Uzsākot jaunā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika 2023.—2025. gadam īstenošanu, kā arī darba slodzes balansēšanu, nozares darbiniekiem radušies jautājumi, kā piemērot Ministru kabineta noteikumus un vadlīnijas par darba slodzes balansēšanu. Skolotāju vidū manāma liela neizpratne, par ko un kā viņiem tiek maksāts, tāpēc izglītības iestāžu vadībai būtu nepieciešams pedagogiem uz šiem jautājumiem sniegt atbildes.
Kā ziņo Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), sarunu par 2023. gada valsts budžetu rezultātā LIZDA ir panākusi, ka no 2023. gada 1. janvāra pedagogiem ir piešķirti ap 62 miljoniem eiro slodžu balansēšanai. Ņemot vērā, ka mācību gada vidū izglītības iestādei ir grūti veikt pienākumu pārdali, kā arī piesaistīt jaunus kolēģus, tad 85% izglītības iestāžu šo finansējumu izmantoja esošās algas likmes celšanai, bet 15% izglītības ie-stāžu veica iekšējo slodžu balansēšanu vai noteica piemaksu par citiem pedagoģiskajiem darbiem, nepalielinot algas likmi. Savukārt gājiena un streika rezultātā LIZDA ir panākusi, ka no 2023. gada 1. septembra pedagogiem ir piešķirti ap 13 miljoni eiro algas likmes celšanai, nodrošinot algas likmes pieaugumu 13,3%. Taču, ņemot vērā to, ka izglītības iestādes janvārī paaugstināja pedagogiem algas likmi par vairāk nekā 13,3%, no septembra nav iespējams nodrošināt slodzes balansēšanu proporciju 65% mācību stundām, 35% citiem pienākumiem, nesamazinot pedagoga mēneša algas likmi.
Tāpat jāņem vērā fakts, ka līdz 2022. gada septembrim mērķdotācijas pedagogu algām sadales princips bija «nauda seko skolēnam līdz skolai», šobrīd darbojas princips «skolēns pašvaldībā». Praksē tas nozīmē, ka katrai pašvaldībai pašai ir tiesības pārdalīt mērķdotāciju starp skolām, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai mērķdotācijas sadales kārtībai. Pašvaldību rīcību un motivāciju, sadalot finansējumu katrai konkrētajai skolai, ietekmē dažādi faktori. Pedagogu algu katrā konkrētajā pašvaldībā ietekmē tostarp mērķdotācijas samazinājums, kuru savukārt ietekmē gan skolēnu skaita samazinājums, gan tas, ka jau janvārī izcīnītais papildfinansējums tika ielikts likmes paaugstināšanā, nevis slodzes balansēšanā vai piemaksās. Tāpat jāakcentē tas, ka kādās pašvaldībās pērn netika izlietots viss pieejamais finansējums, jo, ja pašvaldībā veidojas naudas atlikums, nākamajā gadā mērķdotācija par šādu «nepieprasīto» summu kļūst mazāka.
Problēmjautājumi tiek skaidroti
Telefonsarunā LIZDA vadītāja Inga Vanaga min, ka pirmdien bijusi sanāksme ar izglītības pārvalžu vadītājiem, bet pagājušajā nedēļā ar pirmorganizāciju priekšsēdētājiem. Sanāksmju mērķis bija skaidrot streika vienošanās izpildi, kas ir darba slodzes un samaksas aspektā, un pārrunāt konstatētās problēmas, kuras jānovērš līdz janvārim.
«Mēs sniedzām skaidrojumu par to, kā ir pareizi balansēt slodzi, jo redzam, ka diemžēl ir dažas pašvaldības, kuras nekorekti interpretē normatīvos aktus. Un ir pašvaldības, kurās, piemēram, pirmsskolas pedagogiem tos «citus pienākumus» liek veikt kopā ar izglītojamiem, lai gan to nedrīkst darīt.
