Vērtēšanai nodoti vairāki jaunā Talsu novada ģerboņa meti, kuri tālāk būs jāskata Talsu novada domes deputātiem. Pie tā strādājuši heraldiskie mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs — viņi daudzu gadu laikā radījuši vairāk nekā divas trešdaļas Latvijā reģistrēto ģerboņu.
Ģerbonis ir ne tikai identitātes un piederības, bet reizē arī atšķirības zīme — tā parāda, kas ir tas īpašais, kas novadu izceļ citu vidū. Tāpēc jaunā Talsu novada ģerboņu metos redzama Latvijas kartes spice, kur satiekas Dižjūra un Mazjūra, un vainags, ko novads vēlējās saglabāt. Tiekoties ar talseniekiem, mākslinieki prezentēja četrus ģerboņa variantus, un tieši vainagu daļa tajos bija atšķirīga — vienā izmantots bijušā Talsu novada ģerboņa ozollapu vainags ar 18 lapiņām, otrā — Talsu pilsētas ģerbonī redzamais vainags, bet atlikušajos divos ir redzams vēsturiskā Talsu apriņķa ģerboņa zāļu vainags, tikai katrā atšķiras trīs lapu ziediņu krāsas. Heraldikas komisija aicina talseniekus pieturēties pie varianta, kurā vainagam ir sudraba ziedi ar zelta vidiņu. Nākamajā dienā pēc prezentācijas Talsu novada rīcībā gan nonāca vēl viens variants, kurā vairāk izceļas šīs puses lībiskums, — ja pirmajos četros variantos zila jūra apskalo zelta smaili, tad piektajā variantā smaile ir sudraba, un uz tās zaļš zāļu vainags.
Kad Talsu novads vēl tikai bija ceļā uz savu ģerboni un ar iedvesmu palīdzēja iedzīvotāji, kuri dalījās ar savām sajūtām, simboliem un vērtībām, saraksts, ko saņēma mākslinieki, bija patiešām iespaidīgs. Jo kurzemniekiem patīk dižoties, un to juta arī heraldiskie mākslinieki. Taču Ilze Lībiete norāda, ka ir ģerboņu veidošanas noteikumi un principi, tāpēc ir lietas, ko tajos nevar un arī nemaz nevajag attēlot. «Manuprāt, daudziem cilvēkiem šķiet, ka ģerbonī var ietvert jebko — tā gluži nav. Ģerbonis nav ne ainava, ne klusā daba. Ģerbonis ir ārkārtīgi lakonisks simbols, kas ir mūžīgs. Jo tas vienkāršāks, jo labāk — tad tas paliek gan labāk atmiņā, gan ir vieglāk izmantojams,» skaidro I. Lībiete.
Darba grupa, kas Talsu novadā strādā pie jaunā ģerboņa, atzīst, ka ir apbrīnojami, kas māksliniekiem izdevies gala rezultātā. «Visi piedāvātie varianti ir ļoti jaudīgi, pārlaicīgi, spēcīgi, spilgti un atbilstoši Talsu novadam,» saka darba grupas pārstāvis, SIA «Kolkasrags» vadītājs Jānis Dambītis. «Varēja just, ka cilvēki ir iedziļinājušies, parādījuši vēsturisko aspektu, ieklausījušies mūsu izpētē un jau konsultējušies ar heraldikas komisiju.» Tam piekrīt arī Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko:
«Man šķiet, ka ļoti elegantā, vienkārši saprotamā veidā ir panākta esence — parādīta gan jaunā Talsu novada unikalitāte un vērtības, gan saglabātas iepriekšējo ģerboņu un iepriekšējo paaudžu vērtības un tradīciju izpratne.
Un, manuprāt, svarīgi, ka šobrīd ģerboņa variantos neparādās krasi jauni simboli un vērtības, kas novada iedzīvotājiem varētu būt svešas. Principā jebkurš no šiem metiem ir no Talsu novada kodola un būtības nācis, un patiešām būtu liels prieks par jebkuru, kas tiktu apstiprināts.»
Viens no piedāvātajiem Talsu ģerboņa metiem būs jāizvēlas Talsu novada deputātiem, lai tālāk mākslinieki varētu sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju Valsts heraldikas komisijai un veiktu uzlabojumus, ja tādi tiks norādīti. Tāpēc precīzu termiņu, kad Talsu novads tiks pie jauna ģerboņa nosaukt grūti, bet tam jābūt pabeigtam līdz šī gada beigām.
