Noslēdzoties vēlēšanām, 14. Saeimā izdevies iekļūt trim kandidātiem no Talsu novada — Edgaram Zelderim, kurš startēja no partijas «Progresīvie», ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»—«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK») un Irmai Kalniņai («Jaunā Vienotība»). Šoreiz centāmies noskaidrot, kāds ir viņu redzējums un mērķi šajā sasaukumā.
Ilze Indriksone: — Vēlēšanu rezultātus vērtēju kā labus, priecē vēlētāju aktivitāte, kas bija lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās. Kurzemes apgabalā šoreiz bija lielas batālijas. Lemberga nominēšana par premjerministra amata kandidātu Zaļo un Zemnieku savienībai kopā ar partiju «Ventspilij un Latvijai» deva pavisam citas iespējas. Bijām mazliet pārsteigti par rezultātu — acīmredzot cilvēki tomēr neizprot, kas ir premjera amata kandidāts un cik reālas iespējas šādam cilvēkam ir ieņemt šo amatu.
Savas partijas rezultātus vērtējam kā stabilus un atbilstošus partijai, kas pēdējos četrus gadus ir bijusi valdībā. Esmu pateicīga visiem vēlētājiem, kuri atbalstīja Nacionālās apvienības sarakstu Kurzemē. Protams, vienmēr var cerēt uz labāku rezultātu, bet esam saglabājuši tieši tikpat mandātu, cik iepriekšējās Saeimas laikā.
Pirms četriem gadiem neviens neklausījās aicinājumā nebalsot par tiem, kas kārtējo reizi sola neiespējamo, šoreiz cilvēki bija vērtējuši padarītos darbus un lēmumu pieņēma apdomīgi. Sliktā ziņa ir tā, ka prokremliskās partijas «Saskaņa» vietā esam ieguvuši daudz radikālāku Saeimas kreiso spārnu — «Stabilitāte». Tas ir pārdomu vērts jautājums — kāpēc pēdējos 30 gados latviskumam nav izdevies gūt pārsvaru Rīgā un Latgalē? Kāpēc daudzas lietas, ko mēs 30 gadus centāmies izdarīt, netika laicīgi uzklausītas? Šobrīd redzam rezultātu — vēl aizvien esam divās informatīvajās telpās.
Mūsu galvenās prioritātes ir latviska, droša, augoša un plaukstoša Latvija. Jāstiprina gan informatīvā telpa, gan praktiski jāpāriet uz latviešu valodu izglītībā no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai. Drošības ziņā kā prioritāti izvirzām aizsardzības budžeta palielināšanu, lai mēs paši būtu spējīgi sevi aizsargāt, ne tikai paļauties uz sabiedrotajiem. Būtiska sadaļa ir propagandas izslēgšana un vienotas informatīvās telpas nodrošināšana.
Svarīgi, lai mēs spētu nodrošināt izglītību tajās jomās, kur ir vislielākā iespēja attīstīties un kas nodrošinātu lielāku pievienoto vērtību. Protams, arī uzņēmējdarbības attīstība — gan konkurētspējas nodrošināšana, gan birokrātijas mazināšana. Mūsu uzņēmēji plāno savu dzīvi divus, trīs, augstākais — piecus gadus uz priekšu, bet citās valstīs uzņēmēji pieņem lēmumus par attīstību, skatoties astoņus, desmit un pat vairāk gadus nākotnē. Mums jānodrošina ne tikai stabili un paredzami apstākļi, bet arī apstākļi, kuros ir lielāka savstarpējā uzticēšanās.
Runājot par reģionu attīstību, vienmēr esmu uzsvērusi, ka bez reģioniem Latvija nevar pastāvēt. Rīgai jābūt kā smagsvaram, bet ļoti svarīga ir vienmērīga attīstība. Manuprāt, tas resurss, kas šobrīd ir reģionos, ir nepienācīgi novērtēts.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs enerģētiskā neatkarība — ne tikai resursu pieejamības, bet arī resursu cenas jautājums. Liela daļa ekonomikas ir atkarīga no energoresursu cenām. Stabilizēt cenas — tas ir visas Eiropas izaicinājums.
