Kolkas Lībiešu saieta namā durvis vērtas multimediālai izstādei «Tautasdziesmu teicējas. 1991». Tas ir dažādu formu portrets par latviešu sievietēm ar jau sirmu mūžu, taču viņas glabā ļoti nozīmīgu latviešu tautas bagātību. Īpaši aizkustinošs un spēcinošs izstādes vēstījums ir tieši pavasarī.
Izstāde — ceļojums «Tautasdziesmu teicējas. 1991» ir veltījums Latvijas simtgadei, cilvēkiem, kas dzīvo savā zemē un uztur latviešu valodu, tradīcijas un kultūru. Tā jau pabijusi citviet Latvijā, bet Kolkā nonākusi, pateicoties teicējai Helmi Staltei. «Viņa ir Kolkas dižcilvēks,» uzskata režisore un izstādes mākslinieciskā vadītāja Dace Micāne-Zālīte, tāpēc folkloras ekspedīcijā tapusi filma «Helmi Stalte — līvu vēja balss». Filmu redzēt bija iespēja arī izstādes atklāšanas apmeklētājiem, un tajā teicēja atklāj daļu sava dzīvesstāsta, ļauj ieskatīties lībiešu kultūrā, tradīcijās un nozīmīgos uzskatos.
Ekspozīcijas saturā ir režisores Daces Micānes-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas astoņas folkloras ekspedīciju filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti. Telpā izvietoti vairāki dažāda izmēra ekrāni, kas ļauj ceļot no viena gadalaika uz citu, no viena novada uz otru Latvijas galu.
Kad izstādes mākslinieciskā vadītāja piedāvāja to atvest uz Ziemeļkurzemes piekrasti, Kolkas Lībiešu saieta nama vadītājai šķita, ka izstāde patiešām ir vērtīga. «Man patīk, ka izstādes forma ir citādāka, to var vērot arī digitāli, kas ļauj ar citu skatu paskatīties uz lietām. Turklāt izstādē redzamas arī mūsu puses teicējas, kas ir ļoti interesanti,» saka Ilze Iesalniece-Brukinga.
Izstādes baudīšana kā intīms process
Izstādes mākslinieciskā vadītāja aicina multimediālo izstādi baudīt vienatnē vai divatā, jo, viņasprāt, satikšanās ar teicējām ir intīms process. Gluži tāpat kā viņas folkloras ekspedīcijas — saruna ar teicējām divatā. Ir tikai jautājumi, vēlme izzināt un pretī milzīga zināšanu bagātība. «Tāpēc arī filma veidota sarunas veidā — bez lieliem montāžas efektiem. Bet filma ir kuplināta ar ainavu un vidi, kurā tautasdziesmu teicējs dzīvo. Piemēram, Otaņķos māmiņa cep desas pirms viesu cienāšanas,» saka režisore. «Ritms filmām ir nesteidzīgs, bet tā ir satikšanās ar kaut ko ļoti, ļoti senu — tautasdziesmu dvēseli. Strādājot pie izstādes veidošanas, mēs sev noformulējām tā — tautasdziesma ir mūžīga, mainās tikai tās teicēji.» Un tam izcils pierādījums bija izstādes atklāšana, kur piedalījās ne tikai Helmi Stalte, bet arī daļa no viņas kuplās ģimenes — dēls Dāvis, meita Julgi ar savām meitām Lelū un Annu Kī, kas ieveda brīnišķīgā lībiešu tautasdziesmu un savas ģimenes stāstu pasaulē. Viņi pierādīja, ka tradīcijas un tautasdziesmas pārmantojas no paaudzes paaudzē.
Spēka vārdi Latviju sargās vienmēr
Izstādes sākums meklējams 1991. gadā, kad radošā komanda turpināja Barikāžu laikā bojā gājušā operatora Andra Slapiņa ideju multimediālā formātā dokumentēt tautasdziesmu teicējas vēsturisku notikumu griežos. Taču 31 gada laikā izstāde ir papildinājusies, jo, piemēram, filma par Helmi Stalti tapusi tikai 2019. gadā. Tomēr, vērojot video, ir skaidrs, ka laiks ir mazsvarīgs, jo tēmas vērtība nezūd. «Izstādes ceļš turpināsies, un es domāju, ka šeit jau top kāda jauna filma ar šīs dienas momentiem, stāstiem un sajūtām,» saka filmas režisore. Un tā nav nejaušība, ka multimediālais stāsts uz Kolku atceļojis tieši pavasarī. Ilze Iesalniece-Brukinga stāsta, ka Kurzemē tapušās filmas ir uzņemtas pavasarī, un tas ir spēka laiks, kas ļoti piestāv 4. maijam, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai. «Es domāju, ka šī ir tāda spēcinoša izstāde. Tā ir iespēja atnākt šeit, pabūt ar sevi un šīm filmām, fotogrāfijām — tā ir gandrīz kā meditācija,» uzskata Ilze. Tam pievienojas arī režisore, kas bilst, ka «spēka vārdi vienmēr būs tie, kas Latviju sargās. Un šobrīd mēs sargājam ne tikai Latviju, bet arī Ukrainas ļaudis, kuri pie mums atraduši patvērumu un mājas.»
