Vai zinājāt, ka padomju okupācijas laikā 1940. gada jūlijā izvēle «vēlēšanās» bija tikai viena? Šodien mums ir dota iespēja izvēlēties to, ko vēlamies, nevis pieņemt citu izvēli. Diemžēl daudzi šo iespēju vēl aizvien atsakās izmantot. Šoreiz laikraksta lappusēs meklējām atbildes uz jautājumiem — pēc kādiem kritērijiem izvērtēt paveikto, kāpēc neatstāt izvēli uz pēdējo brīdi un cik lielā mērā attiecībā uz vēlēšanām ņemt vērā apkārtējo domas?
1922.—1931. gada vēlēšanās piedalījās ap 80% balsstiesīgo, 1993. gadā — gandrīz 90%, bet pēc tam līdzdalīgo skaits gājis mazumā. Vēl pirms 20 gadiem — 70%, pirms desmit gadiem — 60, bet pēdējos divus parlamentus veidojuši tikai katrs otrais balsstiesīgais. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks atzīst, ka diezgan liela daļa cilvēku uz vēlēšanām neiet, nekad nav gājuši, negrasās iet un uzskata to par lietu, kas uz viņiem neattiecas. Vēsturniece Antra Grūbe to sauc par muļķīgu «šaušanu sev kājā» — mūsu izvēle ir tā, kas veido valsti un mūsu turpmāko nākotni.
Ko tad īsti, veicot izvēli, ņemt vērā? Tie, kuri apzinīgi pilda savu pilsoņa pienākumu, vairumā gadījumu izvēli izdara, balstoties uz vispārējiem principiem un konkrētām personālijām, priekšvēlēšanu kampaņām un solītajiem mākoņu kalniem piešķirot samērā mazu nozīmi. Vēsturniece Antra Grūbe aicina piedomāt, lai partiju piedāvātais nākotnes redzējums būtu nevis Leiputrija, bet gan programma. Arī Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa, kura ikdienā pastiprinātu uzmanību pievērš politiskajām norisēm, iesaka izvēli izdarīt apdomīgi: «Labs politiķis zina, ka priekšvēlēšanu laiks nesākas mēnesi pirms vēlēšanām, — tas sākas nākamajā rītā pēc vēlēšanām. Tāpat ir vēlētājam — lai izdarītu, cik nu iespējams gudru izvēli, politiskajiem procesiem jāseko līdzi visu laiku, nevis tikai vēlēšanu dienas rītā vai dažas nedēļas pirms tā. Tas, kas notiek šobrīd (sākās jau pirms kāda laiciņa un tikai pieņemsies spēkā līdz 1. oktobrim) ir kā tāda svētku uguņošana debesīs, kam ar patieso debesu stāvokli ir visai maza līdzība.» Par trim galvenajiem sietiem, caur kuriem būtu vēlams iziet, viņa sauc priekšvēlēšanu programmas, kandidātu vērtēšanu un paveikto darbu analīzi.
Attiecībā uz paveiktajiem darbiem uzņēmējdarbības un lauksaimniecības jomā, par ko sīkāk varat lasīt 6. lappusē, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe atzīst, ka valdībai nav izdevies izveidot sistēmu, lai lauku teritorijas un mazie novadi spētu konkurēt ar lielajām pilsētām. Viņš cer, ka nākamā valdība spēs nodrošināt nodokļu stabilitāti, samazināt administratīvo noslodzi, kas saistīta ar slimības pabalstu apmaksu, un nepakļausies brīžiem absurdām Eiropas Savienības regulām. Tāpat viņš sagaida energoresursu cenu nostabilizēšanos un infrastruktūras sakārtošanu. «Uzņēmēji netiek pienācīgi novērtēti, lai gan tieši viņi ir tie, kuri uzlabo novada tēlu, saskata uzņēmējdarbības iespējas un tās attīsta,» uzskata ēdināšanas nozares pārstāvis Andris Pabērzs. Runājot par vēlēšanām, viņš cer, ka reiz tiks mainīta vēlēšanu kārtība un būs iespējams balsot par konkrētām personām, nevis partiju vai partiju apvienību sarakstiem. Arī zemnieku saimniecības «Purmaļi» saimnieki Māris un Ingrīda Frīdenbergi, kuri nodarbojas ar piena lopkopību un piena produktu ražošanu, atzīst, ka laukos politiķus un viņu lēmumus nejūt.
Lai gan šogad Saeimas vēlēšanām pieteicies ļoti liels partiju skaits un sadrumstalotība ir liela, dalība vēlēšanās ir tiesības, kas daudzviet pasaulē nav pašsaprotamas. «Nešausim sev kājā», bet izmantosim iespēju un no sliktākā scenārija izvēlēsimies labāko.
#SIF_MAF2022
