Pienācis aprīļa vidus — laiks, kad aizvien vairāk cilvēku siltās un saulainās pavasara brīvdienas izvēlas pavadīt ārpus mājas. Uz šo nedēļas nogali to gluži attiecināt nevarētu, un izskatās, ka vēl kādu laiku ar drēgnumu un vēju nāksies sadzīvot, bet pamazām došanās pie dabas piedzīvos savu uzvaras gājienu. Atpūsties var un vajag, bet, ieraugot atkritumu kalnus, ko cilvēki aiz sevis mēdz atstāt, paliek nedaudz šķērmi. Vai tiešām ir tik grūti pieliekties un pacelt paša nomesto papīrīti, tādā veidā parādot priekšzīmi arī nākamajām paaudzēm?
Jau pavisam drīz vilksim ārā darbarīkus un atkritumu maisus, lai piedalītos Lielajā talkā. Kā savulaik intervijā «Talsu Vēstīm» pauda Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme, talka ir rūpes, mīlestības kultivēšana un reāls ieguldījums vides sakopšanā, bet vēl ir daudz citu problēmu, ko ikdienā neredzam.
«Ja cilvēks ir piedzimis šajā zemē, viņa pienākums ir par to rūpēties. Tas ir tik pašsaprotami, ka runāt par patriotismu ir lieki. Man nepatīk, ka tas tiek pasniegts kā kaut kas īpašs. Tas ir kā gaiss, ko elpojam. Ja gribam būt ilgtspējīgi, veseli un laimīgi, mums, pirmām kārtām, jābūt veseliem. Mums jāsāk domāt par ilgtspējību — kā mēs sevi saglabāsim un realizēsim?»
aizdomāties aicina Lielās talkas vadītāja.
Viens no ilgtspējas faktoriem ir arī apģērbu industrija jeb ātrā mode. 2020. gadā tekstila patēriņš, salīdzinot ar citām patēriņa grupām, radīja trešo augstāko ūdens degradācijas un zemes izmantošanas līmeni. Viena Eiropas Savienības iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji bija nepieciešami deviņi kubikmetri ūdens, 400 kvadrātmetri zemes, kā arī 391 kilograms izejvielu. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam apģērbu ražošanas apjoms ir dubultojies. Paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63%, proti, no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā. Lai veicinātu tekstila materiālu otrreizējo apriti, Latvijā izvietoti vairāk nekā 120 tekstila šķirošanas konteineru. Tāpat ieviests ES ekomarķējums, ar ko ražotāji, kas ievēro ekoloģiskos kritērijus, var marķēt preces, nodrošinot kaitīgo vielu ierobežotu izmantošanu un mazāku ūdens un gaisa piesārņojumu.
Viss sākas ar mums pašiem — vispirms jau savācot aiz sevis atkritumu kalnus. 2023. gadā Valsts vides dienests saņēmis vairāk nekā 8300 ziņojumus par dažādiem vides pārkāpumiem, atzīstot, ka ziņojumu skaits katru gadu aug. Sūdzību topa pirmajā pieciniekā iekļuvuši tādi jautājumi kā neatļauta atkritumu apsaimniekošana un piegružošana, gaisa piesārņošana, neatļauta zveja un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana, piesārņojošo darbību uzņēmumu pārkāpumi un ūdens piesārņojums.
Lai arī cik novalkāta un nodriskāta šī tēma neliktos, izslēgt to no publiskās telpas nevaram — vēl aizvien atrodas cilvēki, kas par to nav aizdomājušies un izliekas šo problēmu neredzam. Nav nepieciešamības kļūt par zaļajiem ekstrēmistiem, pietiks, ja savu reizi izdarīsim videi draudzīgas izvēles un ņemsim vērā Cūkmena slaveno aicinājumu, piedomājot ne vien pie uzvedības mežā, bet arī citviet, kur esam nolēmuši smelties spēku un enerģiju nākamajam darba cēlienam. Kā intervijā uzsvēra Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme:
«Nosaukt to par ekskluzīvu patriotismu nozīmē pierakstīt sev nevajadzīgus ordeņus».
#SIF_MAF2023