Mēs redzam, ka ir situācijas, kur liek parakstīt tarifikācijas, kuras ir pretrunā ar streikā panākto vienošanos un Ministru kabineta noteikumiem. Mēs skaidrojām, kādas ir tiesības un to, ka var arī neparakstīt šīs tarifikācijas un tālāk turpināt risināt šo jautājumu.
Tāpat mēs pārrunājām darba samaksas jautājumu. Daļa no biedriem mūs informē, ka diemžēl saņem mazāk nekā pagājušajā mācību gadā. Mēs viņiem skaidrojām iemeslus, kāpēc tādas situācijas var būt. Bet šie iemesli ir jāskaidro vispirms jau skolā, bet, ja nepieciešams, pēc tam pašvaldībā, jo bieži vien atbildes atrodamas tieši tur. Mēs esam apzinājuši astoņus iemeslus, kāpēc tādas situācijas var būt. Tāpat informējām par to, ka no valsts puses piešķirtajai naudai ir jāseko līdzi, lai tā tiek izmantota, jo daudzās pašvaldībās ir atlikumi. Tas nav pareizi, ka neiztērē piešķirto naudu. Tad nacionālā līmenī redz, ka tik daudz nemaz nevajag, tāpēc par attiecīgo summu samazina šo mērķdotāciju.
Mēs arī skaidrojām, kāpēc ir kārtējais gads, kad mērķdotācijas un tarifikācijas bija tik vēlu. Tarifikācija atspoguļo pedagoga darba apmēru un kā tas sadalās, un cik viņam par to būs samaksa. Arī šeit zināma līdzatbildība jāuzņemas gan skolu vadībai, gan pašvaldībām, jo ne visi izpilda savu «mājasdarbu» korekti un pareizi ievada izglītojamo skaitu. Un ministrija nevirza tālāk naudas apstiprināšanu valdībā, ja kaut ar vienu pašvaldību ir neprecīzi dati,» informē I. Vanaga.
Situācija ir sarežģīta
Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps savukārt paskaidro, ka valsts gada sākumā piešķīra finansējumu pedagogu atalgojumam papildu pienākumu veikšanai — to pienākumu, kurus, iespējams, iepriekš izglītības iestādes neapmaksāja.
«Problēmas radās tad, kad daļai skolotāju jau bija tāda slodze, ka, apmaksājot papildu pienākumu stundas, tika pārsniegtas 40 stundas nedēļā, kas ir maksimums pie viena darba devēja. Un šādā gadījumā nereti tika palielināta algas likme, nevis palielināts apmaksājamo stundu skaits. Un jāpiemin, ka valsts naudu piešķīra nevis, sākot no 1. septembra, kā pedagogi vēlējās, bet jau no 1. janvāra. Tātad naudas apjoms jau tika iedots janvārī, bet šobrīd tika palielināta minimālā algas likme. Sanāk tā, ka nauda septembrī palielinājās minimāli, varbūt pat palika līdzīga tai, kāda bija jau no janvāra. Respektīvi, gaidāmais algas pieaugums septembrī bija jau janvārī, bet tas nedaudz jau piemirsies, un ir apjukums.
Skolotājs tagad nereti vada mazāk kontaktstundu, nekā to darīja iepriekš, un līdz ar to var gadīties, ka viņam var tikt noteikts tas pats kopējais stundu daudzums, bet algas likme vairs nevar būt paaugstināta, kā tas bija no janvāra, un var būt pat nedaudz mazāka,» paskaidro U. Katlaps.
Viņš uzsver, ka katrs neskaidrību gadījums būtu jāizvērtē individuāli un izglītības iestāžu direktoriem būtu jācenšas un jāprot visu pedagogam paskaidrot, ja tas nepieciešams. Viņš nenoliedz, ka situācija ir sarežģīta:
«Iepriekšējā periodā, piemēram, no janvāra līdz augustam pedagogam palielināja algas likmi, bet šobrīd nereti ir situācija, ka kontaktstundu skaits ir mazāks, bet pārējās ir papildstundas, kuras vairs nav ietvertas algas likmē. Tad varētu būt gadījumi, kad ir nedaudz mazāks atalgojums.»
#SIF_MAF2023
