Laikā, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs saskaras ar negatīvajām tendencēm cenu kāpumā visās dzīves jomās, nevar aizmirst sociālos aprūpes namus, kur senioriem un kopjamiem ļaudīm tiek sniegta iespēja saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus. Lai saprastu, kā esošā situācija valstī ietekmējusi šo sociālo institūciju, uzrunāts tika Laucienes pansionāta direktors Kārlis Volanskis, pansionāta «Senlejas» īpašniece Marika Žuravļova un Sabiles aprūpes biedrības «Kalme» veco ļaužu nama vadītāja Maija Dubro.
Sarunā ar novada trīs pansionātu vadību iezīmējas kopīga iezīme, proti, tālredzīga un gudra saimniekošana ļāvusi izvairīties no bezcerīga skatījuma uz turpmāko darbošanos.
«Kalme — mājas senioriem mūža nogalē
Sociālās aprūpes biedrības «Kalme» valdes locekle Maija Dubro pastāsta, ka darbinieku aprūpē pašlaik atrodas 29 klienti.
«Seniori, kuriem nepieciešami ilgstošās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi, atrod mūs paši, gan interesējoties telefoniski, gan piederīgajiem ierodoties personīgi klātienē. Es arī piedāvāju iespēju piederīgajiem atbraukt un iepazīties ar vietu, kur mūža nogali pavadīs viņu seniori. Daudzi atbild, ka viņiem jau ir informācija par mums, tādēļ vēloties izmantot mūsu pakalpojumus.»
Pēdējo reizi pakalpojuma samaksa paaugstināta 2021. gadā. Pašlaik maksa klientiem, kuri norēķinās ar savu pensiju un piederīgo piemaksu, ir noteikta 600 eiro mēnesī. Klientiem, kuri saņem līdzfinansējumu no Talsu (6 klienti), Rīgas ( 2 klienti) pašvaldībām, šī piemaksa tiek rēķināta par 23 eiro dienā. «Mēnesī abu pašvaldību kopīgā līdzfinansējuma daļa mūsu budžetā dod ap 2000 eiro pienesumu. Pakalpojuma izmaksās ietilpst izdevumi par elektrību, apkuri, komunālajiem pakalpojumiem, ēdināšanu, zālēm, higiēnas precēm, darbinieku algām, nodokļiem, nepieciešamo inventāru un palīglīdzekļu iegādi, kā arī ēkas un teritorijas aktuālo remontu izmaksas. Jebkuru lielāku ēkas un teritorijas darbu veikšanai tiek rakstīti projektu pieteikumi un piesaistīti Eiropas Savienības un citu fondu finanšu līdzekļi.
Runājot par to, vai nākamajā gadā plānots paaugstināt uzturēšanās izmaksas veco ļaužu aprūpes namā, tad jāteic, ka klientiem, kuri paši sedz pakalpojuma izmaksas, tās netiks paaugstinātas, taču Talsu un Rīgas pašvaldībām līdzfinansējuma daļu ir lūgts paaugstināt no 2023. gada janvāra uz 25 eiro par diennakti,»
informē M. Dubro. Viens no lielākajiem darbiem, kurš plānots 2023. gadā, ir nama vietējās bioloģiskās kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija. Minētai sistēmai ir nepieciešama pārstrādāto kanalizācijas ūdeņu jaudas palielināšana, jo esošās vairs nevar to nodrošināt, radot apdraudējumu Abavas upei un videi. «Līdzekļi ir atrasti un piešķirti, jo tika atbalstīts mūsu iesniegtais pieteikums «Leader» projektā. Ir uzsākta projekta realizācijai nepieciešamās dokumentācijas kārtošana. Tāpat ir izstrādāts projekts vienotas ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumu kompleksai nodrošināšanai nama ēkā. Ēkas īpašnieks ir Talsu novada pašvaldība, tādēļ ļoti ceram, ka minēto projektu varētu realizēt ar pašvaldības līdzekļu palīdzību. Darbs pie parka blakus namam nav uzsākts, jo minētā teritorija pieder privātīpašniecei un viņa nav devusi savu piekrišanu, lai teritorija pārtaptu par parku, tāpēc esam cerību gaidās,» pastāsta veco ļaužu nama vadītāja.
