Rojas evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanējis nebijis jūrnieku godināšanas pasākums jeb muzikāls stāsts ērģeļu skaņdarbos. Šo ideju īstenoja jūrnieku dzimtu pēcteči, lai godinātu senču piemiņu, viņu uzņēmību, bezbailību, izturību, drošsirdību un brīvības sajūtu, ko tie nodevuši tālāk mums. Pēc sestdien izskanējušā koncerta ir skaidrs, ka idejai sekos arī turpinājums.
“Manuprāt, mūsdienās esam aizmirsuši par saviem senčiem. Reti kurš tā pa īstam zina savas saknes, un, iespējams, šis muzikālais stāsts mudinās kādu atgriezties pie savām saknēm,” tā uzskata pasākuma idejas autors, uzņēmējs Jānis Frembergs. Par to viņš aizdomājies, pētot savu dzimtas koku. Turklāt izzināt atzaru, kas saistīts ar Roju, nav bijis viegli, bet jūrnieku dzimtas pēctecis atzīst, ka līdz ko nopircis īpašumu un Rojā nobāzējies pa īstam, viss mistiski pēkšņi kļuvis daudz vieglāk – atklājumi parādījās viens pēc otra. Tā arī nedēļu pirms koncerta viņš uzzināja, ka kapos pie Rojas evaņģēliski luteriskās baznīcas, kur notika koncerts, atdusas divi viņa radinieki – kapteiņi Mucenieks un Āls -, par kuru eksistenci Jānis līdz šim nezināja. Viņam skumji, cik šodien maz cilvēku zina par kuģniecības vēsturi un pat par Krišjāni Valdemāru. Tāpēc viņš atklāj, ka saviem jaunajiem darbiniekiem, kuri Valdemāru nezina, liek rakstīt par to sacerējumu.
Muzikālā stāsta ideju uzrakstīja pats Jānis Frembergs, bet atbilstošu mūziku tam piemeklēja ērģelniece Ilona Birģele. Stāsts sākās ar cilvēkbērna ienākšanu pasaulē un vēlāk alkām pēc piedzīvojumiem, kad klausījies nereti piepušķotus un izdaiļotus jūrnieku stāstus par tālām zemēm. Ciemā bija vairāki kuģu īpašnieki, kuri bija pazīstami puiša vecākiem, un viņam tika sarunāta jungas vieta uz kuģa. Jau drīz vien puikam nācās izturēt vīrišķības pārbaudījumu, pirmās vētras, bet tālās zemes tika sasniegtas un jaunais jūrnieks sāka aptvert, cik pasaule liela un dažāda. Atgriežoties mājās, jaunais jūrnieks nolēma studēt jūras lietas un kļūt par mācītu jūrnieku – viņš iestājās vienā no deviņām jūrskolām, kas bija dibināta pateicoties Krišjānim Valdemāram.
Puisim patiešām izdevās kļūt par kapteini, bet dzīve bija dažādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu pilna – viņš kļuva par kapteini, bet pie sava kuģa tā arī netika. Līdz pienāca brīdis, kad kuģa stūre bija jānodod jaunam kapteinim.
“Šī ideja man likās ļoti inovatīva un interesanta,” tā atzīst ērģelniece Ilona Birģele. “Es nekad nebiju līdz šim piedalījusies šāda veida koncertos, kur tiek izveidots vesels dzīves stāsts. Un šim dziļajam stāstam man vajadzēja piemērot skaņdarbus. Nebija viegli, un man tiešām bija jāiedziļinās šajā stāstā, lai es varētu tā maksimāli parādīt ar mūziku kapteiņa dzīvi.” Un viņai patiesi izdevās uzburt noskaņu ar enerģisku un aizraujošu jaunības cēlienu un skumju, pārdomu pilnu noslēgumu, kad kapteinim bija jāatvadās no jūras, kas viņam nozīmēja visu. Ērģelniece bija izvēlējusies dažādus skaņdarbus, sākot no Raimonda Paula, Marģera Zariņa, līdz Johanam Sebastiānam Baham, un viņai bija ļoti svarīgi, lai muzikālais stāsts noslēgtos ar jūrnieka lūgšanu – lai dvēsele nonāktu debesīs.
Ērģelniece atzīst, ka kārtējo reizi ir pārsteigta, cik daudz Kurzemē ir brīnišķīgu un jauku instrumentu. “Šīs ērģeles ir brīnišķīgas un piemērotas šai baznīcas akustikai. Tiešām jauks, ar interesantiem, krāsainiem dažādiem tembriem,” sacīja I. Birģele.
“Šis stāsts man pašai lika daudz domāt. Tāds klusums un miers manī šobrīd valda – noteikti gribas šobrīd aiziet pie jūras…”
Ilona Birģele, ērģelniece
“Šī pasākuma ideja bija vienkārši muzikālā pavadībā atcerēties savus senčus un godināt tos, varbūt pēc tam aiziet pie kapiņa, pastāvēt, padomāt… Nodot domu sveicienus kapteiņiem,” saka Jānis Frembergs. No klātesošiem viņš atvadījās ar vārdiem “Uz tikšanos nākamajos koncertos!”, kas nozīmē, ka nu, redzot, ka baznīcā skan brīnišķīgi un skatītājiem ideja patīk, tam varētu sekot turpinājums.
