“Rojas ritmi” izskan jau astoto reizi

“Rojas ritmi” izskan jau astoto reizi

Vieglās un džeza mūzikas ansambļu konkurss “Rojas ritmi” ir divu Rojas Mūzikas un mākslas skolas pedagogu — Marutas Zemtures un Baibas Beraģes – lolota ideja, kas pagājušajā piektdienā, 19.aprīlī, izskanēja jau astoto reizi. Šoreiz piedalījās ap 200 dalībnieku no visas Latvijas, un pedagogi novērtē, ka tā jauniešiem ir būtiska iespēja gūt skatuves pieredzi.

Pirms desmit gadiem Rojas Mūzikas un mākslas skola atklāja brīvu nišu Latvijā, un sāka organizēt Vieglās un džeza mūzikas ansambļu konkursu “Rojas ritmi”. Šobrīd jau tas stabili vairākus gadus pulcē vairāk nekā 200 dalībnieku, kas ir jau maksimālais skaits, ko rojnieki var uzņemt. “Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi, ka šādi konkursi ir, lai varētu, pirmkārt, nedaudz paskatīties, kas pa citiem mūziķiem vispār ir Latvijā. Tad vari nedaudz paskatīties, salīdzināt, kāds līmenis, pie kā pastrādāt, var pajautāt visādas citas lietas citiem cilvēkiem,” stāsta ansambļa “Combo” dalībnieks no Liepājas Henrijs Leijs.  “Tā ir tāda fantastiska pieredze grupai saspēlēties, sajust vienam otru un ķert to baudu no muzicēšanas kopā,” tā “SunSet Band” dalībnieki no Ventspils Toms un Emīlija.

Konkurss notiek trīs kategorijās, sākot no duetiem līdz lielā sastāva ansambļiem. Vēlme jauniešiem dot iespēju gūt pieredzi patiešām darbojas. “Tiem, kam jau bija pagājušajā gadā iespēja šeit darboties, pierādīt sevi, šogad ir kā diena pret nakti – viņi ļoti labi jūtās, viņi ir paškritiski… Tas ir ļoti svarīgi, un to mēs šobrīd jauniešos novērtējam, jo principā mūsu ceļš ir tikai viņiem rādīt virzienu – jāiet vien būs viņiem pašiem. Man ir paveicies ar tādiem audzēkņiem, kuri ir brīvi uz skatuves, bet mēs arī pie tā piestrādājam. Mēs par to runājam, ka tad, kad mēs jau esam uz skatuves, tad mēs darām to mājas darbu, ko esam sagatavojuši. Un nav vairs nozīmes ne satraukties, ne domāt par citām lietām blakus,” izklāsta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs Andris Ločmelis.

Šogad konkurss notika jau astoto reizi, un var just, ka līmenis audzis – galvenokārt jau atbildības sajūta pret konkursu. Jau izkristalizējušies līderi, bet organizatoriem prieks arī par jaunām sejām. “Mums ir spēcīgi konkurenti. Es nezinu, tā grūti teikt. Man liekas, ka katram ansamblim ir tā sava odziņa, un, protams, mums ir savējā. Un es domāju, ka mēs ļoti labi arī parādījām to,” tā Toms un Emīlija. “Man šķiet, ka galvenais ir tas, ka skaņdarbi patīk pašam cilvēkam, jo, protams, mūzika ir priekš klausītāja, bet pirmais klausītājs katru reizi ir mūziķis,” teic Henrijs Leijs.

Repertuārs ļoti dažāds, sākot no roka līdz tautasdziesmām. Katrs no dalībniekiem izpildīja divus skaņdarbus, un pēc konkursa žūrija atzina, ka mazliet grūtāk klausīties bija tos, kam abi darbi ļoti līdzīgi. “Lai viņi uz nākamo gadu izvēlas vienu tādu mierīgāku skaņdarbu, otru ātrāku, lai var salīdzināt, kā viņi ar to tiek galā,” tā Pāvels Ignatjevs, akordeonists, žūrijas pārstāvis. “Tas, kas man bija svarīgi šodien, esot žūrijā, bija sadzirdēt to, ka uz skatuves bērni izpilda ne tikai mūziku, bet viņi to arī caur savu sirdi iznes. Protams, mēs vērtējam arī tehniskās prasmes, ansambļa saskaņu un atraktivitāti. Jo šis nav akadēmiskais konkurss – šis ir jau tāds konkurss, kurā drusciņ jau prasās kāds šova elements,” stāsta Rojas Mūzikas un mākslas skolas direktore, žūrijas pārstāve Baiba Beraģe.

Godalgotas vietas šoreiz ieguva arī paši rojnieki, dažās kategorijās dalībniekiem pat vairākas pirmās vietās, bet galveno Grand Prix šoreiz ieguva jaunie mūziķi no Garkalnes. “Vienkārši perfekts bija – izcils, izstrādāts! Budzinieka solo ļoti labs, vijoles un vokālā solo ļoti labs! Ļoti tīra uzstāšanās,” tā Pāvels Ignatjevs.

Konkursa noslēgumā pie uzstāšanās ķērās pati žūrija, lai tā pateiktu paldies jaunajiem mūziķiem par ieguldīto darbu. Un izskatījās, ka garā diena nebūt nav viņus nogurdinājusi, jo žūrijas priekšnesumam visus izdevās piecelt kājās.

Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.