Latvijas mazās ostas Valsts kontroles redzeslokā nonākušas pirmo reizi. Talsu novadā tās ir divas — Rojā un Mērsragā. Lai gan vairāk nesakārtotu lietu ir tieši Rojā, no revidētajām mazajām ostām mērsradznieki vienīgie Latvijā izmaksājuši sev prēmijas. Tomēr reizē Valsts kontrole arī paslavē Mērsraga ostas pārvaldi, norādot, ka tai vienīgajai izstrādāta zemes nomas maksas metodika tādā līmenī, ko pat lielās ostas var izmantot kā piemēru.
Valsts kontroles redzeslokā nonāca septiņas mazās ostas — visas ļoti atšķirīgas. Mērsraga osta ir viena no veiksmīgajām. Salīdzinot ostas uzņēmumu NETO apgrozījumu, tā ir TOP līdere, kravu apgrozījums ir vairāk nekā pusmiljons tonnu, un tai ir arī krietni vairāk darbinieku nekā citiem kolēģiem, kas ir pozitīvs un Talsu novadam nozīmīgs rādītājs. Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika skaidro, ka darbinieku ir daudz, jo ostai regulāri ir sanesumi, kas pat ir bīstami kuģiem, tāpēc strādā divi zemessūcēji un divi velkoņi.
«Ir minimālais apkalpes saraksts, kam ir jābūt uz kuģa. Tie cilvēki mums ir sertificēti. Mums ir četri kuģi, bet, piemēram, Rojas ostā ir viens kuģis. Līdz ar to tas cilvēku skaits mums ir,»
skaidro Mērsraga ostas pārvaldnieks J. Budreika. «Vēlos piebilst, ka esam atdevuši valsts galvoto kredītu un esam strādājuši bez neviena kuģa negadījuma un pretenzijām no uzņēmējiem, kuri strādā ostā.»
Kāpēc vērtēt darbiniekus, ja valdes locekļus nevērtē?
Mērsraga ostā strādā 26 darbinieki. Ja palielinājies kravu apgrozījums, prēmijas saņem visi — taču ar nosacījumu, ka nav disciplinārpārkāpumu un tiešie darba pienākumi veikti kvalitatīvi.
Kā redzams — Valsts kontroles ziņojumā, prēmijas izmaksātas reizi pusgadā 2016., 2018., 2019. un 2021. gadā, un vidēji katrā reizē tie ir aptuveni 20 tūkstoši — piecu gadu laikā, kas ir Valsts kontroles revīzijas periods, tas kopā ir mazliet vairāk nekā 181 000 eiro. Prēmijas izmaksātas arī pēc revīzijas. Intervijā Jānis Budreika vairākkārt uzsver, ka Mērsraga ostā katru gadu pieaug kravu apgrozījums, līdz ar to būtiski palielinājies arī darba apjoms, bet algas darbiniekiem nav celtas. Sanesumu dēļ, lai ostā darbs neapstātos, darbinieki strādā arī nedēļas nogalēs.
Valsts kontrole apstiprina — prēmijas patiešām nav normatīvo aktu pārkāpums, un nepilnību sarakstā, kas jānovērš līdz 2023. gada jūlijam, prēmijas nav minētas. Bet Valsts kontrole vērsusi Talsu novada pašvaldības un ostas pārvaldes uzmanību uz to, ka varētu izvērtēt katra darbinieka konkrēto ieguldījumu un rezultātu. «Līdzīgi kā tas notiek visā publiskajā pārvaldē. Osta ir tieši tāda pati iestāde kā pārējās pašvaldības iestādes,» skaidro Valsts kontroles sektora vadītājs Oskars Erdmanis.
«Mērsraga ostas pārvalde uzsver, ka ir nevis kapitālsabiedrība, bet iestāde, tāpēc aicinām darboties pēc principiem, kas ir draudzīgāki publisko resursu labākai, pamatotākai un saaudzīgākai izmantošanai.»
