Partijas zem vietējās lupas

Partijas zem vietējās lupas

Ko partiju programmās politiķi solīja pirms 13. Saeimas vēlēšanām un kas no tā paveikts? Šajā reizē un ar turpinājumu 9. septembra laikrakstā apskatīsim koalīcijas partiju solīto, kas pie varas bijušas visus četrus gadus. Kā veicies ar solījumu izpildi?

IZGLĪTĪBA

Jaunā konservatīvā partija (JKP) solīja, ka no IKP zinātnei tiks 1,5%, valsts un pašvaldību finansētās mācību iestādēs — valsts valoda. Tāpat izskanēja solījums saglabāt mazās skolas un ieviest taisnīgu skolu finansēšanas sistēmu. Īpašu atbalstu konservatīvie solīja Latgales skolām. Kā arī solīja starptautisku mācībspēku piesaisti augstskolām.

«Attīstībai/Par» (AP) klāstīja, ka jābūt pieejamai labai izglītībai vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Viņi gūst nākotnei svarīgākās kompetences un iemācās vismaz trīs valodas. Par skolotājiem kļūst labākie, viņi ir meistarīgi, cienīti un pienācīgi novērtēti. Izglītība attīsta radošumu, kritisko domāšanu, spēju sadarboties un risināt sarežģītas problēmas. Tāpat tika solīts pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu, kā arī atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules.

«Visu Latvijai!»—«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) solīja turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu. Nodrošināt Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā. Solīja izglītības saturā balstīties uz skolēnu personības attīstību, prasmi domāt kopsakarībās, attīstot mērķtiecību un radošumu. Solīja izglītības politikas īstenošanā aktīvi iesaistīt biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām. Mērķtiecīgu atbalstu solīja sniegt arī īpaši talantīgajiem bērniem. Savukārt, lai palielinātu piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, solīja attīstīt skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus. Vienlaikus visos izglītības līmeņos un zinātnē iestāsies arī par līdzsvarotu atbalstu humanitāro zinātņu attīstībai.

«Jaunā vienotība» (JV) solīja sākumskolu un pamatskolu tuvu mājām. Kvalitatīvu 10.—12. klašu un profesionālo izglītību visā Latvijā. Solīja augstskolu resursu konsolidāciju studiju kvalitātes uzlabošanai, un valsts spējai pretendēt uz ES fondiem zinātnei. Solīja izstrādāt izglītības programmu saturu atbilstoši darba tirgum. Tāpat saredzēja, ka vismaz vienai no Latvijas universitātēm jākļūst par vienu no 100 labākajām ES, vēl divām — jāiekļūst prestižāko sarakstā. Solīja arī atbalstu diasporai, atgriežoties Latvijā, kā arī atceļojušo bērnu integrāciju izglītības sistēmā.

Šie ir punkti no partiju programmām,

kas veltīti izglītības jomai. Daudzi no solījumiem ir grūti izmērāmi lielumi, tādēļ apskatīsim daļu no tiem. JKP un NA solīja mācības izglītības iestādēs valsts valodā, savukārt AP norādīja, ka skolēniem ir jāapgūst vismaz trīs valodas. Portāls www.lvportals.lv 2022. gada februārī raksta, ka izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā triju gadu laikā visās izglītības pakāpēs. «Latvijas izglītības politikas veidotāji beidzot saņēmušies noslēgt vairākas desmitgades ilgušo pārejas maratonu. Taču ieiešana finiša taisnē nesola viegli sasniedzamu rezultātu — skolotāju, skolēnu un daļas sabiedrības gatavība mācībām latviešu valodā ne visur ir garantēta,» vēsta portāls. Pāreja pakāpeniski sāksies 2023./2024. mācību gadā. Un šis jautājums aktualitāti ieguva tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jāuzlabo izglītības sistēma

