Nu jau kādu laiku Sabiles kultūras nama dziesmu melodijas un deju ritmus nomainījusi urbju rūkoņa un instrumentu klaudzoņa. Tomēr gan pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs, gan arī kultūras nama direktore Gerda Zeberiņa ir optimisma pilni, ka drīz vien, uz novembra svētkiem, kultūras nama durvis varēs plaši vērt vaļā jauniem kultūras pasākumiem un to apmeklētājiem.
“Daži lielie darbi ir izdarīti — ir nosiltināti un nostiprināti pamati, nākamais darbs ir visa fasādes siltināšana, bet pirms tam ir vēl darbi — logu ailes, kur logi mainās uz jaunajiem logiem, tāpat arī jumts jaunajai daļai, bet tas viss ir atkarīgs no laikapstākļiem,” skaidro Zigmunds Brunavs. Katru nedēļu tiek organizētas būvsapulces, kurās pārvaldes vadītājs un kultūras nama direktore kopā ar autoruzraugu un būvuzraugu novērtē, kas ir paveikts, kas vēl jādara, kādi sarežģījumi radušies remontdarbu laikā un kā tos veiksmīgi risināt. “Viss iet pēc grafika, arī skatoties pēc šodienas būvsapulces. Kādas problēmas jau vienmēr būs, tāpēc tās tiek risinātas, bet tās ir tādas, kas neietekmē būvniecības vai atjaunošanas procesu,” mierina Z. Brunavs.
Lai arī plānā ietilpst vēl daudz apjomīgu un laikietilpīgu darbu — fasādes siltināšana, ēkas stīpošana, lai nebūtu plaisas un mūris turētos kopā, metāla konstrukciju nomaiņa virs skatuves — pārvaldes vadītājs ir pārliecināts, ka darbi rit pakāpeniski savu gaitu. Viņš atzīst, ka strādnieki ir ļoti elastīgi, jo paralēli dara vairākus darbus.
Tā kā ēkas jaunā daļa šobrīd apmeklētājiem ir nedroša, pasākumi tur notikt nedrīkst. “Kultūras nama jaunā daļa ir slēgta jau četrus gadus, un tas, protams, ir ietekmējis kultūras dzīvi. Četrus gadus Sabiles kultūras nama lielajā zālē nenotiek pilnīgi nekas. Bet mēs ar kolēģi Ivetu Sērumu vienmēr atrodam risinājumus un mēģinām pasākumus rīkot kaut kur kultūras nama foajē, kādās citās telpās vai ārpus nama sienām. Kultūras dzīve jau neapstājas,” teic Gerda Zeberiņa.
Remontdarbi ne vienmēr nozīmē atvadīties no vecā un pieņemt jauno, to apliecina arī Gerda Zeberiņa. Viņa atklāj, ka kultūras namā ir daudz stūrīšu, vietiņu un mīļlietiņu, ko viņa vēlas saglabāt. Viena no tām ir tornīti esošais grupas “Pienvedēja piedzīvojumi” logo. “To Gints Millers kādreiz sen, sen 90. gados bija uzzīmējis. To mēs centīsimies atstāt, lai tas paliek kā tāds vēsturisks pierādījums. Ir jau vēl kultūras namā lietas, ko atstāsim, lai paliek nākamajai paaudzei, kura šeit strādās, dziedās, dejos,” stāsta kultūras nama direktore. Paskatoties uz katru kultūras nama stūrīti, uzrakstu, zīmējumu, var just, ka zem tā slēpjas atmiņas par dažādiem darbinieku zināmiem notikumiem, kuri silta sirdi ik dienu.
Zigmunds Brunavs tic, ka novembra svētkus iedzīvotāji varēs sagaidīt izremontētajās kultūras nama telpās, taču paralēli tiek domāts jau par nākamajiem plāniem jeb vecās daļas remontu. “Pārvalde jau domā, kā tikt galā ar veco daļu, jo vecā daļa ir ļoti, ļoti sena. Tajā pašā laikā neviens aizrādījums no Būvniecības valsts kontroles biroja pārbaudes laikā nebija, un tas nozīmē, ka tā ir stabila. Kādreiz acīmredzot cilvēki ir mācējuši labāk būvēt. Paralēli domājam par vecās daļas fasādi. Ja nenotiek tagad un tūlīt, tas nenozīmē, ka par to nedomā. Vecās daļas remonts pilnīgi un galīgi neaizkavēs kultūras nama darbību,” ieskatu nākotnē sniedz pārvaldes vadītājs.
Savukārt Gerda Zeberiņa tic, ka viss notiek uz labu, galvenais ir ticēt. “Vienkārši nedrīkst nokārt degunus, ir jātic labajam, jo viss labais piepildās un brīnumi notiek. Man šķiet, ka pavisam drīz — jau valsts svētkos uz skatuves un zālē atkal iemirdzēsies gaismas, smaržos pēc terpentīna, un mēs visi varēsim priecāties un vienoties kopīgā dziesmā,” uzmundrina kultūras nama direktore.
Atgādinām, ka Sabiles kultūras nama jaunā daļa ir slēgta kopš 2018. gada, jo Būvniecības valsts kontroles birojs to atzina par darbiniekiem un apmeklētājiem nedrošu ēku. Tāpēc no pērnā gada nogales norit vērienīgi rekonstrukcijas darbi teju 1,2 miljonu eiro apmērā.
