Šobrīd visā Latvijā darbojas 74 privātskolas. Kamēr valsts un pašvaldību skolās audzēkņu skaits samazinās, šajā mācību gadā privātskolās izglītojamo skaits pieauga par 17%. Tomēr šobrīd arī šo skolu eksistence ir apdraudēta – ja nepieciešamo audzēkņu skaits bažas pamatskolu klasēs nerada, tad 60 skolēnu skaitu vidusskolā var nodrošināt tikai viena izglītības iestāde.
Talsu Kristīgā vidusskola ir viena no senākajām un šobrīd arī pati lielākā privātskola Latvijā. To savulaik izveidoja jauna izmisusi mamma kā solījumu Dievam, lai viņas slimajai meitiņai būtu vieta, kur mācīties. “Tolaik neviens par iekļaujošo izglītību vispār nerunāja, un mēs patiesībā bijām celmlauži šajā jomā Latvijā. Kristīgo skolu mēs sākām ar 37 bērniem no 1.-4.klasei. Un šobrīd Talsu Kristīgajā skolā mācās vairāk nekā 300 bērnu,” stāsta Talsu Kristīgās vidusskolas direktore Inguna Gruzniņa.
Skola finansējumu saņem no četriem avotiem – valsts dotē pedagogu algas, pašvaldība atbalsta saimniecisko ikdienu, ir arī vecāku finansējums un skolas piesaistītie ziedojumi. “Kopš 2011.gada 12.klases izlaidumā mēs piešķiram bērniem stipendijas, lai viņi turpinātu izglītību Latvijas augstskolās. Šo gadu laikā mēs 27 jauniešiem esam piešķīruši vairāk nekā 157 000 dolāru,” dalās Inguna Gruziņa.
Talsu Kristīgā vidusskola ir apliecinājums privātās partnerības iespējām, uzbūvējot skolas kompleksu. “No ekonomiskā viedokļa Latvijai būtu izdevīgi, ka visas skolas būtu privātskolas, jo tas princips “Nauda seko bērnam” ir ļoti racionāls un praktisks, bet visu pārējo, kas nepieciešams skolas attīstībai, celtniecībai, materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai taču sedz šie privātie investori vai vecāki, un nodokļu maksātāju nauda netiek tērēta,” skaidro Inguna Gruzniņa.
Viss skaisti, taču pat Latvijas lielākā privātskola nespēs izpildīt nepieciešamo skolēnu skaitu. Privātskolas norāda, ka jau sākotnēji dibinātas ar citu mērķi, vēlmi pēc mazām klasēm un individuālu pieeju. Vecāki tās izvēloties alternatīvās pieejas, šajā gadījumā arī kristīgo vērtību dēļ. Turklāt tām arī kvalitatīva izglītība un mācību sasniegumi virs vidējā līmeņa valstī. “Šīs mazās skolas bagātina Latvijas izglītības sistēmu, jo viņas izpilda kaut ko citu, ko valsts un pašvaldība nenodrošina,” teic Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja Anna Jermakoviča.
Privātskolu spektrs ļoti dažāds, ar kristīgo novirzienu vien aptuveni piecas. Dažāda arī maksa skolās, sākot no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem eiro. Līdz šim nauda sekoja skolēnam. “Un, ja klasē bija 5, 10 vai 15 bērni, attiecīgs bija finansējums. Vecāks, savukārt, piemaksāja to daļu, kas nepieciešama pedagogu darba algas samaksai. Šobrīd, ja mēs programmā nesaņemsim vispār valsts finansējumu, tad vecākam jāmaksā pilna maksa. Un tie jau būs vairāki simti,” tā Anna Jermakoviča.
Jo īpaši mazpilsētās vecākiem tā būs nepaceļama summa, tāpēc privātās vidusskolas kļūs par pamatskolām. Ar nepieciešamajiem 30 bērniem katrā pamatskolas klašu posmā, kas ir vidēji 10 bērni klasē, problēmu nav, bet vidusskolā jābūt 60. “Tie ir optimāli 20 bērni klasē, bet šādus kritērijus mēs piemērojam pašvaldību dibinātām iestādēm, un līdz ar to ir jābūt arī vienādai attieksmei. Tāpēc tie tiek piemēroti arī privātajām izglītības iestādēm,” stāsta IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Izņēmums ir skolas valstspilsētās, kur privātskolu specifikas dēļ nepieciešamais 120 audzēkņu skaits samazināts uz pusi. Privātskolām līdz nepieciešamajam skaitam pietrūkst vien daži bērni – ministrijasprāt, tas nav nesasniedzams rādītājs. Turklāt, iespējams, tās būs vienas no tām, kur mācības uzsāks jaunieši, kuru skolas šobrīd tiek slēgtas vai reorganizētas.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
