11. jūnijs Sabilē bija ne tikai Vispasaules publiskās adīšanas diena, bet arī dabas izzināšanas diena, kur interesenti, kopā ar vides gidu Māri Lāci un augu un biotopu eksperti Agnesi Priedi varēja atklāt jaunas, nezināmas dabas takas un augu bagātīgo pasauli.
Pārgājiens sākās pie Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra, no kura Māris Lācis virzīja grupu uz sabilnieku dēvēto «Ēģipti» jeb peldvietu Abavas krastā. Vēl aizvien nav skaidrs, kā šis nosaukums radies, taču Mārim Lācim viena versija tomēr ir. No «Ēģiptes» tālāk ceļš veda uz «Zviedru cepuri», no kuras grupai nācās pārvarēt šķērsli un tikt pāri Abavai uz botānikas taku «Drubazas», izmantojot trošu ceļu.
Pāri Abavas krastam vides gidu ar pārgājiena dalībniekiem sagaidīja augu un biotopu eksperte Agnese Priede, kura ir kandavniece, taču, braukājot pa Latviju, ievērojusi «Drubazas» un uzskata tās par dabas pērli Latvijas mērogā. ««Drubazās» tik tiešām ir saglabājusies ainavu daudzveidība, kā arī tur ir ar dažādām sugām bagāts augājs,» priecājās Agnese Priede. «Bagātīga pļava ir ar sugu kopumu, kas raksturo ilgstošo, nepārtraukto saimniekošanu. Mēs arī pārgājiena laikā meklējām un skatījāmies indikatoru sugas — Drubazu pļavās ir teju viss saraksts,» stāstīja augu un biotopu eksperte, kurai arī ir bažas, ka bagātīgās pļavas, cilvēku neapdomības dēļ sarūk. «Zāli, pļavas apar vai arī tās aizaug, un tās apmežo,» bilda A. Priede un neslēpa prieku, ka Drubazu botānikas taka tiek labi un veiksmīgi apsaimniekota. «Paši vērtīgākie ir senie zālāji, kuri ir pastāvējuši vismaz 50 gadu, bet ir arī tādi, kas ir pastāvējuši jau simtiem gadu. Protams, šādi zālāji var veidoties arī mūsdienās, taču pat 30 gadi bieži vien ir nepietiekami, lai pļavu atzītu par bagātīgu,» skaidroja Agnese Priede.
Cilvēkiem ir jāmācās uzturēt pļavas, vairāk pieturoties pie seno laiku tradicionālajām metodēm, piemēram, veidot ganības, taču arī tas ir jādara pareizi — ne pārāk intensīvi un ne pārāk reti. «Latvijā sāk praktizēt arī to, ka tiek piesētas sugas, ko biologi izvēlas kā piemērotas. Latvijā šī metode ir izgājusi jau tādu eksperimentālu stadiju, tagad varētu pa īstam sākt darīt, taču trūkst sēklu materiāla,» atzina A. Priede.
«Pats galvenais ir pašam zināt, ka saimniekam pieder bagātīga pļava. Šo informāciju var meklēt dabas datu sistēmā ozols.gov.lv, kur ir publiski pieejami dati. Ja gadījumā cilvēks zina, ka nav uzturēts, bet jau varētu būt vērtīgs zālājs, tad var pats uzaicināt dabas ekspertu un izrunāties par apsaimniekošanu un lietām, kas interesē,» iedrošina augu un biotopu eksperte.
