Tiekamies ar Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Uldi Katlapu, lai runātu par izstrādāto novada izglītības nozares attīstības stratēģiju 2023.—2028. gadam. Tajā veikta pamatīga analīze, izvērtējot daudz un dažādus aspektus, norādot gan uz plusiem, gan mīnusiem, kā arī sniegti ieteikumi, kādas rīcības vēlams ņemt vērā un realizēt nākotnē.
— Kāpēc šāda stratēģija tika izstrādāta?
— Iepriekšējās stratēģijas termiņš bija beidzies, tāpēc bija vajadzīga jauna, nākamajiem gadiem. Šādas stratēģijas nepieciešamību nosaka normatīvie akti, Izglītības likums. Lai saprastu, kā attīstīt izglītības nozari novadā. Vairāk nekā sešus mēnešus to izstrādāja kompānija SIA «Dynamic University». Tas tika darīts ar domu, lai tagad, pēc administratīvi teritoriālās reformas realizēšanas, būtu skats no malas. Lai nebūtu viedoklis, ka to izstrādājis «vecais» Talsu novads, nedomājot par tiem, ar kuriem kopā Talsu novads ir apvienots.
— Kā vērtējat izstrādātās stratēģijas kvalitāti?
— Man šķiet, ka tā ir izstrādāta pietiekami labi. Vienīgais faktors, kas nebija īpaši pateicīgi, ka datu apkopošana sakrita ar vasaras periodu, kad ir brīvdienu, atvaļinājumu laiks. Tas nedaudz apgrūtināja izstrādes procesu. Un vēl viens apgrūtinošais faktors bija tas, ka analīze bija jāveic par visiem apvienotajiem novadiem, bet katram novadam atšķīrās finanšu uzskaite.
— Izglītības nozarei no novada pašvaldības budžeta tiek atvēlēti 40%. Kam atvēlēta lielākā daļa?
— Lielākā daļa līdzekļu, protams, tiek izlietoti pedagogu atalgojumam un izglītības iestāžu infrastruktūras uzturēšanai. Talsu novadā izglītības iestāžu tīkls ir pietiekami sabalansēts. Protams, ir vietas, kur laika gaitā izglītības iestādes ir slēgtas, bet es vēl aizvien domāju, ka, piemēram, Vandzenē skola varētu «atdzimt», sākotnēji 1.—3. klases posms. Domāju, ka pēc gada šo jautājumu varam skatīt.
— Kā jūs raksturotu izglītības jomas situāciju novadā kopumā?
— Kopumā situācija nav slikta. Protams, vienmēr var gribēt vairāk un labāk. Būtisks faktors, kam pievērsta uzmanība stratēģijā, ir pedagogu ataudze. Lai arī ienāk jaunie pedagogi, kopējais vecums aizvien ir augsts. Vidējais vecums katru gadu ļoti nepieaug, bet vienalga ir daudz pedagogu, kuriem tuvojas pensijas vecums. Tātad, ja šobrīd šis faktors nav tik ietekmējošs, kādā brīdī tas ietekmēs ļoti strauji. Mums ir jādomā, kā risināt šo jautājumu, un jāstrādā pie tā. Diemžēl bieži vien publiskajā telpā, tajā skaitā no pašiem pedagogiem, izskan informācija, ka viņiem ir grūti, mazs atalgojums utt. Šādā veidā mēs radām negatīvu tēlu par skolotāja profesiju. Līdz ar to varbūt jaunietis, kurš apsver šīs profesijas apguvi, to dzirdot, maina domas. Mēs bieži vien uzsveram un publiskojam negatīvo, pārāk maz pievēršot uzmanību pozitīvajam, kas šajā darbā ir ļoti daudz.
— Talsu novada izglītības iestāžu rezultāti 12. klašu centralizētajos eksāmenos latviešu valodā, angļu valodā un bioloģijā stabili pārsniedz vidējos vidusskolu rādītājus Latvijā, savukārt matemātikā un fizikā uzrāda zemāku sniegumu nekā vidusskolās vidēji valstī. Ja runājam par šiem rādītājiem, kas ir zemāki, — kāpēc tā?
— Izteikti zemāki šie rādītāji matemātikā un fizikā nav, bet tas noteikti ir viens no jautājumiem, kas būs jārisina nākotnē, lai uzlabotu šos rezultātus. Jāņem vērā, ka kārtot eksāmenu fizikā ir skolēna paša brīva izvēle. Ja tas būtu obligāts visiem, rezultāti būtu objektīvāki.
— «Palielinoties 10.—12. klašu izglītojamo koncentrācijai Talsu pilsētā novietotajās izglītības iestādēs, aizvien palielinās vajadzība pēc mūsdienīgas dienesta viesnīcas (kopmītnes) izglītojamajiem,» sacīts stratēģijā. Vai šis jautājums līdz šim ir bijis Izglītības pārvaldes dienas kārtībā?
