Par spīti lietum Vandzene svin Ogu festivālu

Par spīti lietum Vandzene svin Ogu festivālu

Kad zemnieku saimniecība «Mazkuģnieki 2» nolēma savas 20. jubilejas svinības veidot kā Ogu festivālu un atzīmēt ne tikai kopā ar darbiniekiem, bet arī ogu baudītājiem, bija saulaina vasara. Cerības, ka tāda tā būs arī 15. jūlijā un uz lauka būs aveņu sezonas kulminācija, nepiepildījās. Taču tik un tā svētku viesi varēja baudīt ogas un iegūt jaunas zināšanas, kas uz ogu pasauli nu ļauj pavērties citādāk.

Tieši pirms svētkiem saimniecība nolasīja pēdējās zemenes un pašas pirmās vasaras avenes. Tās izmantoja arī žurnāliste un vairāku grāmatu autore Iveta Galēja, lai parādītu, ka ogas ir bauda garšas kārpiņām ne tikai saldās kombinācijās. Viņa pierādīja, ka tās patiešām lieliski garšo gan ar dažādiem pipariem, gan citām garšvielām un garšaugiem. Savukārt «Ogas kārumi» saimniece Elīna Stojakina parādīja dažādus knifus, kā top viņas zefīri, un pēc daudzajiem interesentu jautājumiem, ir skaidrs, ka tie tiks izmēģināti ne vienā vien virtuvē. Bet jubilejas vakaru turpināja aktieris Mārtiņš Vilsons ar Čaka dzeju lauku mierā — šoreiz ne savā verandā.

Kulinārijas un gastronomijas speciāliste Iveta Galēja Ogu festivāla dalībniekiem pierādīja, ka zemenes un avenes ir lieliskas pat pikantās kombinācijās. /Foto: Ģirts Grenevics/

Lietū avenes kļūst kā spogulis

Apskatīt pašus laukus gan nebija tik vienkārši, jo piektdienas vakarā Vandzenē lija pamatīgs lietus un dārdēja pērkons, taču dažas saulainas minūtes ļāva aizstaigāt arī līdz tiem. Zemnieku saimniecība «Mazkuģnieki 2» ir vieni no retajiem vasaras aveņu audzētājiem Latvijā, jo tās prasa lielu roku darbu, kam ne visi vairs gatavi. Saimniecības īpašniece Laura Lormane atklāj, ka tieši pirms svētkiem nolasīti pirmie 60 kilogrami vasaras aveņu.

/Foto: Ģirts Grenevics/

«Tā ir pirmo reizi 20 gadu laikā. Parasti sākam lasīt ap 8. jūliju, bet mēneša vidū ir kulminācija aveņu ražai. Šoreiz sezona kavējas vairāk nekā nedēļu,» saka L. Lormane.

Šobrīd gan grūti prognozēt, kā tas ietekmēs ražu. «Ja šādi laika apstākļi turpināsies vēl nedēļu, domāju, ka tas mainīs ražas apjomu. Avenēm noteikti. Zemeņu noslēgumu jau ir izmainījuši.» Lietus dēļ ogas zaudē kvalitāti. Tās var izmantot pārstrādei, bet vairs nav pārdodamas svaigā veidā.

«Ogas kļūst plankumainas, rētainas. Tur, kur uzpil pilīte un vēlāk uzspīd saule, oga ir kā spogulis — saule to apdedzina, un oga paliek plankumaina. Un, protams, tādos laika apstākļos avene tā vairs nenogatavojas.»

Ogas, kas vairs nav derīgas pārdošanai, nonāk pārstrādei. «Ogas kārums» meistarklasē par zefīriem pārvērtās torīt nolasītās pēdējās zemenes. /Foto: Ģirts Grenevics/

Visizdevīgāk pārdot svaigas ogas

Zemeņu sezonu, kas nu jau noslēgusies, Laura Lormane vērtē kā labu. Saimniecība samazinājusi apjomus, lai spētu visu nolasīt un raža nepaliktu uz lauka.

«Varbūt ir mazāk, bet kvalitatīvāk, un spējam visu iztirgot,» saka z/s «Mazkuģnieki 2» īpašniece. Turklāt saimniecībai ir arī priekšrocība — daļa ogu pārvēršas saldumos un sulās. Tas, protams, ir darbs, lai to sagatavotu.  Visizdevīgāk, protams, ir pārdot svaigas, skaistas, saldas un lielas ogas. Bet tā ir alternatīva, lai neiet raža zudumā.»

Uz jautājumu, vai sāp sirds katru dienu skatīties laika ziņas, Laura Lormane smaidot saka, ka rūdīti lauksaimnieki ar to jau rēķinās. «Tu sāc jau paļauties — kā ir, tā ir. Reizēm jau mums liekas, ka ir ļoti slikti, bet ne vienmēr cilvēks zina, kā ir labāk. Varbūt, ka daba ievieš korekcijas. Šobrīd Rietumeiropā ir +40 grādi, bet varbūt labi, ka mums ir šādi. Jāpaļaujas uz citiem spēkiem, un gan jau beigās būs labi.» Ogu festivālā viesojoties Vandzenes zemnieku saimniecībā, par spīti tumšajiem padebešiem patiešām nevienā brīdī nevar just ne nolemtības sajūtu, ne skumjas par lietu. Ģimene un darbinieki pielāgojas visam — svētku notikumi pārceļas uz telpām, senas fotogrāfijas un video nostaļģiski ļauj ieskatīties, kā 20 gadu laikā šeit viss tapis, un visi paļaujas, ka raža būs tieši tāda, kā lemts.

Ogas, kas vairs nav derīgas pārdošanai, nonāk pārstrādei. «Ogas kārums» meistarklasē par zefīriem pārvērtās torīt nolasītās pēdējās zemenes. /Foto: Ģirts Grenevics/

Vai Ogu festivāls būs jauna tradīcija?

«Maniem vecākiem avenes bija turpat desmit hektāru platībā. Šobrīd Latvijā vasaras avenēm, manuprāt, tas ir diezgan nereāli, jo pārstrādei tās praktiski nodot nav iespējams — ja ir, tad cena nesedz pat lasīšanas izmaksas. Līdz ar to tā ir tikai svaigā produkcija tirgū.

Ņemot vērā mūsu iedzīvotāju skaitu, pirktspēju un visu pārējo, mēs koriģējamies līdzi. Tāpēc priecājos, ka šovasar esam samazinājuši zemeņu platības, jo daudzums bija tieši tāds, cik mēs varējām nolasīt un iztirgot. Nekas pāri nepalika, un es ceru, ka ar avenēm būs tāpat,» teic Laura Lormane.

Un, ja jau ģimene to turpina darīt 20 gadu garumā, tad tas vien jau ir rādītājs rādītājs. «Mēs cenšamies, un atteikties no tā nevaram, jo ir sajūta, ka vecāki uzrauga, lai to turpinātu. Tāda pienākuma sajūta ir mazliet.»

Tas, vai Ogu festivālam būs turpinājums, gan vēl jautājums, jo šīs bija pirmās ugunskristības. Taču ģimenei idejas ir, un arī no svētku visiem bija dzirdams, ka Ogu festivālam vajadzētu tapt par Vandzenes tradīciju.