Jau gadu Mērsragā savu ikdienu kopā ar ģimeni aizvada madagaskarietis Unza Razanakoto, kurš pirms 13 gadiem iepazinies ar savu sievu Aiju. Pieņemt lēmumu pārcelties netraucējusi ne valodas barjera, ne atšķirīgais klimats. Šobrīd Unza apgūst latviešu valodu un liek lietā arī agronomijā iegūto doktora grādu.
Aijas un Unzas iepazīšanās stāsts sācies pirms 13 gadiem, kad abi uzsākuši saraksti internetā. Sākumā gan komunicēt nav bijis tik vienkārši — Unza sazinājies angliski, bet Aija latviski, tāpēc talkā ņemta «Google» tulkošanas sistēma. Vēlāk Aija devusies darba gaitās uz Austriju, un pēc apmēram divu gadu ilgas sarakstes viņi Austrijā pirmo reizi satikušies. Unza tolaik nedaudz vairāk par trim mēnešiem stažējies Beļģijā, līdz ar to apstākļi veiksmīgi sakrituši. Pirmo reizi apmeklējot Latviju, Unzu kā agronomijas speciālistu aizrāvusi Latvijas daba — zaļie lauki, dažādās kultūras, mežs un nelielās pilsētiņas. Viņš atzīst, ka šeit valda arī īpašs miers un klusums, kas lielākās Eiropas valstīs ir reta parādība.
Pagājušā gada pavasarī Unza un Aija iestūrēja laulības ostā, martā nosvinēja savu pirmo kāzu gadadienu, un abi kopīgi audzina arī deviņus gadus veco Gabrielu. Unza atklāj, ka reģistrēt laulību šeit ir vieglāk nekā Madagaskarā. Pārcelties viņu mudinājusi iespēja būt tuvāk ģimenei.
«Zināju, ka mani šeit kaut kas gaida, jau sen gribēju būt tuvāk ģimenei, komunikācija uz vietas ir citādāka,»
teic Unza. Laikā, kad ciemojamies pie Razanakoto ģimenes, Gabrielam ir skolēnu brīvlaiks, un arī Unza darbā paņēmis brīvu nedēļu, lai pabūtu kopā ar dēlu. Atvaļinājumu viņš parasti ņem ziemā, lai aukstajā laikā vairāk būtu mājās un Ziemassvētku laiku pavadītu ar ģimeni.
Zināšanas un prasmes liek lietā arī Latvijā
Darba gaitas Unza uzsācis Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā. Lai gan tiek nodrošināta iespēja strādāt arī attālināti, pārsvarā Unza uz darbu dodas klātienē. Sākotnēji liels izaicinājums bijusi pārvietošanās ar autobusiem, taču nu viņš šo prasmi apguvis un spēj nokļūt visur, kur nepieciešams. Interese par agronomiju viņam radusies jau sen — 2001. gadā viņš uzsācis studijas, pēc tam turpinājis izglītoties maģistrantūrā un vēlāk ieguvis arī doktora grādu agronomijā. Pirms pārcelšanās uz Latviju viņš kā pētnieks strādājis Francijā. Liels prieks Unzam ir par to, ka savas zināšanas un prasmes iespējams likt lietā arī Latvijā. Prieks viņam ir arī par to, ka darbs nav vienveidīgs, — darba laiks aizrit ne vien pie galda, bet arī ārpus telpām, līdz ar to ir iespējams ieelpot svaigu gaisu un izkustēties.
Pie aukstuma vēl jāpierod
Madagaskaru, kas ir gandrīz desmit reižu lielāka nekā Latvija, ieskauj Indijas okeāns, un tur mēdz būt stipri lietus un karstuma periodi. Lielākajā daļā valsts teritorijas valda tropu klimats, ziemeļu daļā — ekvatoriāls musonu klimats. Tomēr, pateicoties klimata apstākļiem dažādās salas daļās, izdala 11 klimatiskos rajonus. Vidējā temperatūra ziemā (aprīlis — oktobris) ir plus 13 līdz plus 30 grādi, bet vasarā (novembris — marts) plus 22 līdz plus 30 grādi pēc Celsija. Unza atzīst, ka psiholoģiski klimata maiņai viņš bija sagatavojies, bet fiziski ķermenis vēl pilnībā nav adaptējies. Īpašs izaicinājums ir ziema, kad temperatūra noslīd zem nulles grādu atzīmes.
Lai pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos Latvijā, Unza ir apguvis un turpina apgūt latviešu valodu. Arī mūsu intervija aizrit latviešu valodā. Runājot par citām valodām, viņš teic, ka latviešu valoda ir vieglāka nekā vācu, bet grūtāka nekā angļu. Daudz palīdz tas, ka komunikācija latviešu valodā notiek gan mājās, gan darba vidē. Unza skaidro, ka darbā nākas dzirdēt vārdus, kas mājās netiek izmantoti, tādējādi ļaujot paplašināt vārdu krājumu. Valodas kursus Unza nav apmeklējis, latviešu valodu viņš apguvis pašmācības ceļā, izmantojot nelielu vārdnīcu un reizēm ņemot talkā «Google» tulkošanas sistēmu.
Latvijā tautas vienotība ir lielāka
Kā vienu lielākajām atšķirībām starp Madagaskaru un Latviju viņš sauc svētku svinēšanas tradīcijas. Šeit svētku ir daudz vairāk nekā Madagaskarā un tautas vienotība ir lielāka.
«Latviešu tautā ir kaut kas ļoti personīgs, tas parāda, ka latviešu tautai ir sava identitāte. Pie mums Madagaskarā ir daudz ciltis ar dažādām tradīcijām,»
atklāj Unza. Prieks viņam ir arī par to, ka svētki līdzi nes brīvas dienas, ko pavadīt ar ģimeni. Īpaši emocionāls notikums viņam šķiet Dziesmu un deju svētki, kas vieno tautu un pulcē gan lielus, gan mazus.
Nākotnē ģimene cer aizbraukt uz Madagaskaru, bet šobrīd kontaktus ar radiem viņi uztur caur internetu. Unza atzīst, ka mēģina saglabāt attiecības un regulāri komunicēt, lai parādītu, ka neviens no mājiniekiem nav aizmirsts.