— Šeit risinājumi var būt dažādi. Piemēram, sniedzot finansiālu atbalstu īres maksājumiem, kas ir radušies izglītojamajiem. Ņemot vērā pašreizējo skolu tīklu, jautājums par dienesta viesnīcas izveidi nav bijis aktuāls. Protams, ka situācija ar skolām novadā nākotnē var mainīties, ja samazināsies izglītojamo skaits. Katrā ziņā diez vai tas būtu jautājums par jaunas ēkas celtniecību, drīzāk censtos rast risinājumu par telpu pielāgošanu. Ja skolu tīkls paliks nemainīgs, arī šis dzīvošanas aspekts nebūs aktuāls.
— Norādīts, ka nepieciešams attīstīt jaunu infrastruktūru un modernizēt esošo. Kādi ir plāni nākotnē saistībā ar šo jautājumu un kā raksturojat esošo stāvokli?
— Nekur nav pazudusi nepieciešamība pēc jauna bērnudārza Sabilē, dienas kārtībā ir arī jautājums par bērnudārzu Vandzenē. Katrā ziņā situācija Sabilē ir prioritāra, jo esošā ēka ir pielāgota bērnudārza vajadzībām, bet neatbilst noteikumiem.
Kopumā izglītības iestāžu ēku infrastruktūru raksturotu kā vidēji labā stāvoklī. Situācija nav slikta, bet tajā pašā laikā ir vietas, kur nepieciešams veikt uzlabojumus, jo ir iestādes, kas dažādu iemeslu dēļ atstātas novārtā. Piemēram, ja nav bijusi skaidrība par iestādes nākotni. Stendes pamatskola, piemēram, ar katru mirkli paliek aizvien spēcīgāka un pat apdzen dažas no pamatskolām, līdz ar to jāsaprot, ka Stendes pamatskolas infrastruktūra būtu jāuzlabo. Aizķeršanās bijušas arī iestādēm, kas atradušās muižās, pilīs. Šajā gadījumā tā ir Pastendes pamatskola, kur arī ir nepieciešams uzlabot vidi.
— Stratēģijā vairākkārt vērsta uzmanība uz mūžizglītību —, ka nepieciešams to sekmēt un attīstīt. Ar kādām rīcībām Izglītības pārvalde to varētu paveikt?
— Uzskatu, ka pašvaldībai nepieciešams sekot līdzi iedzīvotāju vajadzībām, un, ja rodas kādas jaunas, organizēt dažādas iespējas, lai to realizētu. Piemēram, sadarbībā ar uzņēmumiem, kas piedāvā dažādus kursus, vai Talsu Komersantu Klubu.
— Aicināts paplašināt interešu izglītības pieejamību četrus — sešus gadus veciem bērniem. Vai plānojat to darīt?
— Jā, mēs saskatām, ka ir nepieciešams dažādot šīs iespējas. Pašlaik biežākais, kas ir pieejams, — deju kolektīvi un dziedāšana ansambļos un sporta nodarbības Sporta skolā. Man šķiet, ka šajā vecumā bērniem ir nepieciešams pētīt un meklēt, kas viņus interesē un patīk, nevis vecākiem censties piepildīt savus bērnības nepiepildītos sapņus.
— Vērsta uzmanība arī uz vajadzību paplašināt atbalsta personāla pieejamību izglītības iestādēs. Kā un vai iespējams to atrisināt?
— Arī šī ir problēma, kas nav tikai Talsu novadā, bet gan visā valstī. Atbalsta personālā ietilpst psihologi, sociālie pedagogi, skolotāju palīgi, karjeras speciālisti… Šos speciālistus piesaistīt ir ļoti grūti. Man šķiet, ka, salīdzinot ar citiem novadiem, mums ir nedaudz labāka situācija nekā vidēji valstī.
— Nesaistīti ar stratēģiju pašlaik valstī ir izsludināta iespēja piedalīties projektā, kur var iegūt finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā infrastruktūras sakārtošanai izglītības iestādei, ja tā no vidusskolas tiek reorganizēta par pamatskolu. Vai Talsu novads plāno izmantot šo iespēju, vai arī «dalības cena» ir pārāk augsta?
— Galējo lēmumu pieņems Talsu novada domes deputāti. Domes vadība neuzskata, ka šī «burkāna» dēļ vajadzētu reorganizēt skolas. Jo ir svarīgs aspekts — lai dabūtu šo finansējumu, būtu jāreorganizē visas četras vidusskolas, kas ir ārpus Talsiem: Dundagā, Mērsragā, Rojā un Valdemārpilī. Pašvaldība var piedalīties, ja tiek reorganizētas visas tās vidusskolas, kurās vidusskolas posmā nav 60 skolēni vai 60 skolēni vidusskolas posmā nav prognozējami uz 2025. gada 1. septembri. Pašlaik šajos posmos visās četrās skolās ir ap 40 skolēniem.
Savukārt, ja deputāti lems, ka pašvaldība piedalās šī investīciju projekta īstenošanā, tad no minētās naudas summas (ap 1,8 miljoniem eiro) vismaz 60% investējami vienā no reorganizētajām skolām, prioritāri pamatskolas posmā lielākajā, kas šajā gadījumā ir Dundagā. Tikšanās laikā ar Dundagas iedzīvotājiem un skolas pārstāvjiem gan skaidri redzējām, kāda ir nostāja — vidusskolas klases ir vajadzīgas.
