3. februārī Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā tika atklāta izstāde “Stāsti manim, vainadziņi…”, kas ir Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sadarbības projekta “Vainagošanās” kolekcijas laikmetīgo vainagu izstāde.
Lai arī Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs šobrīd darbu turpina bez vadītājas, tas neaptur kultūras dzīvi un pasākumus centra sienās. “Mums sanāca diezgan raita saruna, mēs varējām ātri saorganizēt izstādi. Paldies Edgaram Vesmanim, kuru nekad nebiju pirms tam pazinusi, bet, atbraucot šeit, iepazināmies klātienē, un pa šo īso laiku ir izveidojusies tāda draugu sajūta, kas, piedevām vēl, ierodoties šeit un iepazīstoties ar pārējo centra komandu, tikai apstiprināja, ka šeit ir lieliska vieta un brīnišķīgi cilvēki. Mums noteikti gribēsies vēl te būt,” izstādes atklāšanā bilst LMA asociētā profesore Elīna Ģibiete.
Daudzveidība materiālos
Izstādē apskatāmi 25 darbi, katrs ar savu stāstu. Arī materiāli vainagu veidošanā tika izraudzīti visai neierasti – zvejas murds, betons, dilles, ķēde, ārstniecības sistēma, spainis, plastmasas pudeles un vēl, un vēl. “Vēstures muzejs mūs, Mākslas akadēmiju, lūdza līdzdarboties, radot laikmetīgo vainagu kolekciju. Uzdevums bija domāt, kādā veidā mēs varētu runāt par šiem laikmetīgajiem vainagiem, un tad sākās tāds diez gan garš, bet ļoti interesants process. Studiju programma un arī studenti pētīja, ko tad šis vainags vispār nozīmē, kā tas ir bijis, kā tas būtu šodien, un lūk, tādā veidā lēnām tapa stāsti. Es aicinātu izstādes apmeklētājus ne tikai ar acīm skatīt, bet arī iepazīties ar studentu domām, jo katrā no šiem vainagiem ir iekodēts kāds interesants stāsts,” tā Elīna Ģibiete.
Nekāp uz grābekļa!
Piemēram, Zanes Ulmanes veidotie vainagi ir izvietoti uz grābekļa kātiem, un apmeklētāji tiek aicināti pielaikot katru vainagu neuzkāpjot uz grābekļa. “Vainags ir jāpielaiko. Tā ideja šobrīd ir tāda, ka mūsdienas ir sociālie mediji, kur cilvēki viens otru nav iepazinuši līdz galam. Mana galvenā doma ir, lai cilvēki satiekas, sarunājas un neuzkāpj uz šī grābekļa. Ir seši vainagi, un katrs citādāks, lai katrs var atrast savu. Jo mēs katrs esam dažādi, katrs citādāks un tā ir mūsu lielākā vērtība,” stāsta māksliniece Zane Ulmane.
Izstāde pavisam nejauši sadalīta vairākos tematiskos sektoros. Un tā skar ne tikai vainaga valkāšanas tēmu, bet arī to, kādas sajūtas pārņem tad, kad vainagu novelk. “Pētot vainagus radās jautājumi par sievietes lomu vispār. Tad mēs atklājām daudz interesantas lietas, ka īstenībā pēc vainaga noņemšanas turpmākā dzīve ir bijusi diez gan ar asarām saistīta. Mēs esam pētījuši tikumus un netikumus – visu ko. Atklājuši, kādi ir bijuši šie līgavaiņi un ir daudz interesanti stāsti,” dalās Elīna Ģibiete.
Nav divu vienādu vainagu
Izstādē apskatāmi ne tikai taustāmi vainagi, kurus var likt galvā, bet arī tādi, kas attēloti gleznas veidā. “Es esmu izveidojusi savu pašportretu, kas parāda mani, manas domas, kā tās ikdienā dzīvo. Tās ir nepārtrauktas. Man arī ļoti patīk šeit darbu dažādība, ka katram ir pilnīgi cita ideja par vainagu. Nav divu vienādu, mēs katrs esam tik dažādi un domājam pavisam, pavisam ko citu,” tā māksliniece Baiba Zalcmane.
Izstādes kuratore Elīna Ģibiete uzskata, ka izstādi noteikti jāapmeklē arī vīriešiem: “Vīriešiem pirmkārt vajadzētu nākt skatīties. Ja mēs runājam par to izstādes daļu, kas skar tieši sievietes lomas jautājumus, tad es domāju, ka tas varbūt pat vīriešiem būtu interesanti – kaut ko uzzināt, jo šī izstāde noteikti nav tikai ar vainagu dekoratīvo pusi, šeit stāsts ir par vainagu saturu, ko tas stāsta.”
Izstādi Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā varēs apskatīt līdz 25. februārim. Pēc tam, martā, tā ceļos uz Jāņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
