Zaļā buksbaumija ir pēdējā laika jaunatklājums. Ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai retu un nozīmīgu atradumu nejauši izdevies uziet Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ekspertei. Šī īpaši aizsargājamā sūnu suga ir maz pētīta, un atradums Ventspils pusē ļaus sūnu pētniekiem izzināt to vairāk, jo Ventspils novada Ugāles pagastā atrasta lielākā šobrīd zināmā šīs sugas atradne.
“Šis ir īsts brīnumu mežs,” tā aizrautīgi saka DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākā eksperte Ilze Ķuze. Viņa ikdienā strādā Siguldā, taču Ventspils pusē nonāca seminārā, un atzīst, ka uzreiz bijusi sajūta, ka šajā mežā kaut kam ir jābūt. “Pēc semināra beigām es nedaudz pastaigāju, īsā brīdī atradu piecas, sešas īpaši aizsargājamās sugas, un šeit bija āķis, ka jāatgriežas.”
Mērojot dažu minūšu ceļu līdz zaļajai buksbaumijai Ilze Ķuze mums parāda vairākas interesantas sugas, sūnas un piepes, kas atrodamas Ugāles mežā. Biologiem tā ir brīnumu zeme. Zaļā buksbaumija ir ļoti sīks, pāris milimetrus liels sūnaugs – nezinot, kur jāskatās, grūti ieraugāms, un vēl grūtāk nofilmējams. Tā pamanāma tieši rudenī, kad kāta galotnē attīstās līdz diviem centimetriem garš sporogons. Parasti tie ir četri, seši vai maksimums 30, bet šeit to ir vairāk nekā seši simti.
“Šajos mežos ir daudz mirušās koksnes dažādās sadalīšanās pakāpēs,” skaidro Ilze Ķuze. “Tas nozīmē, ka tie koki, kas šobrīd ir tikko svaigi nokrituši, viņi tur gulēs, trūdēs kādu brīdi, un tad viņi sasniegs to stadiju, ka būs piemēroti, piemēram, zaļajai buksbaumijai. Visu laiku būs šis cikls, un tā buksbaumija varēs pārcelties no vienas satrūdējušās kritalas uz citu.”
Ja citi mežā redz nokritušus kokus un pazaudētu naudu, tad biologiem miris koks ir dzīvs koks, tāpēc Ventspils puse varot lepoties ar mežiem, kur vienā nogabalā atrodamas vairākas Sarkanajā grāmatā atrodamas dabas vērtības. Zaļā buksbaumija ir apdraudēta visā Eiropā. “Tā kā
Mēs, protams, ļoti ceram, ka šeit tiktu izveidota īpaši aizsargājama teritorija,
un tas būtu ļoti vēlams,” saka I. Ķuze. “Zaļā buksbaumija ir iekļauta Eiropas biotopu direktīvas otrajā pielikumā. Visām sugām, kas tur iekļautas, to atradņu aizsardzībai ir jādibina īpaši aizsargājamas teritorijas. Tā ir mūsu atbildība Eiropas priekšā. It īpaši, ja mēs skatāmies no tās puses, ka šeit nav viena atradne izolēta ar nelielu sporogonu skaitu, apkārt izcirtumi, jaunaudzes… kas teiktu, ka nebūs nākotne. Bet šeit tai sugai ir nākotne – daudz vecu mežu, daudz kritalu dažādās sadalīšanās pakāpēs.”
Katra ceturtā, piektā mežā sastopamā suga, ko mēs te atrodam, viņa ir saistīta tieši ar tām kritalām, ar tiem sausokņiem, tiem stumbeņiem,” saka DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais eksperts Kristaps Vilks. “Un kāpēc dabai tas tā ir vajadzīgs – tas koks ir jāatgriež atpakaļ apritē. Bet tad nāk cilvēks ar savām interesēm un rodas pretrunas savā ziņā, to nevar noliegt.”
Kad publiskajā telpā nonāca ziņa par jaunatklājumu, fotogrāfijās buksbaumija gozējās ļoti skaista. Ilze Ķuze, rādot uzņemšanas vietu, smejas, ka visticamāk sūna piedzīvojusi gliemežu uzbrukumu. Tas ir tikai pieņēmums, jo pētījumu par buksbaumiju ir maz. Tagad sūnu pētnieki šeit varēs atgriezties nākamajā rudenī.
