24. martā Talsu novada pašvaldībā aizvadīta Talsu novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde. Tās laikā prezentēts civilās aizsardzības plāns un aizvadītas mācības, analizējot riska faktorus un modulējot dažādu situāciju iespējamo attīstību. Plāna izstrādātāji aicināja to uztvert nevis kā instrukciju, bet gan aktīvu dokumentu, kas balstīts uz domāšanas algoritmiem.
Starptautiskā konsultāciju uzņēmuma SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vecākais konsultants Andris Maurāns atklāja, ka civilās aizsardzības (CA) plāns ir sadalīts divās daļās. Teorētiskajā daļā ir nodefinēta teritorija, raksturots teritorijā esošo riska faktoru un riska objektu apdraudējums, novērtēti riski, parādīts, kā šie riski tiek uzraudzīti, un izskaidrots CA sistēmas uzturēšanas modelis. “Būtiskais, kas šajā CA plānā ir ielikts, ir tas, ka mums ir pilns darbības cikls. Visi riski, kas ir izvērtēti, tiek pastāvīgi uzraudzīti un vajadzības gadījumā aktualizēti.
Mēs nevaram vienkārši konstatēt, ka mums ir augsti riski, šos riskus vajag pārvaldīt.
Otrā daļā ir apkopota informācija par tiešajām rīcībām. Esam iekļāvuši informāciju gan par teritorijā izvietotajiem paaugstinātas bīstamības objektiem, gan jūtīgajiem objektiem — skolām un bērnudārziem. Kritiskās infrastruktūras objekti, kas ir pašvaldības pārziņā, ir ūdensapgādes, siltumapgādes un notekūdeņu attīrīšanas objekti, kas ir būtiski, lai nodrošinātu normālus dzīves apstākļus. Iekļāvām arī dabas objektus — organizējot glābšanas darbus, šajās teritorijās jāpievērš uzmanība vides aizsardzības jautājumiem. Šobrīd ugunsdzēsības jomā attīstās videi draudzīgas putas, ko var izmantot gadījumos, ja uguns tiek dzēsts dabai nozīmīgās teritorijās,” skaidroja A. Maurāns.
Viņš uzsvēra, ka risku pārvaldība nav vienreizējs pasākums, — tas ir ciklisks process, kas sastāv no vairākiem etapiem. “Esam veikuši riska analīzi un izstrādājuši priekšlikumus risku mazināšanai. Attiecībā uz sakaru problēmām šis jautājums jau ir apspriests, risinājums ir ļoti vienkāršs — tikko būs informācija par to, ka ir noslēgts līgums par pārvietojamu mobilās sakaru stacijas piesaistes iespējām, šis risks mazināsies. Mums ir priekšlikumi attiecībā uz oranžajā zonā esošajiem riskiem (avārijas rūpniecības uzņēmumos, mežu un purvu ugunsgrēki, vētras, elektrības pārtraukums un notekūdeņu apsaimniekošanas problēmas) un, zinot ķīmisko vielu daudzumu un nomenklatūru, kas tiek pārvadāta, esam noteikuši arī ķīmisko vielu radīto apdraudējumu zonas. Līdzīgi esam noteikuši apdraudējumus ugunsgrēka gadījumos, sprādzienbīstamu gāzu vai tvaiku izplatības gadījumos un sprādziena draudu gadījumos.
Cilvēku evakuācija avārijas situācijās tiek organizēta atbilstoši kaitīgās iedarbības līmenim, ko iedala trīs zonās. No pirmās zonas, kur cilvēku dzīvība ir apdraudēta, cilvēki pašu spēkiem evakuēties nevar. Pieaudzis cilvēks, protams, ir noturīgāks, bet zīdaiņa masa ir tik maza, ka viņš šo koncentrāciju saņems ļoti ātri un var aiziet bojā. No otrās zonas, kurā atrasties ir bīstami un var iegūt pārejošus veselības traucējumus, cilvēki pamatā var evakuēties pašu spēkiem, savukārt trešajā zonā zināmu laiku var darboties teritoriju norobežošanas un kustību organizēšanas vienības un šajā zonā var izvietoties operatīvie dienesti un avāriju glābšanas komandas atbalsta vienības. Plānā akcentējam to darbību, ko veic CA komisija. Tas ir otrais civilās aizsardzības darbības jeb lokālais līmenis. Reģionālais līmenis iestājas brīdī, kad operatīvais dienests ar šo situāciju netiek galā, ir vajadzīga palīdzība, resursu piesaiste vai cilvēku evakuācija.”
Jāatceras, ka mūsdienās jebkura avārija cilvēkus piesaista. Vēlme nofilmēt šādu notikumu ir tik liela, ka cilvēks cenšas pietuvoties notikuma epicentram, neapzinoties bīstamību.
Andris Maurāns, SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vecākais konsultants
Izstrādājot CA plāna elektronisko versiju, piedāvāts mūsdienīgs rīks komisijas darba organizēšanai. Kartogrāfiskais materiāls pievienots CA plānam, bet lielāks akcents likts uz ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) modeli, kurā šī karte ir viegli lietojama. Kartē parādās gan apdraudētie, gan jūtīgie objekti (skolas, bērnudārzi, pansionāti), līdz ar to neilgā laika posmā iespējams saprast, cik liela teritorija ir apdraudēta. “Tā kā to visu var redzēt mobilajos telefonos, CA komisiju iespējams sasaukt attālināti. Tipiski, sabraucot šādā telpā, tas prasītu stundu, varbūt pat divas, bet divas stundas avārijas situācijā ir ļoti ilgs laiks. Ķīmisko avāriju gadījumā amonjaks jau sen būs iztvaikojis. Tās ir divas stundas, kurās jau aktīvi bija kaut kas jādara,” norādīja A. Maurāns.
Tikšanās otrajā daļā aizvadītas civilās aizsardzības mācības, modulējot situāciju, kad DUS cisternu uzpildes laikā aizdegusies auto cisterna un konstatēta augstas bīstamības avārija, kurai ir nozīmīgs risku attīstības scenārijs. A. Maurāns uzsvēra nepieciešamību algoritmus periodiski pārbaudīt un rīkot šādas mācības, lai CA komisija trenētos saprast iespējamo apdraudējumu izpausmes. “CA plāns netiek rakstīts kā instrukcija, bet kā rīcību algoritms, kurā mēs parādām domāšanas veidu. Katra situācija, kas nonāk līdz CA komisijas līmenim, ir uzskatāma par unikālu, mēs nevaram pateikt, vai avarēja viena cisterna vai septiņas cisternas, mēs nevaram pateikt, vai ugunsgrēks, kas attīstās kādā no degvielas uzpildes stacijām (DUS), radīs stacionārās cisternas eksploziju vai tas būs saistīts ar pievadošās cisternas eksploziju. CA plāna aktīvo rīcību bloks ir balstīts uz domāšanas algoritmiem.
Šeit nav jāstrādā ar instrukcijām, šeit ir jādomā līdzi — kas ir noticis, kādos apstākļos un cik daudzi ir apdraudēti…
Būtiskais, uz ko mēs šodien gribējām vērst uzmanību, ir ķīmisko vielu apdraudējuma mērogs. Piedaloties dažādās mācībās, esam pamanījuši, ka cilvēkiem ķīmiskās vielas noplūde liekas viegli menedžējama. Patiesībā iedarbības zona, kurā cilvēka veselība ir apdraudēta, var sasniegt četrus kilometrus un iedarbības zona nav acīm pārredzama.”