Edgars Zelderis: — «Mēs—Talsiem un novadam» sadarbībā ar «Progresīvajiem» vēlēšanās parādīja labu rezultātu. Esmu ievēlēts Saeimā, bet mūsu partija turpinās pastāvēt — palieku partijas biedrs un valdes priekšsēdētājs un rūpīgi sekošu līdzi tam, kas notiek Talsos, Talsu novadā un partijā. Kopumā rezultāts ir ļoti labs. Mana ievēlēšana kaut kādā mērā ir pārsteigums — tas ir nozīmīgs notikums manā politiskajā karjerā. Domāju, ka vēlētāji nebija gatavi jaunām, radikālām partijām kā iepriekšējās vēlēšanās. Šādos apstākļos lielāku atbalstu guva konservatīvas un stabilas partijas. Protams, vienmēr ir vajadzīgs arī kaut kas jauns. Partija «Progresīvie», kuras sarakstā startēju, tā vai citādi rūpīgi sekos līdzi notiekošajam — par valsti šajā pārmaiņu laikā jādomā ilgtermiņā.
Prioritāte partijai «Progresīvie» šobrīd ir drošība, aizsardzība, sociālie jautājumi un atbalsta pasākumi krīzes pārvarēšanai. Tas viss ir detalizēti analizēts, un mēs pie tā strādāsim. Manas prioritātes kā juristam un advokātam ir tieslietas, likumi un kārtība. Nopietni pievērsīšu uzmanību amatpersonu atbildībai attiecībā uz solīto. Algas ir ļoti lielas, bet prasības un atbildība par solījumu nepildīšanu ir maza.
Tagad varam izdarīt secinājumus par nesen notikušo administratīvi teritoriālo reformu un vērtēt, kāda ir šīs reformas ietekme uz iedzīvotājiem. Domāju, ka tika pieļautas vairākas kļūdas un iedzīvotāji vairāk zaudēja nekā ieguva. Iespējams, būs izmaiņas saistībā ar likumiem, kas regulē pašvaldības darbu, bet tā vai citādi kā reģionālās partijas pārstāvim, vadītājam un bijušajam domes priekšsēdētājam man reģioni, tai skaitā Talsu novads, ir viena no prioritātēm, pie kā apņemos šos četrus gadus strādāt.
Izaicinājums ir drošība un valsts aizsardzība. Šobrīd nekas neliecina, ka karš mazinātos, brīžiem tas intensitātes ziņā pat pieaug. Mums jābūt mobiliem, spējīgiem rūpīgi sekot tam līdzi un veicināt sadarbību ar valstīm, kas ir mūsu sabiedrotie. Tāpat jādomā par krīzes pārvarēšanu un to, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Arī šeit, Talsu novadā, no atsevišķiem iedzīvotājiem saņemu jautājumus — kā rīkoties, kur vērsties? Iedzīvotāji nav pietiekami informēti. Izaicinājumu būs gana daudz — viens ir labklājības attīstība, ko mēs visi vēlamies, bet šobrīd mums paralēli ir cīņas kara dēļ, kas ir saistītas ar izmaksu pieaugumu. Nevaram pilnībā ignorēt arī Covid — joprojām nezinām, cik ilgi mums ar to jārēķinās.
Irma Kalniņa: — Liela daļa no vēlētājiem zina par manu nelaiķa vīru Ojāru Ēriku Kalniņu un viņa darbiem kā Latvijas vēstniekam ASV. Bijām ārkārtīgi aktīvi un panācām daudz nozīmīgas lietas Latvijas labā. Kad 1999. gadā pārcēlāmies, Ojārs vadīja Latvijas institūtu, un es nevalstisko organizāciju centrā biju atbildīga par filantropijas veidošanu. Esmu bijusi politikā un diplomātijā 30 gadus. Mana vēlme bija turpināt mana vīra iesāktos darbus un mērķus ārpolitikā un NATO, kā arī veicināt sadarbību ar dažādām Eiropas institūcijām.
