Tieši Sabilē šonedēļ noslēdzās romu kopienas spēcināšanas pasākumu cikls, kas jau paviesojies citos Latvijas novados – Kurzeme bija noslēdzošā. Tā ir iespēja satikties romiem no dažādiem reģioniem, vienam otru iedvesmot un uzzināt par dažādām iespējām, kā savas idejas īstenot, un piemēri, kas atceļoja uz Sabili patiesi ļoti iedvesmojoši un par tiem noteikti vēl varēs dzirdēt nākotnē visā Latvijā. Taču vietējā kopiena parādīja, ka tā gana labi dzīvo tāpat un pasākumam nemaz īsti neatsaucās.
Orents Šaškovs savulaik dzīvoja Strazdes bērnu namā un šobrīd dzīvo Valmieras SOS bērnu ciematā. Īso dzīves posmu, ko viņš pavadīja kopā ar bioloģiskajiem vecākiem, viņš saprata, ka ar savu tautību vairs negrib dzīvē nekāda sakara. Līdz viņš satika Radošās apvienības jauniešiem «TREPES» vadītāju Ramonu Liepiņu, kas Orentam parādīja citu ceļu. Un tagad puisim ir sapnis nākotnē pašam izveidot savu mazākumtautību resursu centru.
Viens no iedvesmas stāstiem, kas uzstājās, ir Orents Šaškovs. Tie, kuri savulaik viesojušies Strazdes bērnu namā, noteikti viņu atceras kā mazu, enerģisku romu puiku. Šobrīd viņš izaudzis par iedvesmojošu jaunu cilvēku, kurš noteikti nākotnē būs līderis citiem. Pēc Strazdes bērnu nama slēgšanas Orents pārcēlās uz Valmieras SOS bērnu ciematu, un tobrīd bija pārliecināts, ka ar romu kopienu negrib vispār nekā kopīga. «Es lielāko daļu savas dzīves esmu uzaudzis bez vecākiem, dzīvoju bērnu namā, bet to īso brīdi bērnībā, kad redzēju, kas notiek romu ģimenēs un kā viņi dzīvo, man tas ļoti nepatika. Pieradu pie latviskās vides, un ar savu tautību nekādu saistību vairs negribēju,» atceras Orents. Līdz viņu uzrunāja Radošā apvienība jauniešiem «TREPES» ar iespēju piedalīties starptautiskā projektā. «Mēs, vairāki romi no Baltijas valstīm, sēdējām kopā un mācījāmies par dažādām tēmām. Es redzēju, ka man apkārt ir jaunieši – mana vecuma un pat vecāki –, kuri vēlas mācīties, darboties un palīdzēt savai tautai.» Tas mainīja Orenta pasauli, un vienam projektam sekoja nākamais un nākamais. Puisis priecīgs par iespēju, viņš mācās pats rakstīt projektus, strādāt komandā un sadarboties ar dažādām kultūrām, kas pats par sevi jau esot izaicinājums, jo Orentam ir sapnis izveidot savu mazākumtautību resursu centru. Tajā viņš strādātu ne tikai ar romiem, bet tāpat kā viņa iedvesmas cilvēks – «TREPES» vadītāja Ramona Liepiņa – arī ar krieviem, ukraiņiem, palestīniešiem un daudziem citiem.
Taču vietējie romi pasākumam neatsaucās. Kāpēc tā? «Viss jau sākas ģimenē,» saka Orents. «Un, ja ģimenē netiek audzināts, ka jāmācās, jāapmeklē skola, kur nu vēl jāiet uz semināriem, kur nedabūs neko, izņemot pieredzi un garīgās vērtības, tad viņiem tas nav izdevīgi. Viņi nenāks, ja neiedosi kādu pīrāgu līdzi vai maisiņu ar ēdienu. Es nezinu, vai cilvēkam var palīdzēt, ja viņš pats negrib.» Taču uz jautājumu, vai tas zudis gadījums un neko darīt vairs nevar, Orents Šaškovs nebūt tā nedomā. Esot jāstrādā tieši ar maziem bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kā to dara vēl viens šī pasākuma iedvesmas stāsts – romu mediatore Malda Avramenko no Ventspils. Viņa arī biedrības «Sāre khetene» (tulkojumā «Visi kopā») vadītāja. Viņa šobrīd mēģinās romus izglītot, jo apzinās, cik liela problēma ir analfabētisms romu vidū, kas rezultējas ne tikai ar nabadzību, darba trūkumu, bet pat nepietiekamu veselības aprūpi un distancēšanos. Ir pieaugušie, kuri šobrīd pirmo reizi pat mācās alfabētu. Biedrība strādā arī ar bērniem, bet Malda atzīst, ka reizēm viņi stāv pretī rokas demonstratīvi sakrustojuši un prasa, kāpēc viņiem jāmācās, ja tāpat dabūs pabalstus un dzīvot varēs. Malda ar savu piemēru un apņēmību rāda, ka var arī citādāk. Var dzīvot labāk. Un lai arī reizēm ir grūti, bērni «jātvarsta», kāpēc nav ieradušies skolā, jācīnās ar vecāku prātiem un nevēlēšanos neko darīt, taču Malda Avramenko padoties pat nedomā. «Sāre khetene» ir vienīgā romu organizācija, kas saņēmusi NVO Fonda finansējumu, un šī romu kopienas spēcināšanas pasākuma organizatori – Kultūras ministrijas Sabiedrības intergācijas departaments – cer un tic, ka tā spēs nākotnē piesaistīt vēl lielāku finansējumu un turpināt būt kā piemērs citiem.
Romu kopienas spēcināšanas pasākumi notika arī Krāslavā, Valmierā, Jelgavā, Rīgā un Sabilē bija noslēdzošais reģionālais pasākums noslēdzošais. Piedalījās arī atsevišķi dalībnieki tiešsaistē, romi, kuri dzīvo ārvalstīs, jo viņiem tāpat interesē piedāvātās iespējas. Vairāk dalībnieku bijuši Rīgā un Vidzemē, taču zemā atsaucība organizatoriem neliek «plinti mest krūmos». «Visos reģionos ir tā aktīvā kopienas daļa, kura grib un nāk, bet laikam jau visās tautībās ir ļoti līdzīgi, ka ir daļa, kura vienkārši nevēlās. Un tas mums ir arī jārespektē,» saka Ilona Jekele, departamenta Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja. Taču viņa cer, ka tādi iedvesmas stāsti kā Maldai un Orentam, ļaus arī citiem uzdrīkstēties un darīt līdzīgi. Būšot arī citi pasākumi, kas dos iespēju tieši romu jauniešiem un sievietēm apgūt jaunas prasmes un tālāk tās arī izmantot dzīvē.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
