Priekšvēlēšanu diskusijā galvenie problēmjautājumi skar krīzi Latvijā

Priekšvēlēšanu diskusijā galvenie problēmjautājumi skar krīzi Latvijā

Šogad Saeimas vēlēšanām kandidē rekordliels partiju skaits, taču uz diskusiju Talsos tika aicinātas tās 12 partijas, kuru sarakstos ir arī kandidāti no Talsu novada. Aicinājumam debatēs piedalīties Kurzemes vēlēšanu apgabala līderiem atsaucās desmit politiskās partijas. Priekšvēlēšanu diskusijas pirmo reizi organizēja Talsu Komersantu klubs sadarbībā ar vietējiem medijiem, lai vēlreiz sabiedrībai atgādinātu — ir jābūt sociāli atbildīgiem un vēlēšanās jāpiedalās.

«Tikai mēs paši nosakām savu likteni, tāpēc 1. oktobrī nedrīkst palikt mājās,» atklājot debates, klātesošos uzrunāja Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe. «Un es arī ceru, ka tie, kuri patiešām kļūs par deputātiem, atcerēsies, ka mēs esam šeit, un viņus Talsos ieraudzīsim ne tikai pēc četriem gadiem, bet daudz ātrāk.»

Diskusijā Talsos piedalījās Arvils Ašeradens («Jaunā Vienotība»), Māris Kučinskis («Apvienotais Saraksts»), Krišjānis Feldmans («Konservatīvie»), Agris Freifalts («Katram un Katrai»), Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība), Kristaps Eklons («Attīstībai/Par!»), Ilze Kronberga («Tautas kalpi Latvijai»), kā arī talsenieki Ilze Indriksone («Visu Latvijai!»—«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»), Inga Gluzda («Suverēnā vara») un Edgars Zelderis («Progresīvie»). Kā lauku teritorijām izaugsmē neatpalikt no lielpilsētām? Kādus konkrētus risinājumus politiķi piedāvā energokrīzes apstākļos? Kā pensionāram izdzīvot pēc rēķinu nomaksas? Kā attīstīt mazās ostas? Un kā sekmēt sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamību? — esošajiem un topošajiem politiķiem nācās atbildēt gan uz vietējo uzņēmēju, gan sabiedrībā zināmu cilvēku un iedzīvotāju sagatavotajiem jautājumiem, kā arī palauzīt galvas par oponentu interesējošiem jautājumiem. Krīze Latvijā tika pieminēta vairākkārt, un, saucot konkrētus skaitļus, solījumi izklausījās pēc vairāksolīšanas. Tāpēc moderators Ģirts Timrots noslēgumā aicināja vēlētājus būt atbildīgiem savā izvēlē un kritiski ieklausīties kandidātu sacītajā.

Diskusija ilga divas stundas, pilnā garumā to iespējams noklausīties SIA «TV9 Pakalni» Youtube.com kanālā, bet šoreiz ļaujam ieskatīties atbildēs, kuras deputātu kandidāti sniedza uz iedzīvotāju sagatavotajiem jautājumiem, kuri bija adresēti konkrētiem politiskajiem spēkiem. Jāpiebilst, ka deputātiem bija ierobežots laiks atbildēm, un tās nevarēja pārsniegt vienu minūti.

Priekšvēlēšanu diskusija ar kandidātiem, kuri mērķē uz Saeimu, Talsu novadā notika pirmo reizi. Debatēs ar moderatoru Ģirtu Timrotu piedalījās desmit politiskie spēki. /Foto: Edgars Lācis/

Jautājums Edgaram Zelderim: — Vai, jūsuprāt, Talsos viss, ko solījāt saviem vēlētājiem pirms pašvaldību vēlēšanām, ir izdarīts un sasniegts? Vai, tikai gadu nostrādājot par Talsu novada deputātiem, ir godprātīgi un godīgi pret saviem novada vēlētājiem, ka visi četri kandidējat uz Saeimas vēlēšanām? Cilvēki par jums balsoja, lai jūs strādātu Talsu novadam, tagad tas viss ir paslaucīts zem tepiķa, un jūs cerat iekļūt Saeimā.

Edgars Zelderis: — Noteikti izdarīt mēs nevarējām, arī piecos gados, jo visi zina, kas šeit notiek (krīzi Talsu novada pašvaldībā priekšvēlēšanu diskusijas laikā Edgars Zelderis pieminēja atbildē gandrīz uz ikvienu jautājumu — S. L). Ir milzīga politiska cīņa, dažādas intereses. Es varu uzsvērt — kā kandidāts pagājušajā gadā saņēmu visvairāk plusu — 850, bet iepriekšējie mēri — 150.