Pašlaik pakalpojumi namā tiek nodrošināti četru maiņu aprūpētāju gādībā un ir viens papildu aprūpētājs, kas darbojas ar klientiem dienas laikā.
«Gada nogalē divas reizes nedēļā klientus apkalpo mūsu fizioterapeite. Bieži saņemam zvanus no interesentiem, kas vēlas strādāt mūsu namā. Ir interese arī no stiprā dzimuma pārstāvju puses, kas vēlas pildīt aprūpētāja darbu,»
atklāj M. Dubro.
Nama vadītāja neslēpj, ka ļoti izjūt cenu kāpumu visās jomās, bet, balstoties uz nama personāla iepriekšējās darbības tālredzīgajiem pasākumiem, pašreiz lielai panikai nav iemesla. Pašlaik rindā uz dzīvošanu veco ļaužu namā gaida četri vīrieši un 11 sievietes, taču vietas ir tik, cik ir, un seniori, kuri par mājvietu atraduši Sabiles «Kalmes», ir ar dzīvotsparu.
«Mūsu nams nav liels — divstāvu pielāgota ēka ar ēdināšanas bloku, 13 klientu istabiņām, administrācijas, medmāsas kabinetiem, noliktavas telpām, piecām tualetēm, divām dušas telpām, katlu māju, veļas mazgāšanas telpu un kopīgo atpūtas telpu. Maksimāli ar pakalpojumu varam nodrošināt 30 seniorus. Balstoties uz nama administrācijas iepriekšējām tālredzīgajām iestrādēm, ikmēneša maksa par elektrību mums ir no 105 līdz 120 eiro apmērā. Kurinām ar iepriekš iepirktajām lētajām granulām, ūdeni izmantojam no savas akas, kam iedzīta dziļurbuma spice,»
teic Maija Dubro.
Pašvaldības pansionāts ar pakalpojumiem nepelna
Talsu novada pansionāta «Lauciene» direktors Kārlis Volanskis informē, ka pašlaik sociālās aprūpes namā dzīvo 195 klienti, kuri ir dažāda vecuma iemītnieki, — gan veci ļaudis, gan slimi un aprūpējami. Visbiežāk klienti pansionātā nokļūst ar pašvaldības sociālā dienesta starpniecību.
«Mēs kā iestāde sniedzam tikai pakalpojumu. Ir, protams, seniori, kuri paši pieņem lēmumu dzīvot pie mums, lai būtu socializēšanās iespējas. Stāsti par to, kā klienti nokļūst pie mums pansionātā, ir visdažādākie. Ir arī gadījumi, kad pēc smagas slimības pie mums kāds atgūst spēkus un tad dodas atpakaļ savā ikdienas dzīvē,»
pastāsta iestādes direktors. Lēmums par pakalpojuma maksas paaugstināšanu pēdējo reizi tika pieņemts 2021. gada decembrī un spēkā stājās, sākot ar šī gada februāri. Šobrīd šī maksa ir 27, 72 eiro par diennakti. Šo uzturēšanās maksu nosaka pašvaldība ar savu lēmumu, kas ir publiski pieejams. Tajā ietverts viss nepieciešamais, lai cilvēks varētu dzīvot pansionātā, — komunālie pakalpojumi, elektrības un pārtikas izmaksas, frizieris, fizioterapeits, medikamenti, personīgie higiēnas līdzekļi, drēbes, gultas veļa un viss pārējais.
«Mēs nedzīvojam nošķirtā pasaulē. Šobrīd visam kāpj cenas. Elektrība maksā dārgāk, pārtika tāpat. Valdības lēmums par minimālās darba algas apmēra palielināšanu ar 2023. gada 1. janvāri ietekmēs arī mūs un mūsu sniegtā pakalpojuma izmaksas. Šobrīd veicam aprēķinus, kāda varētu būt uzturēšanās maksa pansionātā nākamajā gadā, tomēr gala lēmumu par to pieņems pašvaldības deputāti.
