1. maijā, kas šoreiz iekrita svētdienā, daudzviet atzīmēja jaunās tūrisma sezonas sākumu. Tādēļ godā vēlamies celt iespēju atpūsties Talsu novadā. Šoreiz «Starpbrīdī» ar pieredzi un dažādiem pārgājienu maršrutiem dalīsies talseniece Dace Narubina.
Pārgājienos iešanas aizsākumi, visticamāk, meklējami Daces bērnībā, kad ģimenes un radu jubilejās kopā devušies pie dabas. «Apzināti, aktīvi un daudz sāku iet, šķiet, tieši «Covid-19» pandēmijas laikā. Pandēmijas sākumā vēl dzīvoju Rīgā. Kad nevarēja ar nevienu tikties, sāku apgūt dažādus Rīgas un Pierīgas maršrutus. Vēlāk sāku piedalīties dažādos ar iešanu saistītos izaicinājumos, viens no tiem bija «Latvijas izaicinājums», un šādi, braukājot pa Latviju un ejot pārgājienos, apjautu, cik ļoti es gribu prom no Rīgas, tuvāk dabai. Pagājušajā vasarā pārcēlos uz Talsiem un nu šajā apkārtnē varu regulāri doties dabā!»
lai atklātu elpu aizraujošus skatus. /Foto no personīgā arhīva/
Arī ceļojumos ārpus valsts Dace izskata iespējamos pārgājienu maršrutus. «Man ir neliela augstuma «atkarība», tādēļ maršruti vienmēr tiek izlūkoti tādi, kur var doties gar kādu aizas malu, vai kāpju kalnos un apbalvoju sevi ar brīnišķīgām ainavām.
Zinu, ka citi iet pārgājienos, lai sevi psiholoģiski pārvarētu, es to daru, lai gūtu gandarījumu, un, kad kājas atpūtušās,
Dace narubina
arī ir enerģija ikdienas gaitām.»
Dace pārgājienos visbiežāk dodas viena, lai savā tempā varētu vērot dabu un ieklausīties tajā. «Esmu aizrāvusies ar dabas fotogrāfiju. Lai īstajā rakursā visu, ko vēlos, varu sabildēt, tas aizņem laiku. Reizēm man patīk arī iet pārgājienos kopā ar citiem. Ar saviem dabas draugiem reizi mēnesī dodamies kādā «Mežtakas» maršrutā. Tad tā vairāk ir kopā būšana, sarunas un laiski pikniki.»
Pārgājienos pa Talsu apkārtni
«Piedāvāju doties kopā ar mani pārgājienā un iegūt bildes, ja pašiem nepatīk fotografēt. Protams, bonuss ir arī tas, ka nav jāiet visu ceļu ar karti rokās un var atpūsties no ekrāniem. Pagaidām man nav daudz Talsu apkārtnē izstrādātu maršrutu, bet ir jau vairāki iecienīti, kurus ik pa laikam atkārtoju.
Mans mīļākais maršruts Talsu novadā ved caur Sukturiem uz Mundigciemu. Latvijā ir ļoti daudz skaistu maršrutu. Man ļoti patīk purva takas, īpaši agros rudeņos. Arī ārpus Latvijas man ir vairāki mīļi maršruti: Norvēģijā — Besseggen; Spānijā — Caminito del Rey, El Saltillo; Madeirā — Ponta de sao Lourenco, Sao Jorge.»
Dace pārliecināta, ka ieguvumi no pastaigām katram ir savi. Kāds priecāsies par dabas izpēti, kāds cits, kura ikdiena paiet bez kustības, — par katru sperto soli brīvā dabā, vēl kāds — par iespēju sevi izaicināt un pierādīt.
Izaicinošākie maršruti
Pārgājienu maršrutu izaicinājumi mēdzot būt atšķirīgi, prātā Dacei palicis Madeirā izietais maršruts Sao Jorge: «Reizēm es riskēju skata un adrenalīna dēļ doties uz vietām, kas nav oficiālas takas. Tā bija šeit. Gar okeānu veda taka, kā beigās izrādījās, ar nedaudz jau ielūzušu tiltiņu. Trāpījos tur tieši lietus laikā. Vietām gar klints malu bija ļoti, ļoti šaura taciņa. Adrenalīnu noķēru un skatu arī!»
Citā veidā atmiņā paliekoša bijusi kāda Latgales purva taka. Pārgājiens bijis skaists un vasarīgs, bet vēlāk Dacei piepampušas kājas, un uz kājām, vēlāk arī uz sejas parādījušies zili riņķi. Lai gan joprojām nav skaidrs, kurš augs vai mikrobs purva ūdenī izraisīja saindēšanos, pēc konsultācijas ar zinošiem ķīmiķiem apstiprināts purva toksīns. «Tāpēc esiet uzmanīgi, brienot purvos!» brīdina Dace.
Ērts apģērbs un kājās zābaki
«Es lielākoties dodos diezgan vienkāršos maršrutos, kas ir marķēti ar taku zīmēm, attiecīgi aprīkojums nav nepieciešams pārāk nopietns. Mans kritērijs — ja pārgājienā jāmēro vairāk nekā desmit kilometru, noteikti izvēlos pārgājienu zābakus, kas labi satur potīti. Apģērbam jābūt ērtam, lai nekur nekas nerīvējas, neberž. Es vienmēr paņemu rezerves krekliņu, bikses, zeķes — ja nu gadās iekrist ūdenī.
Un svarīgi — pārgājiena laikā neaizmirst par padzeršanos. Arī ziemas pārgājienos, kad bieži uz šo slinkojam, jo taču auksti un gribas ātrāk tikt uz priekšu. Protams, jāpadomā arī par pusdienām, atbilstoši pārgājiena garumam un savām vajadzībām. Man kāda draudzene, kas pirmo reizi nāca ar mums pārgājienā (mīnus 25 grādos) bija sev sagatavojusi garšīgus zaļos salātiņus, varat jau iedomāties, kas ar tiem notika. Tātad arī jāpadomā par pārtiku atbilstoši laikapstākļiem,» rosina Dace.
Maršruta garums jāizvēlas sev atbilstošs
«Galvenokārt dodos vienas dienas pārgājienos. Man patīk dabā, bet patīk arī komforts. Cenšos nenoslogot sevi pārgājienos ar pārāk daudz mantām, citādi pazūd labsajūta. Un šādos vienas dienas pārgājienos vidēji parasti noeju no 15 līdz 25 kilometriem. Ejot «Latvijas Izaicinājuma» Dundagas posmu, tie bija 40 kilometri — zemes ceļi, meža takas, purva takas un lēcieni pa purva ciņiem. Kājas pēc tam prasīja pāris dienu atpūtu, bet, kas svarīgi, esmu apzinājusies maršrutu garumu, pēc kā jūtos labi un kad jau par daudz.»
