Pateicoties zobārstniecības tehnoloģiju straujai attīstībai, mūsdienu pasaulē zobu implantācija ir plaši pieejams un izplatīts zobu aizvietošanas veids. Pirms modernās zobu implantācijas izgudrošanas 1952. gadā, cilvēki pielietoja dažādas metodes, lai aizvietotu iztrūkstošos zobus- piemēram, Maiju civilizācijas laikā ziloņkauls, riekstkoks un pat gliemežvāki tika izmantoti kā zobu implanti! Lai nodrošinātu sev skaistu smaidu uz visu mūžu ar kvalitatīvākajām mūsdienu implantoloģijas tehnoloģijām, aplūko Anyklos zobu implantu priekšrocības.
Implantoloģijas attīstība
Pirmās liecības par zobu implantāciju atrodamas vairāk nekā 1350 gadu pagātnē, maiju civilizācijas laikā. 1931. gadā arheoloģiskā pētījumā Hondurasā tika atrasts 20 gadus vecas maiju sievietes apakšžokļa fragments, kurā priekšējie iztrūkstošie zobi ir tikuši aizvietoti ar gliemežvāka gabaliem.
Pēc šī apakšžokļa fragmenta atrašanas, vēstures pasaulē 40 gadus tika uzskatīts, ka maiju sievietei gliemežvāku implanti ir tikuši ievietoti pēc nāves, piekopjot tādas pašas tradīcijas, kādas eksistēja Senās Ēģiptes laikā. Senie ēģiptieši mēdza noslīpēt gliemežvākus, ziloņkaulu, kā arī citu dzīvnieku kaulus, lai panāktu zobiem līdzīgas formas un tās ievietotu mūmijās, tādējādi nodrošinot aizgājušā tuvinieka pienācīgu izvadīšanu.
1970.gadā brazīliešu profesors Amadeo Bobbio, padziļināti pētot apakšžokļa fragmentu ar rentgena tehnoloģiju palīdzību, nonāca pie secinājuma, ka maiju sieviete gliemežvāku implantus ir saņēmusi dzīves laikā, nevis kā daļu no pēcnāves tradīcijas. Ap gliemežvāku implantiem bija sākuši veidoties cietie kaulaudi, kas ir iespējams tikai dzīva cilvēka mutē.
17.un 18. gadsimtā iztrūkstošos zobus sāka aizvietot ar citu cilvēku donoru zobiem. Šāda veida operācijas galvenokārt nebija veiksmīgas- implanta saņēmēji bieži saskārās ar mutes infekcijām, jo viņu imūnsistēmas svešķermeņus- citu cilvēku zobus- atraidīja. Šajā laika posmā tika eksperimentēts arī ar zelta un metālu sakausējumiem, ievietojot tos zobu ekstrakcijas brūcēs, taču šādas procedūras arī parasti neizdevās.
1952.gads iezīmēja revolucionāras pārmaiņas zobārstniecības nozarē. Zviedru ārsts Ingvars Branemarks, veicot pētījumus par kaulu sadzīšanas procesu, pamanīja, ka, novietojot nelielu titāna cilindru uz zaķu kauliem, titānu nav iespējams atdalīt no dzīvā kaula audiem. Šis atklājums izveidoja pamatu ne tikai zobu implantoloģijai, bet arī citām medicīnas nozarēm- titānu vēl joprojām mūsdienās izmanto ceļgalu un gūžu protēzēs.
Turpinot Ingvara Branemarka pētījumus par titāna iedarbību uz kauliem, 1982. gadā Toronto osseointegrācijas klīniskajā zobārstniecības konferencē tika pieņemti pirmie veiksmīgas zobu implantācijas pamatprincipi.
2002.gadā Amerikas zobārstu asociācijas pētījumā tika noskaidrots, ka laika periodā no 1995.-2002. gadam mutes dobuma, sejas un žokļu ķirurgu, periodontologu, vispārējās zobārstniecības praksēs ir dubultojies pacientu skaits, kas ievietojis zobu implantus, tādējādi demonstrējot procedūras augošo popularitāti.
Mūsdienās zobu implanti bez šaubām ir populārākais risinājums iztrūkstošu zobu aizvietošanai. No gliemežvākiem līdz kvalitatīviem implantiem, iegūt estētiski pievilcīgu smaidu nekad nav bijis tik viegli, cik šobrīd. Ja vēlies uzzināt kādas ir zobu implantu un protezēšanas cenas tad ieskaties šeit.
