Talsu novada domes 24. novembra sēdē tika pieņemts lēmums SIA «Dundagas veselības centrs» sociālās aprūpes un izmitināšanas nodrošināšanas funkcijas nodot Talsu novada pašvaldības iestādei pansionātam «Lauciene», taču vēl 2022. gada pēdējā darbadienas rītā ne centra vadība, ne darbinieki, ne paši nama iemītnieki nezināja, kādā formā tas tiks īstenots, tāpēc satraukums bija manāms visos.
Lēmums tika pieņemts ar mērķi nodrošināt lietderīgāku un efektīvāku minēto pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un racionālu pašvaldības līdzekļu izlietojumu. Gan pansionāts Laucienē, gan veselības centrs Dundagā sniedz ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu. Jāteic gan, ka namu vide manāmi atšķiras. Tas Dundagas veselības centra iemītniekus, kuri ir seniori sirmā vecumā, satrauca visupirms, jo salīdzinoši nelielā un mājīgā vieta, ko vecie ļaudis sauc par savām mājām, kā sarunā pauž paši, iespējams, būtu jānomaina uz lielu namu, kas neesot tik omulīgs. Šis emocionālais aspekts senioriem mūža nogalē pagājušā gada noslēgumā licis daudz raizēties, un sarunā visi kā vien teic, ka prom nekur nebrauks un paliks turpat — Dundagā.
Kā pausts Talsu novada oficiālajās ziņās, Labklājības ministrija, veicot pārbaudes, veselības centram Dundagā konstatējusi trūkumus. Centram tika doti 18 mēneši, lai novērstu trūkumus tā pilnvērtīgas darbības turpināšanai, un minētais termiņš beidzas 2023. gada jūnijā. Ir strikti noteikti kritēriji, lai aprūpes centrs atbilstu Sociālo pakalpojumu sniegšanas reģistra noteikumiem, tomēr šobrīd Dundagas veselības centrs neatbilst visiem šiem kritērijiem, bet vadītāja Aelita Brande pauž, ka tiek darīts viss, lai viss tiktu sakārtots pēc prasībām. Saskaņā ar nesen veikto funkciju audita ziņojumu, Dundagas veselības centrs finansiāli esot nerentabls un centrā joprojām trūkst atsevišķu speciālistu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Dundagas veselības centrā šobrīd dzīvo 19 iemītnieki un strādā 24 darbinieki. Centra vadītāja un sociālā darbiniece Aelita Brande gan pauž, ka šis darbinieku skaits nav tas, kas ikdienā sniedz sociālās aprūpes pakalpojumus, jo tajā ieskaitīti arī saimnieciskie darbinieki, rentgena personāls. Sociālā aprūpe ir 14 darbinieku pārziņā.
Vēlme tikt sadzirdētiem
Kā informējis pansionāta «Lauciene» direktors Kārlis Volanskis, uzturēšanās maksu, kāda plānota Laucienes pansionātā 2023. gadā, nebūt nevar nodrošināt Dundagas veselības centrā. Ja Laucienes pansionātā 2023. gadā tā plānota 34,07 eiro diennaktī vienai personai, tad Dundagā tā būtu ne mazāka kā 43 eiro diennaktī vienai personai. Dundagā izmaksas ir krietni vien augstākas, tādēļ arī nepieciešams meklēt risinājumu, lai sociālās aprūpes pakalpojumi Dundagas veselības centra iemītniekiem tiktu nodrošināti nepārtraukti un kvalitatīvi, bet no pašvaldības viedokļa — ekonomiski lietderīgi. Jautāta par lielo izmaksu iemeslu, Aelita Brande un sociālā aprūpētāja Daina Freiberga pauž, ka nav īstas skaidrības, kas veido šīs aprēķinātās izmaksas, jo «pašlaik tie, kas paši pērk pamperus un medikamentus, maksā 28,05 eiro par diennakti, bet tie, kas neko paši nepērk un maksā pilnu samaksu, maksā 29,94 eiro. Šo 43 eiro izmaksas īsti nav saprotamas, jo summa ir neadekvāti augsta.
«Tāpat par prasībām. Mēs visu esam izpildījuši, bet palikusi tik viena telpa nodarbībām, kuru jāizveido pēc Ministru kabineta noteikumiem. Izlasot informatīvo rakstu internetā, saprotam, ka domē nav bijusi korekta informācija, kas no prasītā pie mums ir paveikts un kas ne,»
pauž Dundagas veselības centra valdes locekle Aelita Brande. Abas darbinieces pastāsta, ka aprūpes centra klienti paši rakstījuši arī vēstuli uz Talsu domi. «Mēs savācām arī parakstus. Es nevienu negribēju pazemot, bet gribēju pasargāt šos cilvēkus. Es vēlējos, lai mūs sadzird.»
Sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka no 2023. gada 1. janvāra visi Dundagas veselības centra iemītnieki tiks nogādāti pansionātā Laucienē, tomēr līdz šim šāds lēmums nav ticis pieņemts. Un, sazinoties ar centra vadību pēc 30. decembra attālinātās sapulces ar Talsu domes pārstāvjiem, kur tika konkretizēta tālākā darbības forma, Aelita Brande pauž, ka visi centra klienti paliek Dundagā un arī darbinieki turpina savu darbu.
Sirdi plosoša neziņa
Daina Freiberga ir sašutusi, ka nama iemītnieki nepārtraukti uztraucas un nezina par savu turpmāko dzīvesvietu, taču darbinieki arī nespēj sniegt nekādu atbildi, jo paši nesaprot, kas notiks tālāk. To īsti nesaprot neviens. «Mums šeit ir 19 veci ļaudis, no kuriem lielākā daļa nekur labprātīgi nebrauktu. Viņiem tas pārdzīvojums būtu pārāk iznīcinošs, jo šeit ir mājas,» pauž sociālā aprūpētāja, sakot, ka par Dundagas veselības centru atsauksmes vienmēr bijušas labas, un žurnālā «Ievas Veselība» pat minēts, ka paliatīvā aprūpe vislabākā ir Dundagā. Savukārt centra vadītāja nenoliedz, ka ir cilvēks, kas vienmēr vadās pēc lēmuma:
«Mums ir lēmums, ka mūs pārņem pansionāts «Lauciene» kā struktūrvienību «Dundaga» Pils ielā 6, kur nodrošinās sociālo rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu, un tiks slēgti jauni līgumi, ko es nosūtīju arī visiem klientu tuviniekiem. Cilvēki ir ļoti satraukti un nobijušies. Kad bijām 20. decembrī pansionātā «Lauciene» un tikāmies ar tā direktoru, tad mums pasacīja, ka pēc Ziemassvētkiem viņi plāno braukt pēc mūsu 13 cilvēkiem un aizvest uz Laucieni. Un virtuves bloks mums skaitās slēgts ar 1. janvāri. Ir tik daudz neskaidrību,»
izmisumu pauž Aelita Brande savā pēdējā kā centra vadītājas amata dienā.
«Mēs gribam palikt tepat un prom neiesim»
Viktorija Gorjunova, kura Dundagas veselības centrā dzīvo četrus gadus, teic, ka namā jūtas labāk nekā mājās, un izplūst asarās, kad piemin neziņu par tālāko likteni.
«Mēs nekur neiesim. Nekur nebūs tik labi, kā ir te. Es negribu lielā pansionātā. Es Dundagā dzīvoju jau no 1965. gada. Esmu pēc tautības lietuviete, atnācu uz Dundagu strādāt. Un tā arī paliku. Šeit ir mana puse un manas mājas. Te ir pateicīgi un jauki cilvēki, vadītāja, darbinieki. Visi te ir labi. Es negribu nekur citur. Te man brauc ciemiņi, un mana istaba arī ir kā īstās mājās, nevis kādā iestādē. Es visu esmu iekārtojusi kā mājās. Te ir skaists pagalms, rožu dārzs. Visi ir pret kaut kādu iešanu citur. Mēs esam dzīvi cilvēki, tas nekas, ka veci. Vai tiešām vajag pāri darīt?»
raudot jautā Viktorija. Savukārt sirmā, salīkusī 95 gadus vecā kundze, kura bijusi bērnudārza vadītāja, pauž: «Te ir ļoti, ļoti labi un mīloši cilvēki. Un Daina tik skaisti dzied, kad nāk uz darbu, ka prieks klausīties. Mēs nejūtamies veci un nederīgi.» Cita nama iemītniece, 82 gadus vecā Rasma Berga, ar asarām acīs teic: «Es negribu nekur iet un palikšu tepat. Esmu no šīs puses. Man sirds plīst, kad domāju par to, ka būtu jāaiziet no Dundagas un centriņa. Es Dundagas apkārtnē esmu nodzīvojusi visu savu mūžu. Man te patīk, es te gribu. Ja mani kaut kur aizved projām, ar mani būs cauri. Es ceru, ka mēs dzīvosim te tā, kā esam te dzīvojuši.»
Veselības centrā dzīvojošie četri kungi, kuri laikraksta darbinieku viesošanās reizē draudzīgi pulcējušies iemītnieka Alberta Lapera istabā, arī nav iepriecināti par neziņu dzīvošanas sakarā. Albertiņš, kā viņu dēvē visi centrā, gan teic, ka ir pieradis ceļot un galvenais, lai jumts virs galvas, bet Dundagā viņam patīk. Viņš arī jautri joko, jo bēdāšanās tāpat nepalīdzot nekā.