Klajā nākusi Jāņa un Renātes Medņu ilgi lolotā lībiešu vecāku un bērnu mācību grāmata «Kūldaläpš. Zeltabērns». Autoru iecerē tā kalpos vecākiem un bērnam no zīdaiņa vecuma, jo lībiešu valodas pirmos vārdus, skaitāmpantiņus un teikumus mazais iemācīsies un izrunās vienlaicīgi ar saviem vecākiem. Tam pierādījums ir viņu pašu bērniņš, jo Kuldi Medne ir vienīgais bērns Latvijā, kuras dzimtā valoda ir lībiešu.
Grāmatas vaininiecei Kuldi ir jau divi ar pusi gadu, un atklāšanas pasākumā viņa bija kā dzīvsudrabs, kas visapkārt gribēja iepazīt pasauli. Viņa patiesi saprot tikai lībiski, un, lai varētu ar savu meitiņu runāt lībiski, pirms viņas piedzimšanas to sākusi mācīties arī mamma Renāte. «Sāku ar pamatvārdiem, un, kad meitiņa piedzima, jau zināju, ko lietot. Piemēram, viņai pamostoties, mēs sasveicinājāmies un sacīju, ka laiks mainīt pamperu,» atceras Renāte, un tā reizē ar meitiņu arī veidojies grāmatas saturs. Viņas vīrs Jānis lībiešu valodu prot daudz labāk, un Renāte pēc viņa atkārto teikumus.
«Kaut trīs reižu vai pat vairāk — līdz beidzot man sanāk pareizi. Protams, joprojām man mēdz palabot gramatikas kļūdas, bet no kļūdām taču mēs mācāmies. Un es ceru, ka mēs būsim iedvesma citām lībiešu ģimenēm.»
Viņai pievienojas arī Jānis, sakot, ka daudz tiek runāts par lībiešu valodu, kultūru un tās iedzīvināšanu. «Bet jāķeras pie praktiskiem darbiem, un ir jāuzdrošinās to darīt. Šīs grāmatas galvenā doma ir, lai jūs varētu krasta valodu mācīties no paša sākuma — viegli un ātri. Tā mēs darījām paši.» Pie grāmatas strādājuši ne tikai abi vecāki, bet arī spēcīgi latviešu un lībiešu valodas redaktori un profesori.
Mācību materiāls ir sakārtots četrpadsmit tēmās: «Labrīt!», «Neraudi!», «Ārā ir silts», «Jūrmalā», «Pusdienas», «Rotaļāšanās», «Vanna», «Vakars», «Lauku sēta», «Ražas laiks dārzā», «Cik ir pulkstenis?», «Pirmie Ziemassvētki», «Ķermenis», «Dzimšanas diena». Katra tēma lasāma gan lībiski, gan paralēli arī latviski un papildināta ar nelielu ieskatu gramatikā, bērniem piemērotu tautasdziesmu, dzejoli vai skaitāmpantiņu, kā arī vārdiņu sarakstu. Grāmatas noslēgumā ir sniegtas norādes par izrunu, precīzi paskaidrojot, kas jādara ar muti, zobiem un lūpām, un visu papildina minimāla informācija par lībiešu valodas gramatiku.
Lai sarunātos ar māsu, lībiešu valodu apgūst arī Kuldi pusbrālis Ernests Mednis. Viņš atzīst, ka ir ļoti lepns, ka, pateicoties tētim, viņam ir senas lībiešu saknes. Jautājot, vai lībiešu valoda ir sarežģīta, viņš sekundes simtdaļā atbild: «Es mīlu lībiešu valodu, tāpēc man tā nav sarežģīta. Daudziem tā varētu šķist sarežģīta, bet lībiešu valoda ir skaista un to vērts mācīties. Arī bagātās vēstures un mantojuma dēļ ir svarīgi šo kultūru saglabāt. Es pateicos savam tētim, ka viņš man šo lībiešu tautas garu ir asinīs iedevis.»
Tā kā Kuldi Medne aug un viņas ikdienā ienāk arvien jaunas tēmas, vecāki pieļauj, ka grāmatai varētu tapt turpinājums, un viņi plāno arī pirmo izdevumu ierunāt audio versijā.
