Ja profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde būs izpildījusi rezultativitātes kritērijus un tajā darbosies atbilstošs grupu skaits, sporta skolu direktori turpmāk varēs rēķināties ar noteiktu valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu. Lai noskaidrotu, kā jautājums par sporta skolu finansēšanas kārtību virzījies uz priekšu, kas līdz šim paveikts un kas vēl darāms, sazinājāmies ar Talsu novada sporta skolas direktoru Kasparu Sakniņu.
Pie pozitīvajām izmaiņām Talsu novada sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš pieskaita rezultativitātes kritērijus un nosacījumus, kas šobrīd ir vienlīdzīgāki un atbilstošāki reālajai situācijai.
«Sadalot sporta spēles, agrīnos sporta veidus, individuālos sporta veidus un sporta veidus ar paaugstinātu drošību, prasības visiem pielīdzināja daudzmaz vienādas. Tika salāgots arī audzēkņu vecums un audzēkņu skaits grupā. Darbojos Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomē, un tas bija arī mūsu uzstādījums. Prasībām dažādos sporta veidos jābūt daudzmaz līdzīgām, nevis vienam jāvinnē Latvijas čempionātā, bet otram jāizpilda tikai kontrolnormatīvi.
Vēl tur bija atsevišķas lietas par slodzēm —sacensību stundām, treniņu stundām… Viss tika salāgots tā, lai maksimāli atbilstu reālajai dzīvei. Šobrīd ir nofiksētas arī likmes — pluss ir tāds, ka mēs zinām, kāds būs atalgojums, un varam ar to rēķināties. Iepriekšējos gados naudas ik pa laikam trūka, un mēs līdz pēdējam nezinājām, cik liels būs valsts finansējums. Bija grūti runāt un kaut ko prasīt no pašvaldības. Šobrīd, ja ir fiksētās likmes, mēs zinām, cik mums nākamajā gadā vēl nepieciešams. Valsts galvenais uzdevums ir nodrošināt pilnvērtīgu atalgojumu, lai pašvaldībai nav jādotē tas, kas ietilpst valsts pienākumos.»
Ieceri par desmit procentiem palielināt sporta sacensībām atvēlēto stundu skaitu nedēļā K. Sakniņš vērtē atzinīgi, uzsverot, ka lielu daļu laika treneri pavada tieši sacensībās.
«Tas, ka sacensībās treneri pavada lielāko daļu laika, ir skaidrs. Tās ir brīvdienas, tie ir vakari un neskaitāmas stundas autobusos. Diemžēl samaksa to neatsver. Ir jāatrod veids, kā salāgot slodzi un operēt ar stundām, piemēram, piecas stundas, lai gatavotos treniņiem vai sacensībām, un 25 kontakta stundas. Tas ir tas, kas šobrīd valstiski tiek pieprasīts ar arodbiedrības palīdzību un streiku. Treneriem galvenais ir, lai tiktu nosegtas brīvdienas un sacensības.
Vēl viena problēma ir tā, ka treneriem ir noteiktas tarificētās stundas nedēļā, bet darba apjoms atšķiras. Vienu mēnesi, kad ir sacensības un nometnes, viņš nostrādā 200 vai 300 stundas, bet pēc sezonas mēnesī nostrādā varbūt 50 stundas. Mūsu, sporta skolu direktoru, priekšlikums bija noteikt stundu skaitu gada griezumā un ļaut trenerim pašam tās sadalīt. Nekas nav jāizdomā no jauna — šāds modelis jau pastāv tehnikumos. Esam ieteikuši ministrijai ņemt to par pamatu un sporta skolu modeli pielāgot tehnikumiem. Tas ir būtisks jautājums, kas diemžēl vēl aizvien nav sakārtots. Tāpat ir svarīgi, lai treneriem būtu konstants atalgojums termiņā, kas ir ilgāks par gadu. Ja trenerim ir liela grupa, piemēram, augstākās meistarības grupa, un viņam nedēļā ir 23 stundas plus mazā grupiņa, nākamajā gadā, kad augstākās meistarības grupa skolu beidz, paliek tikai mazā grupiņa un stundu skaits ievērojami sarūk.
Ir jādomā par risinājumiem, jāatrod veids, kā noteikt konstantu atalgojumu trīs vai piecu gadu termiņā. Pretējā gadījumā piesaistīt jaunus trenerus ir ļoti grūti. Ja treneris strādā arī citur, rodas pārslodze un zūd kvalitāte.»
Valstiskā līmenī jaunums ir arī kārtība, kādā audzēkņi tiek uzņemti sporta skolās. No šā gada obligāts nosacījums ir iestājpārbaudījumi — lai iestātos sporta skolā, jānokārto kontrolnormatīvi. Talsu novada sporta skolā kritēriji izstrādāti jau pavasarī. «Uz pašiem mazākajiem, kuri vēlas iestāties sagatavošanas grupā, tas neattiecas, bet, ja bērnam ir astoņi, deviņi gadi un uz augšu, viņam jākārto iestājpārbaudījumi. Pēc tam, kad tas ir izdarīts, veidlapa tiek pievienota pie uzņemšanas dokumentācijas,» skaidro K. Sakniņš.