Mērsraga ostas pārvalde gan piebilst, ka noteikumi paredz prēmijas arī valdes locekļiem, taču viņiem kvalitātes izvērtējums nav prasīts. Tāpēc negodīgi, šķiet, vērtēt darbinieku ieguldījumu, ja tajā pašā laikā valdes locekļiem tas izpaliek.
Pašvaldība vērtēs, vai ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām
Valsts kontrole norāda, ka būtiskākās lietas Mērsrags ir sakārtojis, osta ir perspektīva, bet ir vairākas neatbilstības, kas finanšu plūsmai ļautu kļūt caurskatāmākai. Mērsraga osta, protams, prēmijās neizmaksā iedzīvotāju naudu, taču mazās ostas pārvalda nozīmīgus publiskos aktīvus. «Tie ir gan pašvaldību aktīvi — zeme, infrastruktūra, ostas akvatoriji —, gan valsts, kas nodoti valdījumā. Iestāde operē ar publiskajiem aktīviem (un tie nav mazi, jo šī osta ir ar potenciālu), tāpēc detalizācijas pakāpei ir jābūt ļoti skaidrai,» saka O. Erdmanis. Valsts kontrole aicina Talsu novada pašvaldību izvērtēt, vai mazajām ostām būt iestādēm vai nelielām kapitālsabiedrībām, kas ļautu samazināt valdes locekļu skaitu un tās labāk pārvaldīt. Šobrīd Mērsraga ostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, un to skaitu regulē likums.
«Eiropas direktīva par ostas darbību nosaka, ka maksām ir jābūt ļoti caurskatāmām. Mērsragam, līdzīgi kā citām ostas pārvaldēm, ir jāpilnveido sava grāmatvedības uzskaite attiecībā uz izmaksu noteikšanu, lai maksājumi būtu pilnīgi objektīvi. Mēs konstatējām, ka Mērsraga ostas pārvalde bija atbrīvojusi, piemēram, no sanitārajām maksām peldlīdzekļus, kas nebija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Atradām izmaksas par ledus laušanas pakalpojumiem, bet pārvalde no komersantiem un peldlīdzekļiem šo maksu nebija iekasējusi,»
turpina Valsts kontrole. «Konstatējām, ka Mērsraga ostas pārvaldei nav Interešu konflikta risku pārvaldības kārtības, kas atsevišķos gadījumos mums raisīja bažas, un mēs informējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par vienu iespējamu interešu konfliktu, bet to jau tālāk izmeklēs šī iestāde. Un arī amatu savienošanas atļauju Mērsraga ostas pārvaldnieks nebija saņēmis par vienu no saviem amatiem, kur viņš darbojas kā likvidators vienā organizācijā.»
No Mērsraga piemēru var ņemt pat lielās ostas
Tikmēr Valsts kontrole atzīst, ka Mērsragam vienīgajiem bija izstrādāta zemes nomas maksas metodika tādā līmenī, ko pat lielās ostas var izmantot kā piemēru. «Zemes nomas maksas apmērs ir piesaistīts zemes kadastrālai vērtībai. Tai mainoties, ir iespējams mainīt zemes nomas apmēru, lai tas atbilstu ekonomiskajai situācijai, kāda tajā brīdī ir. Nevienā citā ostas pārvaldē tas nebija noteikts,» piebilst Valsts kontroles sektora vadītājs.
Neatbilstības, kas mazajās ostās konstatētas, jānovērš līdz nākamā gada jūlijam. Mērsraga ostas pārvalde to jau sākusi darīt. Kaimiņpagastā Rojā Valsts kontroles konstatēto ir krietni vairāk — piemēram, nav sakārtotas zemes nomas maksas noteikšana, noteikumi Interešu konflikta risku pārvaldībai, netiek publicēta informācija par nomai paredzētiem objektiem, kas potenciālajiem investoriem neļauj saprast, kas ir piedāvājumā un par kādām summām, un jau desmit gadu nav izstrādāts un aktualizēts Atkritumu apsaimniekošanas plāns, ko Valsts kontrole norāda kā būtisku dokumentu ostām. Bet vissliktāko situāciju revīzija atklājusi Pāvilostā.