Visas koalīcijas partijas savās programmās bija iekļāvušas punktu ar plānu uzlabot izglītības sistēmu. JKP solīja saglabāt mazās skolas, AP ieskicēja nākotnes plānu, ka par skolotājiem kļūst tikai labākie (grūti izmērāms lielums), NA uzsver Satversmes vērtību iekļaušanu kompetenču izglītībā, bet JV pirmsvēlēšanu programmā norāda, ka mācību saturam jābūt atbilstošam darba tirgum un sākumskolai un pamatskolai jābūt tuvu mājām. AP reformas izglītībā sauca par prioritāti. Pēc administratīvi teritoriālās reformas izglītības iestāžu slēgšana un reorganizācija ir vieglāk veicama, ļaujot vietvarām veidot skolu tīklu, balstoties uz skolēnu skaitu. Līdz ar to JKP plāns saglabāt mazās skolas nav izdevies un arī JV plāns pamatizglītību nodrošināt tuvu mājām ne visos gadījumos ir izpildāms. Tāpat JKP solīja 1,5% no IKP zinātnei. 2020. gadā zinātnei no IKP bija atvēlēti 0,7% no IKP. 2021. gada nogalē Izglītības ministrija publicējusi informāciju, ka līdz 2027. gadam zinātnei pakāpeniski palielinās finansējumu, sasniedzot 1,5% no IKP. Tātad solījums daļēji īstenots — pieaugums ir, bet ne solītajā apmērā.

Augstskolu reforma un mācībspēki

Pirms Saeimas vēlēšanām AP uzsvēra, ka būtiski veikt izmaiņas augstākās izglītības ieguvē. Tas ir — atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules. Ierosināja, ka varētu atcelt līdz šim esošo prasību, kas nosaka, ka par docentu var kļūt tikai cilvēks ar doktora grādu, kas līdz šim samazinājis atbilstošo pretendentu skaitu. Pēc karstām diskusijām, ņemot vērā augstskolu iebildumus un arī IZM viedokli, lēmums netika pieņemts. Augstskolu pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka docents bez doktora grāda nevarētu strādāt ar doktorantūras studentiem.

  1. gadā Saeima apstiprināja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un jaunu augstskolu iedalījumu — zinātnes universitātēs, mākslu un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās. Reforma paredz arī izmaiņas augstskolu iekšējā pārvaldībā ar cerību uzlabot augstskolu kvalitāti.

Atalgojums skolotājiem

No 2022. gada 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 8,4% — no 830 līdz 900 eiro. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums ir 11,2% apmērā — no 872 līdz 970 eiro. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos, kas jūlija sākumā apstiprināti valdībā. IZM norādīja, ka zemākās darba algas likmes celšana vien gan nenodrošina visiem pedagogiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa pedagogu strādā ar mazu darba slodzi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome lēmusi no 19. septembra organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku. Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, lai algu kāpums kādā brīdī netiktu «iesaldēts».

Taču ieiešana finiša taisnē nesola viegli sasniedzamu rezultātu — skolotāju, skolēnu un daļas sabiedrības gatavība mācībām latviešu valodā ne visur ir garantēta.

VESELĪBA

Jaunā konservatīvā partija (JKP) izklāstīja, ka prioritāri nepieciešams finansiālais atbalsts efektīvai primārai aprūpei. Kā arī jāsniedz atbalsts, lai varētu veikt profilaktisko darbu ar riska grupām. Veselības finansējuma sadalē galvenais faktors — pakalpojumu kvalitāte. Ārstu algas — vismaz 1700 eiro «uz rokas»; māsiņu algas — vismaz 800 eiro «uz rokas». Solīja pārrunas ar medikamentu ražotājiem, panākot vismaz 30% medikamentu cenu samazinājumu. Tāpat solīja noteikt ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju — pacientu veselības un dzīvildzes rādītāji.

