Latvijā audzēti rožu stādi, grieztās rozes, kā arī pušķi un dekori svētkiem — to visu Lībagu pagasta piemājas saimniecībā «Jaunozoliņi» piedāvā Elīna Bērziņa. «Kad noglāstu tikko atplaukušu rožu pumpuru, šķiet, ka vairāk neko nevajag, sirds ir pilna ar prieku,» atzīst Elīna, kuru sociālajos tīklos iespējams atrast zem nosaukuma «Rožnīca».
Ar dārzkopību Elīna nodarbojas visu mūžu, bet oficiāli — kopš laika, kad dibināja savu piemājas saimniecību. Ar puķu dullumu viņa saslimusi jau bērnībā, kad maza skraidījusi pa tēta dārzniecību. «Ak, kā man patika siltās zemes smarža pavasarī siltumnīcās, tajā visā bija kaut kas tik maģisks un skaists, ka laikam iemīlējos… Mīlestība pret augiem man ir gēnos — mūsu ģimenē dārznieki ir jau piecās paaudzēs. Gribētos domāt, ka arī man ir tikuši zaļie pirkstiņi. Dzīves ceļi uz īsu brīdi bija aizveduši arī ārpus Latvijas, bet sapratu, ka citur nejūtos kā mājās, tādēļ atgriezos, lai īstenotu savas idejas. Šobrīd galvenokārt nodarbojos ar rožu stādu audzēšanu skaistajā Talsu paugurainē, bet man patīk arī floristikas darbiņi,» «Rožnīcas» mājaslapā par sevi raksta Elīna.
«Ja par rozēm rūpējas, tās ir ilgmūžīgas»
Ar rožu potēšanu viņa nodarbojas kopš 2018. gada. «Mans tētis bija dārznieks — kad viņš nomira, turpināju saimniekot. Saimniecības ēkā stāvēja tēta potēšanas nazītis, ik pa laikam paskatījos un nodomāju — kā viņš to darīja? Pamēģināju, man diezgan labi sanāca, un amats bija rokā. Šķirnes šobrīd ir ap 200, 300, neesmu skaitījusi. Krāsas ir dažādas, vienā sezonā populāras ir rozā rozes, nākamajā sezonā modē ir oranžās… Citreiz pareklamēju kādu šķirnīti žurnālā, un tad visi to prasa. Šogad topā bija ‘Flamentants’. Cilvēki šogad grib kaut ko košu, ne pārāk augstu un, galvenais — smaržīgs. Daudzi pasniedz rozes dāvanā. Ja par rozēm rūpējas, tās ir ilgmūžīgas,» atzīst Elīna.
Stādu laiks — intensīvs un nogurdinošs
Agrāk viņa braukusi arī uz Rīgas tirgu, bet, pieaugot degvielas cenām, šobrīd izvēlas tuvākus galamērķus. Visbiežāk Elīna ir sastopama Talsos un Rojā, bet reizi pa reizei mēro ceļu arī uz Ugāli un piedalās gadatirgos. «Uz tirgiem braukāju bieži. Nākamgad varbūt braukšu arī uz Kauguriem. Rojā tirgus beidzas jau 11.00, ap 12.00 esmu mājās, nedaudz atpūšos, un tad līdz vakaram sanāk vēl viena darba diena. Stādu laiks ir ļoti intensīvs un nogurdinošs. Rozes ir ļoti pieprasītas — uz izlaidumiem vispār neviena roze nepaliek. Pirms Jāņiem cilvēki grib visu apstādīt, sakopt kapiņus, un tad noiets ir ļoti liels. Pēc Jāņiem pieprasījums nedaudz nokrītas, tad ir miera periods, un uz rudens pusi rosība atsākas. Tagad būs kāzu laiks, kad jārealizē plīvurpuķes, — šajā karstumā viss ātri izplaukst.
Citreiz uz vietas tirgū taisu arī pušķus. Pēdējā laika tendence gan ir tāda, ka cilvēki piezvana un brauc uz mājām pakaļ pasūtījumam. Pēc izglītības esmu produktu dizainers. Floristikā darbojos jau sen — mamma bija izmācījusies par floristi, un man bija jāiet palīgā. Ar laiku prasmes uzlabojās,» skaidro «Rožnīcas» radītāja.
«Mākslīgās krāsvielas neizmantoju»
Bez ziediem viņa tirgo arī dabīgās kazas piena ziepes ar kaltētiem augiem un ziediem. «Ar medniekiem sarunāju briežu taukus, un kopā sanāk ļoti mīkstinošas ziepītes. Mākslīgās krāsvielas neizmantoju — man patīk eksperimentēt ar infūzijām eļļā. Vislabāk man patīk, kā eļļu iekrāso spinātu pulveris. Pati taisu arī sārmu šķīdumu — precīzi uz gramiem visu samēru. Skolā man ķīmija īpaši nepadevās, bet, kad tu pats vari pielikt roku, tas uzreiz ir citādāk. Ziepītes dekorēju ar kaltētām rožu ziedlapiņām un lavandām. Pārsvarā gan lavandas mēģinu tirgot svaigā veidā pa pušķīšiem. Pirms dažiem gadiem aicināju arī uz pašlasīšanu — atsaucība bija negaidīti liela.»
Nevis izsviest, bet pārstrādāt un atrast pielietojumu
Runājot par rožu audzēšanu, Elīna teic, ka rozēm patīk saulainas vietas, mitrums un daudz barības vielu. Pavasarī rozes nepieciešams apgriezt, lai tās ietu kuplumā, bet stādīšanai piemērotāks laiks ir rudens, kad ir lielāks mitrums. «Laistīt rozes karstajā laikā sanāk gandrīz divreiz dienā. Labi, ja dīķī ir ūdens, ir bijušas tādas vasaras, kad dīķī ūdens gandrīz nav. Stādīšanai vajag sagatavot zemīti — ideāli, ja ir rozēm paredzētā zemīte, bet, ja nav, jāizmanto neitralizētā kūdra, skābā rozēm nepatiks. Parasti lieku gan kompostzemīti, gan mēslus, bet ar mēsliem nevajag pārforsēt. Virsū lieku arī pļauto zāli, kas uztur mitrumu, neļauj rozēm tik ātri izžūt un nodrošina tās ar barības vielām un mikroorganismiem. Citi pļauto sienu met ārā, bet es lieku uz savām dobēm, pēc tam viss ir tumši zaļš un lekns. Tā ir daļa no permakultūras. Neapzināti pie permakultūras nonācu jau sen. Man patīk nevis izsviest ārā, bet pārstrādāt un atrast pielietojumu,» saimniekošanas stilā ieskatu sniedz Elīna.
#sif_maf2024
