Nekad nav par vēlu mācīties un pilnveidoties

Nekad nav par vēlu mācīties un pilnveidoties

Ja cilvēks dara kaut ko, kas tiešām ļoti patīk, tad viņš centīsies par šo lietu vairāk interesēties un mācīties padziļinātāk. Tieši tāpat dara dziedošā pusduča meitenes “Sabiles ogas”, kuras, lai papildinātu savas zināšanas par dažādiem rituāliem, senvārdiem un dainām, pie sevis ciemos uzaicināja folkloristi Zigrīdu Brāli.

13. decembrī dziedošais pusducis “Sabiles ogas” aizvadīja ziemas vakarēšanu Kaltenes klubā. Un tieši tur dziedātājas sastapa Zigrīdu Brāli. “Zigrīda bija atbraukusi uz šo pasākumu, un man viņa šķita tiešām ļoti vieda, gudra sieva, kura varētu folkloras jomā dot mums arī mazu palīdzību un dalīties ar savām zināšanām,” stāsta dziedošā pusduča “Sabiles ogas” vadītāja Līksma Sokolova.

Siltā tikšanās reize radīja vēlmi Zigrīdu satikt atkal, tāpēc “Sabiles ogas” folkloristi uzaicināja pie sevis uz Sabili, lai kopā, brīvā atmosfērā, varētu klausīties dažādus pieredzes stāstus un mācīties no Zigrīdas kundzes dzīves laikā iegūtās gudrības. “Viņa ir tik ļoti zinoša, ka šķiet, ka viss, kas viņa zina, prasās nodot tālāk. Mums tieši vajag kādu gudru cilvēku, ar kuru parunāties, mums ir dažas lietas, kuras ir jānoprecizē, jo ne vienmēr sēžot gudros semināros vai mācoties kaut kur var paprasīt visu. Šī iespēja, ka mums ir ar zināšanām tik bagāts cilvēks, kurš ir dzīves gudrs, ir izdzīvojis un atceras kaut ko, ir dāvana mums. Šis būs labs iesākums, jo mums no viņas būs ļoti daudz ko paņemt, un, es domāju, ka arī vadītājai ir tāda drošā pleca sajūta, ka ir šāds brīnišķīgs konsultants,” dalās Iveta Sēruma.

Lai arī šķita, ka saruna būs visai nopietna, tomēr tā tika aizvadīta jautrā gaisotnē, smieklu pavadījumā. Zigrīda sarunas laikā atklāja dažādus faktus, par kuriem pati interesējusies un meklējusi informāciju, piemēram, kas ir “zirga galva” un kāpēc lietuvieši tā mūs sauc, arī par vietu “Vineta”, kura kādreiz pastāvējusi, taču Ziemeļu jūra iznīcinājusi to ar visiem iedzīvotājiem, tāpat arī “Sabiles ogas” noskaidroja, ka tieši Sabilē pierakstīta “Rozā polka”, kur tiek ne tikai dziedāts par Sauli, bet tā arī izdejota. “Es biju dzirdējusi šo melodiju, bet tas, ka Zigrīdas kundze savos gados vēl var parādīt soļus, pastāstīt un padziedāt – vienkārši super! Tas šķiet kā pirmavots. Viņa savu mūža vākumu ir atdāvinājusi Laucienes folkloras kopai “Trejteka”, kur viņas vedekla ir vadītāja, un tāpat ir atstājusi arī Talsu folkloras kopai, bet mums ir prieks to viņas dzīvo vārdu dzirdēt, bet protams, ka mēs pameklēsim arī rotaļas, ko viņa minēja,” stāsta Līksma Sokolova.

Tāpat Zigrīdas kundze atklāja dažādas gudrības, kas palīdz pret kaitēm. “Kādreiz bija jāstrādā ļoti smags darbs, bet kāpēc tagad visiem tik ļoti gūžas, ceļi sāp un visādas vainas? Kādreiz bija plītiņas, citām bija durvis, citām ne, dzīva uguns, ķeblītis, un ķeblītis bija no apses. Apse izvelk sāpes. Tad tur vienmēr sēdēja, mizoja kartupeļus, bērni vienmēr tupēja visapkārt omei. Mans dēls arī man uztaisīja apses ķeblīti,” mācību procesā bilst Zigrīda Brāle.

Taču “Sabiles ogas” no folkloristes mācījās un līdzi sev paņēma ne tikai teoriju, bet arī pašas Zigrīdas kundzes uztveri par dzīvi. “Es skatos uz Zigrīdu un pie sevis domāju, ka viņa laikam zina mūžīgās jaunības noslēpumu, jo viņas skaistajos gados izskatīties tik ļoti labi, un nav ne mazākās pazīmes  no tā, ka viņa ir sava mūža otrajā pusē. Viņa ir pilna ar zināšanām par tautas dziesmām, to prašanu, rotaļu prašanu, tas ir apbrīnojami, un tas optimisms, kas iet pāri malām,” tā Iveta Sēruma. “Patiesībā es redzu, ka arī manām meitenēm tas ir svarīgi, mēs esam racējas un mums vajag kaut kādu pamatojumu. Ir kāda frāze, kāds vārds, un mēs meklējam. Es saprotu, ka Zigrīdas kundze vēl joprojām savā cienījamā vecumā meklē, gan vārdu skaidrojumus, gan  lietas, ko viņa nezin. Tas ir tāds pamudinājums jebkuram cilvēkam  meklēt, atrast un gūt to atradēja prieku,” teic Līksma Sokolova.

Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.