2022. gada augusta vidū savu darbu uzsāka līdz šim nebijusi apvienība — Talsu novada pašvaldības Ilgtspējīgas vides attīstības komisija. Piektdien, 16. decembrī, notika kārtējā sēde, kurā sapulcējušies profesionāļi skatīja vairākus šobrīd novadā aktuālus jautājumus.
Komisijā darbojas pārstāvji no dažādām jomām: arhitektūras un pilsētplānošanas, ainavu arhitektūras, dizaina un mākslas, zīmolvedības un tūrisma. Vairākiem komisijas locekļiem Talsu novads ir dzimtā puse, lielākā daļa no viņiem ceļu uz sēdi mēro no citām pilsētām, piemēram, Rīgas un Salaspils. Tāpēc jo īpaši komisijas locekļi bija neapmierināti, kad uz sēdi piektdien nav ieradies neviens pārstāvis no pašvaldības, jo darbam jānorit «sazobē», citādi tas nav produktīvs. Pēc pāris stundām, kad komisijas darbs jau notika, uz sēdi ieradās Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Lauris Pīlēģis, pēc kura ierašanās noritēja aktīvas sarunas par to, kā turpmāk organizēt komisijas un pašvaldības sadarbību. «Līdz šim komisijai nav veicies viegli, lai mūsu rekomendācijas nonāktu līdz galam, tās tiktu ņemtas vērā un pielietotas darbā. Bet kopumā iet uz labo pusi. Šīs komisijas locekļi ir ļoti griboši strādāt,» pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētājs Emīls Gulbis.
Sēdē tika skatīti vairāki novadā aktuāli jautājumi, piemēram, par iecerēto bērnu laukumu Talsos, Brīvības ielā 24; par peldvietu Vilkmuižas ezerā, Talsos; par risinājumu tiltam pār Abavu, Sabilē u.c.
Visplašākās diskusijas un informācija izskanēja par iecerēto bērnu laukumu Brīvības ielā 24. Tā kā šīs idejas autori ir Talsu Komersantu Klubs, bija ieradušies vairāki tā pārstāvji, un par to, cik tālu koncepcija ir izstrādāta, tiešsaistē informēja projektētājs Mikus Lejnieks. Komisijas locekļi apsprieda un vērsa uzmanību uz ļoti daudziem aspektiem. Par šo ieceri plašāk «Talsu Vēstis» informēs kādā no tuvākajiem laikrakstiem.
Augstas raudzes profesionāļi
E. Gulbis stāsta, ka doma par šādas komisijas izveidi radās jau pirms ilga laika, bet nopietni pie tā sāka strādāt šī gada sākumā, kad bija nepieciešamība pēc profesionāļu un sabiedrības iesaistes Talsu novada ilgtermiņa attīstībā, lai varētu saprast, kādos virzienos strādāt. Lai palīdzētu pašvaldības un domes darbiniekiem pieņemt pareizos lēmumus, tos objektīvi izdiskutējot.
«Komisiju izveidot nebija viegli, jo vajadzēja uzrunāt un pārliecināt ņemt dalību pieredzējušus jomas profesionāļus, kuri spēs dot ilgtspējīgu ieguldījumu novada attīstībā. Daļai no viņiem dzimtā puse ir Talsu novads, daļai — nē. Jo tie, kuri nav vietējie, redz un pamana lietas, ko vietējie nē; līdz ar to kopējā sadarbība izveidojas ļoti laba,» skaidro E. Gulbis.
Komisijas sēdes notiek ik pēc sešām nedēļām Talsu tautas nama Tornīša zālē 10.00. Tās ir atvērtas jebkuram iedzīvotājam, kuram ir interese, un iespējams uzdot sev interesējošus jautājumus. Sēžu darba kārtības jautājumi un protokoli ir publiski pieejami jebkuram pašvaldības mājaslapā.
«Piekritu darboties šajā komisijā galvenokārt patriotisma dēļ. Talsi ir mana dzimtā pilsēta. Līdzšinējais darbs nav bijis tik raits, kā tam vajadzētu būt. Iespējams, tas ir saistīts ar vadības maiņu domē. Labi, ka šodien esam vienojušies par konkrētiem turpmākajiem sadarbības, komunikācijas soļiem, lai tas uzlabotos un mūsu rekomendācijas ņemtu vērā,» stāsta komisijas locekle, zīmolvedības un tūrisma komunikācijas pārstāve Jolanta Derkevica-Pilskunga.
Lai arī arhitektam un urbānistam Jānim Bērziņam ikdiena aizrit Rīgā, viņa dzimtā puse ir Roja, tāpēc arī piekritis darboties komisijā: «Talsu novada robežas ir mainījušās, un ir būtiski domāt ne tikai par Talsiem, bet arī pārējo novada teritoriju, neaizmirstot par piekrasti. Tai ir sava specifika, kas ir jāpārzina un jāņem vērā.»
Jūtas kā traucēklis, nevis palīgs
Kā vairākkārt uzsvēra komisijas locekļi, viņi ar saviem padomiem un ieteikumiem vēlas palīdzēt uzlabot Talsu novada pašvaldības un domes darbu, jo sevišķi jautājumos, kas saistīti ar dažādu projektu realizāciju. Līdz šim gan komisijas locekļiem radusies sajūta, ka viņi tiek uztverti kā traucēklis, nevis palīgs.
J. Bērziņš līdzšinējo komisijas darbu raksturo kā «ieskrējienu» — gan komisijas locekļiem, gan pašvaldībai, lai saprastu, kā vislabāk izmantot komisijas potenciālu: «Mēs tomēr esam dažādu jomu profesionāļi, tāpēc aicinām mūs izmantot, cik vien iespējams. Neesam soģi vai auditori, mums ir rekomendējoša funkcija, lai palīdzētu pašvaldībai izveidot ilgtspējīgu vidi sabiedrībai. Tāpēc ļoti ceram, ka mūsu savstarpējā komunikācija ar pašvaldību uzlabosies. Tāpat aicinām arī privātpersonas un uzņēmumus vērsties pie mums ar iesniegumiem un dalību sēdēs. Mēs esam par ilgtspējīgu attīstību visās tās izpausmēs.»
L. Pīlēģis uzsvēra, ka, viņaprāt, šādas komisijas darbs ir nozīmīgs un nepieciešams, un solīja «sasāpējušos» neveiksmīgās komunikācijas jautājumus atrisināt: «Šī komisija ir tā vieta, kur pašvaldība var smelties zināšanas un skatījumu no augstas raudzes profesionāļiem, lai rezultāts dažādiem projektiem būtu pēc iespējas labāks un pēc tam nebūtu vajadzības diskutēt par to lietderību un kvalitāti.»