— Par to arī jautājums — vai par šiem plusiņiem jums nav jāturpina cīnīties šeit?

E. Z.: — Mēs esam darītāji, gribam strādāt, bet mēs to nespējam. Tāpēc izdarīt to, ko solām, diemžēl nevaram. Esmu partijas «Mēs — Talsiem un novadam» līderis, pārējie kandidāti noteikti atbalsta mani, un viņiem nav pašmērķa iekļūt Saeimā. Tikāmies ar lielāko daļu no partijām, kas gribēja ar mums sadarboties, jo mūsu spēks ir gana nopietns reģionā. Bet gribējām, lai ir iespēja balsot par kādu jaunu spēku, ko arī mēs esam gatavi atbalstīt. Sarunu rezultātā nonācām pie partijas «Progresīvie». Pārējie deputāti noteikti paliks Talsos.

Jautājums Ingai Gluzdai: — Vai jums ir vienalga par «Suverēnās varas» atklāto prokrievisko ievirzi? Vai esat lepna būt šīs partijas rindās?

Inga Gluzda: — Paldies par jautājumu! Ko līdzīgu jau gaidīju. Ja nav citu jautājumu, ko uzdod, tad vienmēr kā Nacionālai apvienībai ir karodziņš «Krievi nāk» (šajā brīdī diskusijas dalībniece Ilze Indriksone piebilst, ka krievi taču arī atnāca — S. L.), tad ir iespēja vainot «putinismā» un tamlīdzīgi. Mēs esam Latvijas patrioti, man nav kauna būt Jūlijas Stepaņenko komandā. Es uzskatu, ka mēs esam lielāki patrioti nekā Nacionālā apvienība vai līdzīgas partijas.

No kreisās: Arvils Ašeradens («Jaunā Vienotība»), Ilze Indriksone («Visu Latvijai!»—«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK») Māris Kučinskis («Apvienotais Saraksts»), Krišjānis Feldmans («Konservatīvie»). /Foto: Edgars Lācis/

Jautājums Uldim Augulim: — Vai jums liekas godīga Aivara Lemberga (it kā) virzīšana par premjeru? Vai tas atbilst tiesiskas valsts praksei? Vai bez Lemberga, jums ir kaut kas cits ko piedāvāt?

Uldis Augulis: — Pirmkārt, Aivars Lembergs šobrīd nav notiesāts, un mums vēl spēkā ir Satversme un Eiropas cilvēktiesības. Tad, kad cilvēks ir notiesāts gala spriedumā, tad viņš patiešām ir notiesāts. Kas attiecas uz izvērtēšanu, mēs izvirzījām gan plusus, gan mīnusus, lai nonāktu pie tā kandidāta, kas, mūsuprāt, var paveikt Latvijas tautsaimniecībai pietiekami nozīmīgus darbus.

Jautājums Mārim Kučinskim: — Jūsu partijas deputāts, kurš kandidē no Talsu novada, šobrīd ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos. Tāpēc jautājums, vai, jūsuprāt, bērnības bildes un dārza raža liecina par deputātspēju?

Māris Kučinskis: — Jā, ne jau visi ir sociālajos tīklos, un tas atkarīgs no katra cilvēka. Arī es sievai prasīju atļauju, vai priekšvēlēšanu avīzē varu viņu parādīt. Es ar viņu lepojos, bet visiem nerādu. Man šķiet, ka tas liecina par Stūrmaņa kunga atklātību. Viņš ir atklāts cilvēks, kurš neko neslēpj. Man liekas, ka tas ir normāli.

Jautājums Ilzei Kronbergai un Agrim Freifaltam: — Jūsu partijās aptuveni trešdaļa kandidātu ir ar pamatskolas vai vidējo izglītību (Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa liecina, ka partijas «Katram un Katrai» sarakstā ir 1,7% kandidātu ar pamatskolas izglītību un 28,7 % ar vidējo izglītību, bet partijā «Tautas kalpi Latvijai» ar pamatskolas izglītību ir 4,9%, bet vidējā izglītība ir 31,7% kandidātu — S. L.). Tāpat sarakstos ir gana daudz mājsaimnieču, bezdarbnieku un pašnodarbinātu personu. Vai jums nav kauna par šādu zemu izglītības procentu un ko vērtīgu šie cilvēki var dot, esot Saeimas deputāti?

Ilze Kronberga: — Mums ir tiešām daudz cilvēku ar augstāko izglītību, gan ar bakalaura, gan maģistra grādu. Un, ja runājam par bezdarbniekiem… Es esmu bijusi attīstības nodaļas vadītāja Saldus novada pašvaldībā, esmu bijusi Zirņu pagasta pārvaldes vadītāja, datu analītikas vadītāja loģistikas uzņēmumā, un saistībā ar kovida afēru es esmu šobrīd bezdarbniece.

