No 18. līdz 24. martam jau 11. reizi notika «Finanšu pratības nedēļa», kuras laikā visā Latvijā noritēja vairāk nekā 90 daudzveidīgi pasākumi par naudu. Tās centrālais notikums — Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženier-ekonomikas un vadības fakultātes asociētās profesores Gunas Ciemlejas grāmatas «Mana nauda» atvēršanas pasākums. 24. martā iepazīšanās ar šo jaunumu notika arī Kaltenes klubā, jo tās autore ir mūsu novadniece.
Grāmata rakstīta vieglā valodā, lai sarežģītus jautājumus izskaidrotu ikvienam, tajā skartas dažādas tēmas, kas saistītas ar naudas pelnīšanu, tērēšanu un uzkrāšanu. Grāmata izveidota sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru un banku «Citadele», un tā ikvienam ir pieejama bez maksas digitālā formātā RTU Izdevniecības e-grāmatu platformā.
Vieglā valoda, lai viegli saprast
Par grāmatas izveidošanas ideju Guna Ciemleja pastāsta, ka viņa pasniedz lekcijas par personīgajām finansēm, kad radusies sajūta, ka studentiem ar lasīšanu neiet tik labi, cik gribētos, ko apstiprināja arī nenokārtoto testu skaits.
«Domāju, ko ar to pasākt. Pamanīju, ka jaunieši daudz ko mīl klausīties austiņās. Radās doma, ka jau uzrakstīto mācību grāmatu varētu pārnest audioformātā, lai to varētu klausīties. Ideja radās pirms diviem gadiem, un noskaidroju, ka Juglā ir Latvijas Nedzirdīgo bibliotēka, kur atrodas arī ierakstu studija, kurā sagatavo audiogrāmatas. Tā bija brīnišķīga ideja, tikai radās kāds būtisks kavēklis — no iecerētās grāmatas neko nevar ierakstīt, jo tā ir par sarežģītu. Un šie bibliotēkas darbinieki ieteica man doties pie Vieglās valodas aģentūras.
Es pirms tam nemaz nezināju, ka tāda vispār ir. Un arī par vieglo valodu neko nezināju. Kad sazinājos ar šo aģentūru, izstāstīju savu sāpi un redzējumu, un arī to, ka ir studenti, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda. Viņi garajos, sarežģītajos teikumos apjūk un neko nesaprot. Tad Vieglās valodas aģentūras komanda bija gatava strādāt un kopā ar mani izveidot no iepriekš minētās grāmatas jaunu mācību grāmatu vieglajā valodā.
/Foto: Kristīne Briede/
Man bija pašai jāmācās, ko nozīmē vieglā valoda, kā jāveido teikumi, kādi vārdi nedrīkst būt. Grāmata bija jāveido specifiski, jo ir savi noteikumi. Obligāti ir jābūt ilustrācijām, tekstam jābūt izvietotam rindkopās, un tam jābūt atdalītam. Kā sacīja Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika — lasot šādas grāmatas, jau ar pirmo teikumu būtu viss jāsaprot bez pārlasīšanas. Šai grāmatai notika arī testēšana. Kad viss bija pārbaudīts un tika atzīts, ka grāmatā rakstītais ir saprotams, pieslēdzās gan mākslinieks, gan maketētājs,» paskaidro G. Ciemleja.
Ērta alternatīva finanšu iestāžu piedāvājumiem
Atbraucot uz Kaltenes klubu, Guna Ciemleja Finanšu pratības nedēļā klātesošos plašāk iepazīstināja ar Latvijas valsts krājobligāciju jēdzienu un būtību. Krājobligācijas ir noguldījums Valsts kasē valsts vērtspapīra formā — uz plašu iedzīvotāju loku orientēta droša ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīva finanšu iestāžu piedāvājumiem. Iegādājoties krājobligācijas, iedzīvotājs aizdod naudu valstij par attiecīgajam termiņam fiksētu procentu likmi, līdz ar to šis instruments ir visdrošākā investīciju alternatīva tiem, kas vēlas rīkoties īpaši piesardzīgi svārstīgos finanšu tirgus apstākļos un saņemt aktuālai finanšu tirgus situācijai atbilstošus procentu ieņēmumus.
Kāpēc ieguldīt krājobligācijās? Tās likmes atbilst aktuālajai finanšu tirgus situācijai. Un ieņēmumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ieguldījumu drošību krājobligācijās garantē valsts. Ja cilvēks spēj tai uzticēties, viņš izmantos šo opciju. Tā ir iespēja nepieciešamības gadījumā atgūt sava ieguldījuma pamatsummu pilnā apmērā pirms termiņa. Krājobligācijas var ērti iegādāties tiešsaistē fiziskas personas, kas ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Vienas krājobligācijas nomināls ir viens eiro. Minimālais krājobligāciju iegādes apjoms ir 50 eiro, bet maksimālais apjoms — 100 000 eiro vienā iegādes pieteikumā (vienas dienas laikā iesniedzamo pieteikumu skaits nav ierobežots). Krājobligācijas nav iespējams pārdot vai uzdāvināt citai personai.
Vairākums aktivitāšu «Finanšu pratības nedēļā» tika veltīti iedzīvotāju finanšu drošības stiprināšanai, lai mazinātu finanšu krāpniecību Latvijā. Kā uzsver Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše: «Finanšu pratība ir mūsu spēja rīkoties ar naudu tā, lai mēs varētu nodrošināt sev labklājību un finansiālu drošību ne tikai tagadnē, bet arī nākotnē. Finanšu pratība veicina to, ka katrs indivīds un sabiedrība kopumā var par sevi finansiāli parūpēties un ir noturīga pret dažādiem satricinājumiem. Finanšu produkti un pakalpojumi nemitīgi attīstās, tāpēc arī mums nepārtraukti jāpilnveido savas prasmes un zināšanas šajā jomā. «Finanšu pratības nedēļa» ļauj pievērst plašākas sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem.»
Visi Kaltenes kluba pasākuma apmeklētāji tika arī pie interaktīvā finanšu kalendāra, kas kā lielisks palīgs un padomdevējs jau ir pirmais veiksmīgais solis labākas finanšu pratības virzienā.
#SIF_MAF2023
