Sestdienas, 15. oktobra, vakarā Spāres evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika Jura Šironova grāmatas «Spāres luterāņu baznīca» atvēršanas svētki, pulcējot gana plašu apmeklētāju pulku.
Šobrīd grāmatu, kas izdota par Spāres luterāņu draudzes ziedojumiem, var lasīt jau Talsu galvenajā bibliotēkā, Pastendes, Talsu Kristīgās skolas, kā arī pašas Spāres bibliotēkā.
Ar Pāvesta Franciska vārdiem
«Cik bieži arī mēs izjūtam vajadzību mainīties visā savā personībā! Cik bieži sev sakām: man jāmainās, es tā nevaru turpināt. Mana dzīve uz šī ceļa nenesīs augļus, tā būs izšķiesta un nelaimīga dzīve,» iesākas pirmā grāmatas lappuse, taču tā savā būtībā atklāj daudz vairāk. Piemēram, 30 lappuses veltītas kristīgās ticības uzskatiem un vēstures faktiem, bet, protams, lielāko daļu aizņem Spāres baznīcas vēsture un fakti par ciemu. Kādā no lappusēm minēta autora piezīme, ka vārda «vēsture» sākotnējā nozīme ir vēstīt un vēstures rakstīšana ir liecības, kas apraksta pagātnes notikumus, atstājot tos nākamajām paaudzēm. Un tieši tāds ir viens no šīs grāmatas mērķiem — atstāt vēstures liecību turpmākajām paaudzēm un klusībā cerēt, ka arī nākamās paaudzes dievkalpojumus varēs aizvadīt tieši Spāres baznīcā.
Ar Spāres jeb Spārnes baznīcu
(kāds bija tās senākais nosaukums) varam lepoties kā ar vienu no konstrukcijas ziņā īpašākajiem vai atšķirīgākajiem dievnamiem visā Latvijā — tā ir centriska astoņstūru «šķērsbaznīca» bez torņa, minēts jaunajā grāmatā. Un agrāk ieeja bijusi nevis galā, bet gan vienā no sāniem. Interesants ir stāsts par grāmatas vāka fotogrāfijas tapšanu — tā tapusi teju pusnaktī, kad ārā jau puskrēsla.
Arī dzimtas sakņu izcelsme grāmatas autoram J. Šironovam kalpoja par iedvesmas avotu idejas atnākšanai, tomēr šis autoram nav ne pirmais, ne arī pēdējais projekts.
«Ideja pati atnāca no sevis. Man tās vienkārši ienāk galvā. Un tad tā ideja liek strādāt un domāt, kā izveidot grāmatu, kā izdarīt pēc iespējas interesantāk un visu to apkopot. Un tad tu meklē, pēti informāciju,»
par grāmatas tapšanu pastāstīja tās autors. Grāmatā izmantoti gan paša autora, gan baznīcas materiāli, kas pa gadiem sakrājušies, fakti atrasti arī periodikās. «Paralēli jādomā arī secība — ievads, pārējais teksts, nobeigums. Un tad ir arī starplikas — es iedomājos, ka tās varētu uzrakstīt mācītājs Māris Gross. Un tad vēl arī jāmeklē fotogrāfijas. Visu laiku norit meklēšanas darbs — pa drusciņai visu liec kopā,» atklāja J. Šironovs. Viņš minēja, ka no grāmatas tapšanas sākuma līdz brīdim, kad to varam turēt rokās, pagājuši trīs gadi, tomēr atzina, ka vienmēr liekas, ka varēja savādāk: «Jo tās idejas jau atnāk arī tad, kad grāmata jau ir gatava.»
«Jo biezāku grāmatu gribi, jo summa aug tai līdzi,» minot iemeslu, kādēļ grāmata iespiesta Polijā, sacīja autors.
Šobrīd Jurim Šironovam radusies jau nākamā ideja — veidot fotoizstādi par Spāres baznīcu. Šoreiz gan par paša personīgajiem līdzekļiem, tāpēc tas būšot lēns un nesteidzīgs process.
«Spāres baznīca ir manu senču baznīca. Spāres, Mordangas puse, «Strumpu» mājas… Man te ir rads radu galā,»
bilda grāmatas par Spāres baznīcu autors, atzīstot, ka arī tas darbojas kā aicinājums pētīt šīs puses vēsturi un veidot paliekošas liecības.