Tikai tagad redzam, kā rezultāti izspēlējās valdības veidošanā. Esmu sašutusi par to, ka vecie spēki, oligarhi ar savtīgām interesēm, atgriežas. Nesaprotu, kā šie spēki, ņemot vērā viņu vēsturi un viņu darījumus, varēs runāt Briselē vai Vašingtonā. Biju cerējusi, ka šajā laikmetā būsim apgaismoti nedaudz vairāk, nevis kāpsim soli atpakaļ. Sāp arī tas, ka ir ievēlēti cilvēki, kuri nav lojāli Latvijas valstij un Satversmei.
Esmu gandarīta, ka «Jaunā Vienotība» tautā ir kļuvusi tik populāra un tik liels procents vēlētāju ar savu balsi izšķīra to, ka mums Saeimā ir 26 mandāti. No astoņiem uz 26 deputātiem — tas ir milzīgs lēciens. Šajos divos gados, kad visas valdes sēdes notika «Zoom», sēdēju blakus vīram, klausījos un sapratu, ka šie deputāti strādā nesavtīgu iemeslu dēļ, viņi tiešām mīl savu valsti un rūpējas par to, lai Latvijas valsts nākotne būtu droša un plaukstoša.
Katram deputātam ir sava profesionālā vīzija un savs lauciņš. Mans lauciņš ir ārpolitika. Visus šos gadus esmu strādājusi kā etiķetes speciāliste — mana stiprā puse ir komunikācija, starptautiskās attiecības un citu kultūru mentalitātes izprašana. Mazāk šķelšanās, vairāk kooperācijas, vairāk kompromisu… Mans mērķis ir veicināt tikpat stipru ārpolitiku kā Edgars Rinkēvičs to jau ir iesācis.
Viņš ir apbrīnojams cilvēks un personība. Mūsu ārpolitiku un sadarbības partnerus lielā mērā ir ietekmējis Ukrainas karš. Ir iemesls būt satrauktiem, kaut gan man nav bažu par mūsu drošību — mūsu drošība ar NATO karaspēku ir stabila. Mani satrauc ANO, kas nevar tik vienkārši izslēgt Krieviju no drošības padomes. Tāpat man rūp klimats, Baltijas jūra, Latvijas meži… Šīs ir tās lietas, ko gribu atstāt saviem trim mazdēliem.
Būtiski ir arī tas, lai mūsu diasporas globālie latvieši nejustos atstumti un viņiem būtu iemesls uzturēt saites ar Latviju. Ne visiem ir jāatgriežas — daudzi mani paziņas Vašingtonā, Čikāgā un Sanfrancisko strādā Latvijas labā kā uzņēmēji, sastrādājas ar dažādām organizācijām un turpina veidot mūsu kopīgo saiti.
Katrs latvietis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. Latviešu izglītība skolās, latviešu identitāte un latviešu valoda ir tas, par ko es stāvu un krītu. Esmu dzimusi un augusi bēgļu ģimenē, un mani vecāki bija ļoti patriotiski, līdz ar to sestdienās gāju uz latviešu skolu, svētdienās — uz baznīcu, vasarās — uz latviešu nometni… Latvisko tradīciju uzturēšana ir pati par sevi saprotama.
Šajā brīdī izaicinošākais būs izveidot koalīciju un atrast veidu, kā varam sadarboties. Jāsaprot, kādi būs nākamie darbi, un tikai tad jādomā par ministriem. Pēc tam, kad šis jautājums būs atrisināts, jāsaprot, kā strādāsim ar tiem deputātiem, kuri nav koalīcijā. 13. Saeimā cilvēki izturējās ar lielu necieņu — pazemoja savus kolēģus, bļāva, kliedza, ārdījās… Es gribētu, ka mēs tomēr cienām cits citu un attiecīgi uzvedamies.
#SIF_MAF 2022
