8. maijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša apmeklēja Dundagas vidusskolu, Talsu pamatskolu un Talsu 2. vidusskolu, kurās tikās ar skolas administrāciju un pedagogiem, lai iepazītos ar situāciju skolās un pārrunātu aktuālos jautājumus, kā arī jautāja vidusskolēniem par viņu nākotnes plāniem un skatījumu par atgriešanos novadā. Pēc skolu apmeklēšanas ministre tikās ar pašvaldības vadību un Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītāju.
Viesojoties Dundagas vidusskolā, ministre uzsvēra, cik liela loma ir vietējai kopienai un darba vietām novadā, lai skolēni pēc studijām vai profesionālās izglītības gūšanas atgrieztos dzimtajā vietā. Ziemeļkurzeme ir reti apdzīvota, kas situāciju sarežģījot vēl vairāk.
«Bērni jau prasa to, ko mēs neesam mācījušies un nezinām. Tas ir izaicinājums. Ja klasē ir desmit bērni un viņi grib sadalīties padziļinātajos priekšmetos, viena bērna izmaksas ceļas kārtās uz augšu. Tā mēs viņu ieliekam vienā izvēlē, nevis piedāvājam to, kas ir viņa talants vai vēlēšanās. Tas nav par to, ka lauki nedod iespējas. Gan laukos, gan pilsētās ir gan slikti, gan labi,»
viedoklī dalās ministre, uzsverot, ka nozīme ir tam, vai varam skolēniem sniegt izvēles iespējas ikvienā skolā mācīties padziļinātā līmenī kādā no izglītības virzieniem.
«Ja mēs kaut ko mākslīgi veidojam un neiedodam vajadzīgās zināšanas, padarām bērnus ne tik konkurētspējīgus darba tirgū. Viņi ir spiesti palikt lauku teritorijā un darīt ne tik kvalificētu darbu,»
sacīja izglītības un zinātnes ministre Dundagas vidusskolas apmeklējuma laikā, uzsverot, ka viņas rūpe ir tā, lai ikvienam bērnam būtu pieejama kvalitatīva un mūsdienām atbilstoša izglītība.
Jaunieši kliedē bažas
Ministres bažas par jauniešu nevēlēšanos atgriezties novadā kliedēja paši vidusskolēni, kuriem ir vīzijas par atgriešanos, piemēram, kā uzņēmējiem. Skolēni dalījās ar plāniem studēt lielākajās Latvijas augstskolās, kā arī, jautāti, kas jauniešus šobrīd uztrauc, jaunieši minēja, ka viņiem ir svarīgi, lai skola tiktu saglabāta un to būtu iespējams pabeigt ne vien pašiem, bet arī jaunākajiem brāļiem un māsām.
Dundagas vidusskolas apmeklējuma laikā 12. klases jaunieši, kuriem ir jau savs uzņēmums, parādīja pašu izloloto projektu — Zaļo stūrīti, kas iekārtots atpūtai un laika pavadīšanai kopā ar draugiem bez viedierīcēm. Jaunieši paši piesaistījuši sponsorus atpūtas stūrīša iekārtošanai, kā arī palīdzējuši citām skolām ar ideju, kā radīt vidi, kurā skolēni var būt brīvi no telefonu ekrāniem.
«Mācoties uzņēmējdarbības kursā, zinājām, ka vēlēsimies skolai atstāt kaut ko reālu. Radās ideja par Zaļo stūrīti. Man pašam ir brāļi, māsas un kolēģiem ir brāļi un māsas, kas pēc tam mācīsies Dundagā. Īstenojām projektu, lai arī viņiem kaut kas paliktu,»
dalās viens no atpūtas telpas veidotājiem.
Ministre uzsver, ka mērķis ir izglītoti jaunieši, lai ikvienam ir iespēja gūt kvalitatīvu izglītību, izvēles iespējas, neatkarīgi no dzīvesvietas. Izglītības sistēmas attīstībā ministrija vēlas sadarboties ar pašvaldībām — sākotnēji tās ir diskusijas par to, kā skolu sistēma izskatās šobrīd, vienlaikus lemjot, kuras skolas turpina darbību, bet kuras tiks slēgtas vai reorganizētas. Pēcāk ciešā sadarbībā ar pašvaldībām plānots attīstīt skolas atbilstoši mūsdienu prasībām, lai visās skolās neatkarīgi no tās atrašanās vietas būtu pieejama kvalitatīva izglītība, piemērota vide un atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums.
Ceļas arodizglītības prestižs
Mainoties darba tirgum, tajā nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, un aizvien spēcīgāk ienākot mākslīgajam intelektam, mainījies arī uzstādījums par obligāto izglītību. Svarīgi ir nevis obligāti pavadīt vidusskolu skolas solā, bet gan izglītoties līdz vismaz 18 gadu vecumam, lai jaunietim ir garantētas zināšanas un prasmes, līdz ar to — gatavība darba tirgum. Ministrija strādā pie arodizglītības zara — uz šādu soli aicina arī 9. klases eksāmenu rezultāti. Mūsdienu tirgū profesionālajai izglītībai prestižs ceļas, arī iestāšanās prasības tehnikumos ir augušas, savukārt vidusskola ir paredzēta skolēniem, kas pēcāk plāno studēt. Šobrīd tiek pārskatīts finansēšanas modelis arī profesionālajā izglītībā, kurā pašreiz esot pārāk daudz viesmīlības segmenta, savukārt ir nepieciešamība attīstīt vajag attīstīt, piemēram, STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), mehatroniku un līdzīgas programmas.
Sarunās ar pašvaldības un Talsu novada Izglītības pārvaldes vadību tika atkārtoti pārrunāti aspekti, pēc kāda principa tiks izvērtēta skolu pieejamība. Pašvaldība rosināja skatīt jautājumu par braukšanas kartēm skolēniem, lai izglītības ieguvē finanšu trūkums nebūtu šķērslis izvēlēties skolu, sporta, interešu izglītību, kā arī pašvaldība kā attālāku skolu izvēli apgrūtinošu minēja dienesta viesnīcu neesamību. Tika aktualizēts arī jautājums par sarežģījumiem ar bērnudārza izbūvi Sabilē.
Ministre uzsvēra, ka tiks ierobežots finansējums, bet, ja pašvaldība pati var atļauties pilnībā finansēt atsevišķas skolas, tās var saglabāt, bet valsts finansējumu šīs skolas nesaņems. A. Čakša sacīja: «Saglabāt var visu, ja vien to varat atļauties.»
Jautāta, kad tiks pieņemti gala lēmumi skolu sistēmas sakārtošanā, ministre atbild, ka tas notiks šogad un izšķirošā būs budžeta debate.
#SIF_MAF2023
