Jūlijā un augustā Kurzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu, biedrību «Latvijas Mazpulki» un nodibinājumu «Palīdzēsim.lv», projekta «Kurzeme visiem» ietvaros organizēja trīs aizraujošas piecu diennakšu integratīvās vasaras nometnes. Tās norisinājās Kuldīgas un Ventspils novadā, taču viena no tām ar nosaukumu «Piedzīvojumi priekam» norisinājās Vandzenes pagasta Upesgrīvas pamatskolā.
Nometnes paredzētas Kurzemes reģionā dzīvojošajām ģimenēm ar deviņus līdz 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Talsu novadā organizētā «Piedzīvojumi priekam» piecu diennakšu nometne tika vērsta uz nometnes dalībnieku emocionālo un garīgo labklājību, stiprinot ģimeņu savstarpējās attiecības ar neformālām izglītības metodēm un sniedzot dalībniekiem pozitīvas emocijas. Kā atklāj organizētāja jeb biedrības «Latvijas Mazpulki» Upesgrīvas mazpulka vadītāja un nometnes audzinātāja Arita Andendorfa, mērķis, veidojot nometni, bija sniegt nometnes dalībniekiem iespēju teorētiski, radoši un fiziski pilnveidot savas personības izaugsmi, veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā.
Kā lielākā daļa Mazpulku pasākumu, arī nometne Upesgrīvas pamatskolā norisinājās neformālā gaisotnē ar neformālu izglītības metožu palīdzību, uzsverot biedrības pamatvērtības: laba sirds, ass prāts, čaklas rokas un stipra veselība.
Uz nometni bija saņemti vairāk nekā
70 ģimeņu pieteikumu, taču neatkarīgas atlases kārtā apstiprināti tika vien desmit. «Šogad esot bijis lielākais pieteikumu skaits,» stāsta Māra Sarkane, kas nometnē no Tukuma puses ieradusies ar septiņus un trīs gadus vecām meitām.
Pirmajā dienā apstiprinātās ģimenes no Saldus, Liepājas, Tukuma un Talsu novada ieradās Uguņciemā, reģistrējās un iekārtojās iedalītajās istabiņās. Kā atzina nometnes vadītāja Ligita Mežaka, kuras pieredze nometņu organizēšanā stiepjas jau 17 gadu garumā, lielākā neziņa bija pirms viesu ierašanās par to, kā būs, un vai viss būs tā, kā tas iecerēts, jo nometnes formāts — bērni ar vecākiem — atšķiras no ierastajām. Vēlāk noritēja iepazīšanās ar teritorijas apkārtni, dienas kārtību, kā arī kopīgi tika pagatavots nometnes karogs, lai to vakarpusē paceltu svinīgajā nometnes atklāšanā.
«Visas nometnes dienas bija nodarbībām pieblīvētas, lai neatliktu laika nedarbiem,» smej nometnes vadītāja. Tā, piemēram, pirmajā dienā ģimenes tika aicinātas veidot auduma maisiņu dizainu batikojot, doties kopīgās saliedējošās aktivitātēs, veicinot izpratni arī par netradicionāliem veidiem, kā ikdienu aizvadīt aktīvi. Bērni praktiska uzdevuma veidā veidoja savu emociju pašportretu, tādējādi iepazīstot plašo emociju spektru, pilnveidoja savstarpējās komunikācijas prasmes, pielietojot mūzikas un ritmikas elementus, kā arī dienas noslēgumā apguva keramikas darba dimensijas, veidojot māla gaismas mājiņu. Katrs vakars tika noslēgts ar vakara apli, izrunājot dienā piedzīvoto, savukārt rīti — ar rīta rosmi, brokastīm un rīta apli.
Nometnē darbojās ne vien pamatsastāva personāls,
bet arī pieaicināti speciālisti — fizioterapeite Lana Klinta Bērente un emotoloģe Elita Karzone, kas pastāstīja, kā vadīt emocijas.
«Ļoti patīkams atbalsta personāls, ārkārtīgi iejūtīgs, pievērš uzmanību. Domāju, ka bērni jutās ļoti pieņemti un neviens nejutās atstumts. Kolektīvs izveidojies tāds, ka teicām, ka nākamgad visi atkal esam gatavi braukt un piedalīties, un, manuprāt, tas ir labākais iespējamais novērtējums no dalībnieku puses,»
atklāj Anita Roga, kas, lai arī ir no Aizputes, savam bērnam izvēlējusies attāluma ziņā tālāko nometnes vietu tieši mazpulku sasniegumu dēļ, par kuriem bija lasījusi internetā. «Ir ļoti svarīgi, kāds ir vadītājs un tā komanda, un, ja tas ir bijis publiski novērtēts, tad tas nav mazsvarīgi.» Kā vecāks viņa savam bērnam vēlas sniegt pašu labāko, tāpēc iepriekš veikusi rūpīgu informācijas izpēti un ir ļoti pateicīga par sniegto iespēju.
Ieva, kura no dzimšanas slimo ar Dauna sindromu, un uz nometni no Kalētiem ieradusies kopā ar vecmāmiņu uz jautājumu, vai viņai nometnē patīk, atbild ar apstiprinošu: «Jā, man patīk!» Viņai nometnē vislabāk paticis zīmēt, lasīt un peldēt vietējā ezerā. Viņa ar smaidu sejā stāsta, kā izbraukuma dienā mini zoodārzā lama viņu pat nobučojusi. «Esmu sadraudzējusies un ieguvusi jaunus draugus. Viens no tiem ir Kristians, kurš ir no Mērsraga un kopā ar 13 gadus veco māsu Andželu pēc tēta ierosinājuma pieteikušies nometnei.» Andžela stāsta, ka viņai vislabāk paticis brauciens uz Ventspili un prieks, ka iepazinusies ar jauniem draugiem.
Nometne ļāvusi nodibināt kontaktus arī mammām. Saldeniece Līga kopā ar dēlu Klāvu bijuši vairākās nometnēs, to starp tādā, kas ilgst 14 dienas. «Puikam ir 15 gadi, un tūlīt tās iespējas beigsies, jo visi projekti paredzēti līdz konkrētam vecumposmam. Ir jāizmanto, bērniem ir jākomunicē. Piemēram, veselie bērni redz, kādi ir bērni ar attīstības traucējumiem, un tā ir sava veida integrācija, ka mēs savus bērnus, kam varbūt ir īpašas vajadzības, rādām arī citiem, un viņi to saprot. Tad arī attieksme pavisam mainās,» saka Līga.