«Attīstībai/Par» (AP) klāstīja, ka taisnīgā Latvijā labai veselības aprūpei bez garām rindām jābūt pieejamai visiem. Par veselības aprūpi ikvienam gādā valsts. Politiskais spēks pauda viedokli, ka pacientu līdzmaksājumiem ir jābūt divreiz mazākiem, bet mediķu algas jāpaceļ, lai neliktu viņiem emigrēt. Tāpat solīja divkāršot medicīnas māsu algas.

«Visu Latvijai!»—«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) programmā, kas iesniegta Centrālajai vēlēšanu komisijai, nav norādījusi, kas būtu jāpaveic veselības jomā. Politiskā apvienība kā galvenos punktus izvirzījusi: Latviska Latvija; Droša Latvija un Augoša Latvija. Šie mērķi ietver valsts drošību, latvisku, ģimenēm draudzīgu vidi un tautsaimniecības jautājumus.

«Jaunā vienotība» (JV) solīja uzlabot valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kurā nauda sekotu pakalpojumam valsts un privātās ārstniecības iestādēs. Solīja ieviest bezmaksas ikgadējo veselības profilaksi. Kā arī veicināt kvalitatīvu, pieejamu veselības aprūpi visā Latvijā un veidot vienotu Nacionālās veselības standartu. Solīja arī samazinātas zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci.

Šie ir punkti no partiju programmām,

kas veltīti veselības nozarei. JKP solījusi partiju programmā mediķu algas celt vismaz līdz 1700 eiro, māsiņu — līdz vismaz 800 eiro «uz rokas». Algu pieaugumu mediķiem solīja arī AP. Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika Latvijas Radio jūlija beigās skaidroja, ka medicīnas darbinieku algas ir dubultotas, taču lielā mērā tas ir noticis uz «Covid-19» piemaksu rēķina. «Mūsu mērķis ir šogad nesamazināt pagājušā gada faktiskās algas, kuras ir ievērojami augušas un pārsniedz tautsaimniecībā vidējos rādītājus — ārsta atalgojums šobrīd ir 3131 vidējā alga mēnesī, māsu atalgojums — 1866 eiro, bet ārstniecības un atbalsta personām 1222 eiro vidējais atalgojums,» pauda I. Dreika.

  1. jūlijā Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīkoja brīdinājuma streiku un protesta akciju, pārmetot solījumu nepildīšanu attiecībā uz algu celšanu. Mediķi pieprasa Ministru kabineta noteikumos jau paredzēto 10% pieaugumu atalgojumam, kuram bija jābūt kopš 1. jūlija. Savukārt, pēc Veselības ministrijas domām, prasītais algu līmenis jau ir sasniegts.

AP solīja samazināt pacientu līdzmaksājumu. 2020. gads sākās ar ziņu, ka, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, daļai pacientu līdzmaksājumi jāveic mazākā apmērā nekā līdz tam. Izmaiņas arī zāļu kompensācijas kārtībā: izrakstot valsts kompensētos medikamentus, ārsts receptē norāda tikai zāļu aktīvās vielas starptautiski nepatentēto nosaukumu. Savukārt aptiekām ir pienākums izsniegt līdzvērtīgas iedarbības zāles par zemāko cenu.

Pacientu tiešo maksājumu īpatsvars par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Gan JKP, gan JV solīja samazinātas zāļu cenas. Šā gada jūnija sākumā Veselības ministrija rosināja samazināt PVN likmes no līdzšinējiem 12% līdz 5%, tādējādi samazinot zāļu cenu, par kādu tās iegādājas iedzīvotāji. Šo un vēl citus ieteikumus VM ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai valdībai. «Dati par kompensējamo medikamentu patēriņu liecina, ka galvenie ieguvēji no samazināta PVN zālēm, būtu apdraudētākās iedzīvotāju riska grupas. Piemēram, iedzīvotāji vecuma grupā no 56 līdz 60 gadiem 2021. gadā būtu varējuši ietaupīt 1,1 miljonu eiro, ja PVN kompensējamajiem medikamentiem būtu 5% esošo 12% vietā,» vēsta www.lvportāls.lv.

 

#SIF_MAF2022