— Bet jautājums bija par to, ko kā Saeimas deputāts var dot cilvēks, kuram nav izglītības?

I. K.: — Ir ļoti maz šādu cilvēku, kuriem nav izglītības. Un otra jautājuma daļa bija, ko var dot bezdarbnieks. Es varu dot ļoti daudz. Es kā zemessardze arī varētu aizstāvēt savu valsti, ja vien man būtu pareizā laikā pareizais QR kods, kā man tajā laikā nebija.

Agris Freifalts: — Mūsu partijā ir cilvēki gan ar izglītību, gan bez. Bet mēs skaitliski esam trešā lielākā partija Latvijā, un man ir liels prieks, ka cilvēki aktīvi, neskatoties uz savu izglītību, piedalās politiskajos procesos.

— Ko viņi var dot, strādājot Saeimā?

A. F.: — Vai starp mūsu deputātiem ir cilvēki bez augstākās izglītības? Nav. Tie, kuri darbojas politiskajā dzīvē partijas iekšienē, mēs nešķirojam, vai viņam ir augstākā, vidējā vai profesionālā izglītība, vai nepabeigta augstākā izglītība.

Jautājums Ilzei Indriksonei: — Kā jūs personīgi vērtējat nepieņemto Civilās savienības likumu, kas joprojām Latvijā neļauj reģistrēt viendzimuma pāru attiecības?

Ilze Indriksone: — Es likumu vērtēju kā Satversmes tiesas sprieduma izpildes mēģinājumu, bet tas neparedzēja šādu likuma pieņemšanu. Es vērtēju, ka Satversmes tiesas spriedumu varēja izpildīt citādāk, darba grupa jau bija strādājusi, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām veidojusi savus priekšlikumus likuma grozījumiem, un varēja to izdarīt citādāk. Šis likums šādā formā nebija nepieciešams, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.

Jautājums trim atlikušajiem deputātiem: — Vai un cik ētiski deputātam balsot par jautājumiem ne pēc savas pārliecības un solījumiem vēlētājam, bet pēc partijas uzstādījumiem, kuri ir atšķirīgi?

Krišjānis Feldmans: — «Konservatīvajiem» ir vairāk nekā 1200 biedru, mēs aktīvi diskutējam partijas iekšienē. Es, godīgi sakot, neatceros tādu balsojumu Saeimā, kur nebūtu pirms tam bijušas diskusijas ar partijas biedriem. Jo, protams, diskusijas ir gan ar sabiedrību tad, kad tiekamies ar vēlētājiem, gan sarunas partijas iekšienē. Biedru viedoklim jebkurā politiskā demokrātiskā organizācijā ir lielāks svars, jo viņi aktīvi dzīvo politisko dzīvi līdzi, interesējas par notikumiem. Ja mēs būtu rīkojušies pret biedru interesēm, tad mēs šobrīd nebūtu viena no lielākajām partijām Latvijā.

Arvils Ašeradens: — Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Skatoties uz «Jauno Vienotību», tā ir organizācija ar pietiekami lielu vēsturi. Un ir ļoti svarīgi šajā organizācijā, īpaši virzot Saeimas deputātu kandidātus, raudzīties uz to, lai šīs vērtības sakristu visiem. Tātad — profesionālā politika un līdzīgs vērtību salikums. Un tad frakcijā ir ļoti vienkārši balsot. Mums ir partnerorganizācija, piemēram, Latgales partija, un mēs esam ļāvuši gadījumos, kur Latgales partijas pārstāvjiem ir atšķirīgs viedoklis (kaut vai pieminētajā Civilās savienības likumā), atturēties balsojumā vai balsot, kā viņi uzskatījuši par vajadzīgu. Es gribu teikt, ka ir ļoti svarīgi organizācijā profesionalitāte, līdzīgas vērtības, un tad, ja ir tiešām atšķirīgs viedoklis, tad organizācija parasti ļauj arī atšķirīgi rīkoties.

Kristaps Eklons: — Es politikā esmu tikai četrus mēnešus, un varu teikt, ka ne reizi vēl neesmu sastapies ar šādu praksi. Man viens no patīkamiem secinājumiem ir, ka tāda prakse netiek tik klaji un atklāti vai bieži pielietota, kā mums izveidojušies stereotipi. Bet es pilnīgi piekritīšu tam, ka tas nav ētisks aspekts, jo katram politiskajam spēkam ir sava vēlētāju grupa, un, manuprāt, tas ir ātrākais veids, kā pazaudēt savu elektorātu. Un tas nav tālredzīgs solis.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.