Reģionālā kultūrpolitika joprojām piedzīvo aklimatizēšanos

Reģionālā kultūrpolitika joprojām piedzīvo aklimatizēšanos

«Līdzšinējo periodu lielā mērā nosaka Covid pandēmijas zīme. Tās kontekstā Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbs ir bijis uzteicams,» uzskata Dundagas Kultūras pils kultūras pasākumu organizatore Ieva Kalniņa.

«Vienlaicīgi reģionālā kultūrpolitika vēl arvien piedzīvo stresu un aklimatizēšanos jaunajā — pēc administratīvi teritoriālās reformas — situācijā, kur daudzos aspektos tās vērtība ir diskutējama. Kaut tikai tāpēc, ka jaunie novadu centri vairs nespēj pārskatīt savu teritoriju un tās vajadzības, iztēlē paredzot, ka paplašināto novadu centri turpmāk pildīs ne tikai savas, bet arī lokālo centru funkcijas. Tas ir viens no bīstamajiem aspektiem. Otrs — pagaidām praksē apšaubāma šķiet arī iecerētā administratīvo līdzekļu ekonomija. Visas jaunajiem centriem klāt pievienotās kultūras iestādes realitātē ir zaudējušas tieši kultūras procesa iepriekšējo budžeta apjomu, tas ir samazinājies par aptuveni 15-20%.

Iepriecinoša ir bijusi Valsts prezidenta «Vēsturisko zemju likuma» iniciatīva, kas savā ideālā paredz multicentrisku Latvijas kultūrkarti un kultūrattīstības stratēģiju. Jānovēl, lai jaunizveidotajai Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomei izdodas izvairīties no potenciālajām «deķa staipīšanas sacensībām».

Un, protams, starp visiem likumiem, ko vēl arvien gaida kultūras sfēra, ir arī Kultūras centru likums, kam savā ideālā vajadzētu pārstāvēt un iekļaut visas pastāvošās KC formas un modeļus, nodrošināt to stratēģisku attīstību un drošu pastāvēšanu, lai pilnasinīgi nodrošinātu kultūras pakalpojumu — īstenot valsts kultūrpolitiku vietējo pašvaldību līmenī, ņemot vērā konkrētās pašvaldības kultūrvēsturisko, sociālo un ekonomisko specifiku lokālā līmenī.»

#SIF_MAF2022