Negaidīti strauji cēlušās malkas cenas

Negaidīti strauji cēlušās malkas cenas

Rudenī apkures sezona sākās ar par 15% augstākām cenām. Ir pagājuši vien četri mēneši, un pat pašiem skaldītas malkas ražotājiem par pārsteigumu cenas uzkāpušas vēl par 40 % – tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā. Šobrīd gan ir apkures sezonas vidus, kad lielākā daļa kurina pavasarī vai rudenī iegādāto, tāpēc nepatīkamais pārsteigums iedzīvotājiem vēl tikai priekšā.

Šternu dārzniecībā Sabilē ir sajūta kā saulainā vēla pavasara dienā. Silto gaisu siltumnīcā uztur krāsns. Ēriks Šterns savus pirms dažām dienām iesētos gurķus jokojot sauc par “dzemdību nodaļu” un pēc divām, trim dienām gaida jau dīgstus. Jau šobrīd malkas sadārdzinājumu Šternu dārzniecība jūt pamatīgu. “Man vidēji sezonā vajag uz 100 kubikmetriem malkas, un šogad tas ir sadārdzinājies par 1000 eiro vismaz. Līdz ar to arī tas gurķis un tomāts dārgāk maksās, neko nevar darīt,” saka Ēriks Šterns. Taupīt un nekurināt nav variants, jo citādi raža būs tad, kad pircējiem jau pašiem pilni dārzi. Sadārdzinājusies arī elektrība, mēslojums, sēklu cenas… Bet, cik ļoti nāksies pacelt savas produkcijas cenu, šobrīd audzētājs vēl neprognozē. “To aprīļa sākumā, marta beigās, kad būs pirmie gurķi, tad es varēšu noteikt, kā būs. Mēs jau gribējām pārtraukt, bet cilvēki teica: “Ērik, ko mēs ēdīsim?!”. Mēģināsim. Ja būs zaudējumi, tad nedarīsim vairs.”

Ēriks Šterns malku sarūpējis savlaicīgi pagājušajā gadā, taču jau tad malkas cenai bija kāpums. Arī ielās sastaptie iedzīvotāji atzīst, ka malku ziemai cenšas sarūpēt vasarā. Sabilniece Astrīda norāda, ka ar cenu kāpumu šobrīd jārēķinās, jo tas notiek visās jomās. Arī sabilniece Antoņina atzīst, ka citu iespēju nav, būs jārod risinājums, kā malku iegādāties, jo mājās ir tikai malkas krāsns.

Ja iedzīvotājiem šoks vēl priekšā, tad ar realitāti jau saskaras pašvaldības.Talsu novadā iepirkums katru gadu tiek organizēts 3 daļās. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Dace Randoha skaidro, ka iepērk gan malku klučos, gan skaldītu, gan arī trīsmetrīgu malku. “Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, malkai klučos pieaugums ir par 9 %. Skaldītai malkai pieaugums ir par 30% lielāks nekā pagājušajā gadā. Bet trīsmetrīgai malkai kāpums ir par 16%,” atklāj D. Randoha.

SIA “Krauzers” stāsta, ka rudens sākumā 5 kubikmetru liela zaļas skaldītas malkas krava maksāja 245 eiro, bet nu tie ir 305 eiro. Sausa malka no 300 pakāpusies uz 360 eiro. Šī ir pirmā reize, kad sezonas laikā piedzīvots tik straujš kāpums dažādās izmaksu pozīcijās. Ja rudenī kā sadārzinājuma iemesli tika minēti ražošanas izmaksas, darbaspēks un elektroenerģija, tad SIA “Krauzers” ražošanas vadītājs Jānis Štāls stāsta, ka šobrīd pie straujā kāpuma vainojama galvenā izmaksu komponente – trīsmetrīgā malka, kurai mainījusies tirgus cena. “Ja ir citi uzņēmumi, kas maksā par malku 40 – 43 eiro par kubikmetru, tad šeit kā skaldītas malkas ražotājam ir jāspēj iet cenām līdzi un piedāvāt konkurētspējīgu cenu, lai vispār iegādātos šo izejmateriālu un turpinātu ražot skaldītu malku,” saka J. Štāls.

