Drīz būs apritējis gads kopš Sabilē tika slēgts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes postenis. Šobrīd Sabilei tuvākais ugunsdzēsēju postenis atrodas 14 kilometru attālumā, kas ir Kandavā, tāpēc sabilnieki izlēmuši veidot paši savu brīvprātīgo ugunsdzēsības biedrību.
Pirmā kopīgā dalībnieku sanāksme noritēja 26. oktobrī Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes telpās, kurā piedalījās arī Sabiles pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs, Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks administratīvajos jautājumos Aldis Pinkens, brīvprātīgās organizācijas idejas autors Andris Šimkus un 11 brīvprātīgie. Sanāksmē tika apspriesti ne tikai tehniskie jautājumi, bet arī turpmākais rīcības plāns.
Ideja par brīvprātīgo ugunsdzēsības biedrību izskanējusi Sabiles Vīna svētku laikā, un līdz šim Andris Šimkus, Zigmunds Brunavs un Eva Kārkliņa ir parūpējušies par vairākiem biedrībai interesējošiem jautājumiem, piemēram – ugunsdzēsēju auto. “Es satikos ar iepriekšējo iekšlietu ministru, un sarunas laikā, nāca piedāvājums startēt pilotprogrammā. Es piekritu, jo ar uguni jokot nevar, un tas nav tas pakalpojums, ar ko vietējie iedzīvotāji varētu gaidīt. Tā nu iekšlietu ministrija nodod valdījumā ugunsdzēsības mašīnu. Ja tiks nodibināta organizācija Sabilē, tad mēs šo mašīnu novirzīsim tieši Sabiles biedrībai,” stāsta Eva Kārkliņa. Tāpat pašvaldība nodrošinās brīvprātīgo ugunsdzēsēju apdrošināšanu, apmācības un nepieciešamo ekipējumu.
Lai arī Sabiles bijušā ugunsdzēsēju depo telpas pašlaik tiek piedāvātas izsolē, Sabiles pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs nācis klajā ar risinājumu šai problēmai. “Ēka, kura pēc izmēriem ir atbilstoša un kurā ir apkures iekārta ir tautā saucamās elektriķu garāžas Ventspils ielā 26. Tur kurina, lai nekas nesasaltu, kas ugunsdzēsēju mašīnai ir nepieciešams – stāvēt uzpildītai ar ūdeni. Tur darbība var notikt. Galvenais ir jābūt iesākumam,” ar optimismu sanāksmē teic Zigmunds Brunavs.
Tāpat ir atrisināts arī šofera jautājums. “Ir atrasts auto vadītājs, kurš vadīs smago mašīnu. Kad organizācija sāks strādāt, šis auto vadītājs būs dienas vai diennakts dežurants. Viņam nebūs obligāti jābūt visu laiku blakus mašīnai, jo mašīna būs silta un būs iespēja, ka akumulators visu laiku lādējas, lai tā mašīna vienmēr darbotos,” teic Andris Šimkus. Tiek izklāstīts arī darbības plāns, kā varētu rīkoties izsaukuma gadījumā, proti, šoferim jādodas uz mašīnas atrašanās vietu, lai pēc tam brauktu uz izsaukumu, savukārt, pārējie brīvprātīgie jau ekipējumā dotos uz izsaukumu paši savos auto.
Atbalstīt jautājumu par Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsības biedrību un izteikt savu viedokli bija ieradušies 4 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji, kuri savus amata pienākumus pildījuši arī Sabiles depo. “Brīvprātīgo ugunsdzēsības biedrība nav profesionāļi, aizbraucot uz notikuma vietu pirmais, kas jādara, ir jāsāk izlūkošana. Piemēram, ja deg māja no kuras izskrien cilvēks un saka, ka iekšā neviena nav – nē, tā tas nestrādā! Mums ir jāiet iekšā un jāpārbauda, vai tiešām tur neviena nav, bet ja tur ir liesmas, un mēs kā amatieri ejam ēkā, un ja notiks nelaime, tad tas var beigties slikti. Kā brīvprātīgie ugunsgrēka gadījumā mēs varam aizsargāt ēkas, kas atrodas blakus, un tā ir mūsu funkcija. Mēs taisām ierobežojošo joslu, un sargājam blakus māju, tas būs mūsu primārais darbs,” tā Normunds Himičs. Arī Andris Šimkus uzsver, ka problēma varētu būt tieši starp valsts un brīvprātīgo ugunsdzēsības biedrību, jo valsts izteiks savus noteikumus, kuri brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem būs jāpieņem.
Interesi izrādīja arī sabilnieki, kuri paši reiz saskārušies ar ugunsgrēka nelaimi, tāpēc doma par to, ka palīdzība varētu nesasniegt iedzīvotājus pēc iespējas īsākā laika periodā bija kā pamudinājums iesaistīties biedrībā. “Kad likvidēja Sabiles Valsts ugunsdzēsības depo, tā man bija pamatīga vilšanās. Mēs paši saskārāmies ar to, ka mūsu saimniecībā aizdegās lauks, tad redzējām, cik tas ir traģiski un ka šādos gadījumos katra minūte ir svarīga. Paldies, ka daudz cilvēki mums palīdzēja un glāba situāciju, tāpēc mēs tagad vēlamies to atdarīt kaut kādā veidā – piedaloties brīvprātīgi,” pateicībā Z/S “Rīgmaļi” saimnieks Māris Bērziņš.
Sanāksmes laikā tika izdomāts arī organizācijas nosaukums, kas, tāpat, kā pilsētas nosaukums, būs “Sabile”. Andris Šimkus ir optimisma pilns un cer uz drīzu biedrības darbības sākumu. “Es apzinos, ka tas būs grūti, es apzinos, ka skriesim pa celmiem un sitīsim punus, bet es domāju, ka mums izdosies, jo visi tie cilvēki, kuri šodien ieradās, viņiem tā liesmiņa acīs nevis deg, bet dziest, no tā, ka nekas nenotiek, tāpēc mēs darīsim,” tā Andris Šimkus.