Skaidrs ir tas, ka tiem klientiem, par kuru uzturēšanos pansionātā maksā tuvinieki, to darīt kļūst arvien grūtāk, un varētu pat teikt — neiespējami. Ir jādomā risinājums šai problēmai, un manā skatījumā tā nav tikai pašvaldības problēma, tas būtu risināms valsts politikas līmenī. Piemēram, Igaunijā pieņemts likums, ka ar nākamo gadu katram cilvēkam, kas uzturas ilgstošās sociālās aprūpes iestādē, valsts sedz zināmu daļu no uzturēšanās maksas. Tas ir viens no risinājumiem, taču mūsu jaunās valdības deklarācijās es neko tamlīdzīgu nemanīju,» pastāsta Kārlis Volanskis.
Jautāts par nama aktuāliem remontdarbiem, viņš teic, ka lielā saimniecībā vienmēr ir daudz darāmā. Mazi remontdarbi pašu spēkiem noritot visu laiku. «Pašlaik kopā ar «Talsu namsaimnieku», kurš apsaimnieko mūsu katlumāju, esam iesnieguši projektu par jaunas katlumājas izbūvi. Projekts ir apstiprināts un ir ieviešanas procesā. Drīzumā tiks izsludināts iepirkums par jaunajām iekārtām un jauno katlumāju. Tāpat plānojam izstrādāt un īstenot projektu jaunam ēkas jumtam, nepieciešami jauni lifti un teritorijas labiekārtošana. Darbu ir daudz,» turpina K. Volanskis. Pansionāta direktors informē, ka uz aprūpētāju amatiem pašlaik ir arī brīvas vakances, kas nozīmē to, ka trūkst cilvēkresursu — kā daudzviet sociālās aprūpes iestādēs.
Pieprasījums uz pakalpojumu ir liels, un tam ir tendence pieaugt. Iedzīvotāji pansionātā ierodas no visas Latvijas. Viņš akcentē, ka sabiedrība noveco un vecie ļaudis ir kopjami, nespējot paši par sevi parūpēties. Un arī tuviniekiem ir grūti nodrošināt kvalitatīvu aprūpi un kopšanu, tāpēc pansionāti ir risinājums šādām situācijām.
«Tikai jāsaka godīgi, šis nav lēts pakalpojums. Mēs esam pašvaldības iestāde un nestrādājam ar peļņu. Visas finanses tiek izlietotas pansionāta uzturēšanai un pakalpojuma nodrošināšanai. Ir apstākļi un cenas, piemēram, elektrībai un pārtikai, kuras nevaram ietekmēt, un ir jāpielāgojas,»
pauž iestādes direktors. Jautāts par gaidāmo lielo izmaksu pieaugumu ūdens un tā apgādes jautājumā, K. Volanskis teic, ka pansionātu neskar pašvaldības noteiktie ūdens un kanalizācijas tarifi. «Mums ir savi artēziskie urbumi. Esam šajā ziņā autonomi, mums ir savi dziļurbumi, par ko rūpējamies. Ir arī autonomās attīrīšanās iekārtas. Un tas ir daudzkārt lētāk nekā tad, ja pansionāts būtu pieslēgts pie centralizētās ūdens apgādes un kanalizācijas. Elektrības izmaksas ir lielas, un prognozes nākamajam gadam nav iepriecinošas. Par apkuri mums izmaksas nav augušas, lielā mērā pateicoties kurināmā piegādātāja SIA «Wika Wood» atbalstam. Pansionāta kopējā telpu platība ir vairāk nekā 8650 kvadrātmetru, un ir gandrīz 11 hektāru teritoriālās platības, kas prasa resursus un darbu,» atzīst Kārlis Volanskis.
