Ik katrs Starptautiskās mākslinieku rezidences „Pedvāle” mākslinieks ir interesants, tomēr viņu vidū ir arī vairākas pērles. Augustā nedēļu Pedvālē pavadīja emet ezell, kam būšana Sabilē bija ļoti, ļoti īpaša. Kad emet ģimeni deportēja uz Sibīriju, tā salūza līdz ar citām ebreju ģimenēm, pat vairākās paaudzēs, un mākslinieks ir pirmais izdevies šeit atgriezties.
Pedvāles pļavas šovasar baltu pelašķu pilnas. Tieši tās ļoti iemīlējis amerikāņu mākslinieks emet. Te top emet grāmata – ar dzeju, nelielām esejām, zīmējumiem un filozofiskiem jautājumiem. “Un es skatos uz stārķa ligzdu, un domāju par cilvēkiem, kuri pamet savu vietu. Un atgriežas. Un cilvēkiem, kuri pamet mājas, bet nevar atgriezties,” stāsta mākslinieks emet ezell.
Emet tic, ka viņa mūžībā aizgājušie senči pārdzimuši stārķos. Tieši sekojot senču stāstam viņš ieradies Sabilē. Savulaik emet vecvecvectēvam Rīgas ielā piederēja beķereja, bet 1915.gadā viņu kopā ar sievu un bērniem izsūtīja uz Sibīriju. Emet vecvectēvs atgriezās, taču viņu mājā jau dzīvoja citi cilvēki, un viņš devās prom. “Neviens manā ģimenē nav varējis atgriezties simts gadu laikā. Esmu pirmā persona. Un man bija bail, ka būs skaisti. Un tā arī bija – skaisti! Ir viegli iztēloties, ka manu ģimeni deportēja no neglītas vietas. Bet viņus izraidīja no brīnišķīgas vietas. Un viņus ne tikai izraidīja, bet visa viņu pasaule tika iznīcināta,” stāsta mākslinieks.
Emet ir pārliecināts, ka tā nebija viņa ideja ierasties Sabilē, bet to noteica augstāki spēki. Tāpēc arī nejauši izdevās atrast mākslinieku rezidenci Pedvālē. Emet nedēļu Pedvālē pavadīja rakstot savu grāmatu, apskatot vietas, kur reiz staigājuši, dzīvojuši, elpojuši senči, un daudz, daudz skumstot, raudot un pavadot laiku dabā. “Es nevaru runāt latviski, man īsti nav neviena, ar ko sarunāties. Es jūtu, ka vieta atceras. Es jutu, ka putni un augi mani laipni sagaidīja. Jūtu, ka koki man visu laiku čukst. Vakar sēdēju pelašķu pļavā, un jutu, kā sarunājos ar savu vecvectēvu Izaku Blūmentālu, kura tēvam piederēja beķereja. Un viņš teica: “Beidz mani šeit meklēt! Es vairs neesmu šeit… Pārtrauc mani meklēt. Esi šeit sevis dēļ.” Un es domāju, ka tieši to šī rezidence man arī nozīmē – iemācīties būt šeit sev,” stāsta emet ezell.
Mākslinieks uzskata, ka ebreju deportācija ne tikai izpostīja ģimenes, bet arī salauza nākamās paaudzes. emet ģimene tam ir pierādījums. Tikai 22 gadu vecumā uzzināja savas ebreju saknes, jo mamma tās slēpa. Taču emet priecājas, ka tas rūp mammas brālēnam, kas visbeidzot to izstāstīja un nodeva viņam ģimenes arhīvu. Mākslinieks Sabilē pavadīja vien nedēļu, bet sava vecvectēva dzimtenē noteikti atgriezīsies. “Es domāju, ka pārtraukšu meklēt viņu, bet es nebeigšu meklēt sevi. Un tie ir divi dažādi meklējumi,” tā mākslinieks.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