“Katrā ziņā šis sadārdzinājums pret citām enerģijas cenām, protams, ir vismazākais.”

SIA “Krauzers” ražošanas vadītājs Jānis Štāls

Dundagas puses ražotājs SIA “Flora Holland” īpašnieks Mārtiņš Grasmanis min, ka ģeopolitisku notikumu dēļ jau iepriekš varēja just, ka kāpums būs, bet tik milzīgs lēciens ir pārsteigums. “Mēs daudz koku atdodam visādiem TECiem, teiksim, Dānijā, Holandē, Turcijā. Tur tik daudz vairs nevar izmantot gāzi, mēs dodam tur savu koku, līdz ar to kāpj cena.  Es domāju vasaras mēnešos cenai jāpakrīt, bet, kamēr būs saspīlējums ar Nord stream, kamēr būs saspīlējums ar mūsu lielajām kaimiņvalstīm, tikmēr, es domāju, nebūs lēti,” saka M. Grasmanis.

Ražotāji cer, ka līdz sezonas beigām malkas cena stabilizēsies, taču pieļauj, ka iepriekšējā cenu līmenī tā tomēr vairs neatgriezīsies.
/Edgara Lāča foto/

SIA “Krauzers” atzīst, ka arī ražotājam darbu prognozēt šobrīd ir grūti, un cenu ziņā to iespējams izdarīt vien mēnesi uz priekšu. Iepriekšējās sezonas uzņēmēji cenu varēja turēt stabilu vai tā svārstījās tikai 10% robežās. Šobrīd tie ir jau 40 %. Mārtiņš Grasmanis atzīst, ka malkas tirgošanai labie laiki sākās Covid-19 pirmajā vilnī. “Visiem bija jāsēž mājās, jālasa grāmatas, jādara viss, lai mājā būtu omulīgi. Piemēram, viens no mūsu klientiem zvanīja un teica, vai jūs spējat iedomāties Covid-19 Instagram bildi bez vīna glāzes un kamīna fonā, kad jūs lasāt grāmatas? Nu nē. Bet par to ir jāmaksā,” saka SIA “Flora Holland” īpašnieks. Eksportētā malka cenu kāpumu piedzīvoja ātrāk nekā vietējais tirgus. Pieprasījumu gan tas neesot samazinājis. Mārtiņš Grasmanis, kura uzņēmums eksportē 99% no saražotās produkcijas, atzīst, ka dažus klientus ne tikai izejmateriālu, bet visa cenu kāpuma kopuma dēļ tomēr nācies zaudēt.

SIA “Krauzers” ir cerība, ka līdz apkures sezonas beigām malkas cena stabilizēsies. “Bet katrā ziņā es pieļauju, ka viņa neatgriezīsies pie tā cenu līmeņa, kas bija, teiksim, vai nu iepriekšējā sezonā vai trīs četrus mēnešus atpakaļ,” saka Jānis Štāls.

Vai cilvēki vairāk meklēs neoficiālos piegādātājus, rādīs pavasaris. Lai gan Latvijā ir programmas, kas cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, ļauj malku iegādāties izdevīgāk, Dundagas uzņēmējs norāda, ka gados veciem cilvēkiem tas ir sarežģīti un ne visiem ir drosme lūgt palīdzību. Palīdz uzņēmēji paši, bet Mārtiņš Grasmanis uzskata, ka šobrīd malkas iegādē būtu jāpalīdz valstij:

“Tas būtu cienījami pret šiem ļaudīm, kuri mūs ir izaudzinājuši – un arī tos mežus un kokus. Mums ir tiešām pāris kundzītes, kuras dzīvo mums netālu, kuras mēs uzņemam kā savu ģimeni, savu sabiedrību.

Mārtiņš Grasmanis, SIA “Flora Holland” īpašnieks

Mēs saprotam, ja nevaram palīdzēt šiem, tad kam? Tas ir pareizi, bet kopumā tā nav. Mēs nedomājam par cilvēkiem. Cilvēki nav gatavi tādai cenai.”

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.