Uzturēšanās izmaksas pieaugs
Sabiles pansionāta «Senlejas» īpašniece Marika Žuravļova informē, ka Sabiles pansionātā «Senlejas», kur agrāk bijusi slimnīcā, dzīvo 83 klienti, no kuriem gandrīz visi ir seniori. Tā ir ilgstošas uzturēšanās iestāde, Talsu filiāle Rīgas pansionātam «Liepas». Uzņēmums SIA «Senioru nams» nodarbojas ar vecu cilvēku un invalīdu aprūpi un specializējušies arī demences slimnieku aprūpē. Rīgā uzņēmums darbojas jau 17 gadu, un, ņemot vērā, ka pieprasījums bija lielāks nekā piedāvāto vietu skaits, tika atrasts nams Sabilē, kurā klientiem nodrošināt uzņēmumā sniegtos pakalpojumus. Izsolē nopirkta vecā slimnīca un izveidots jauns sociālās aprūpes centrs «Senlejas». Lielākā daļa klientu ir Rīgas pašvaldības iedzīvotāji.
«Uzturēšanās maksu paredz mūsu sadarbības līgumi ar Rīgas domi. Lai arī notiek arvien jauni iepirkumi, mēs tajā brīdī tikai apjaušam, kāda ir šī maksa. To mēs paši nenosakām. Šobrīd Rīgā uz mūsu pansionātu rindā stāv 130 klienti. Būtībā sola, ka uzturēšanās maksa tiks paaugstināta, bet jaunas vienošanās pagaidām vēl nav. Ir, protams, komercklienti, bet viņu skaits strauji sarūk, jo samazinās cilvēku maksātspēja. Mēs esam viens no lētākajiem pansionātiem Rīgā, bet ļaudis nespēj samaksāt. To dara ar vairākiem piegājieniem, kā nu kurš spēj, lai nodrošinātu saviem tuviniekiem pakalpojumus, jo viņi nevar dzīvot vieni,»
atklāj pansionāta īpašniece. Viņa teic, ka nekad nevar pabeigt pansionātu. Tas nepārtraukti ir jāpielabo, jo tad, kad klientu vidū ir demences slimnieki, viņi mēdz uzvesties neadekvāti un izdarīt namam bojājumus. «Atjaunošanas process ir nepārtraukts… Mēs gribētu apgūt kalnu, kur gribētu izveidot pastaigu takas serpentīna veidā, lai būtu vairāk vietas un iespējas pilnvērtīgi izbaudīt šo skaisto dabu. Personāla darbinieku skaits ir pietiekams un stabils.
«Mēs ļoti izjūtam pieaugušās cenas visos līmeņos. Tā kā nekāds finansējums netika palielināts, lai iegādātos pārtiku, mums ir jādomā, kā ar esošajiem līdzekļiem nodrošināt vajadzīgo. Jā, diemžēl sanāk tā, ka nepieciešamās uzturvielas un kalorijas ir jāaizstāj ar sliktākas kvalitātes produktiem. Tāpat, ja agrāk bija rupjmaizes ķīselis ar putukrējumu, tad tagad putukrējumam vienkārši nesanāk. Mēs esam grozījuši savu ēdienkarti, jo nespējam nodrošināt to, ko agrāk.
Ja agrāk bija vistu šķiņķīši, tad tagad tikai spārniņi. Agrāk bija vairāk saldo ēdienu. Tagad to nevaram atļauties. Meklējam, kā var nodrošināt kalorijas ar lētākiem produktiem. Mēs esam pansionāta «Liepas» filiāle. Tie, kuri piekrīt braukt uz Sabili, dodas pie mums. Mums ir 1200 kvadrātmetru ēkas platība un izdevumi nav lielāki, kādus bijām plānojuši. Pārsteigumu nebija. Mums ir granulu apkure. Tās sākām laicīgi iegādāties jau pavasarī. Gatavojāmies jau ilgākam laikam. Nezinām, kā būs tālāk, bet pašlaik ir labi,» informē Marika Žuravļova.
