Arvien lielāku popularitāti iegūst saules paneļi, ko veicina gan augošās elektroenerģijas cenas, gan pieejamais valsts atbalsts to uzstādīšanā. Lai saprastu, cik daudz un kādas jaudas paneļi nepieciešami, jāizpilda «mājasdarbs», lai noskaidrotu gada patēriņu un arī apstākļus — vai paneļi vispār ir uzstādāmi.
Talsenieka Māra Rorbaha māja ar saules paneļiem aprīkota augusta sākumā un no tā laika saražotas nepilnas 2000 kilovatstundas elektrības. Māja aprīkota ar 18 saules paneļiem ar kopējo jaudu 7,11 kW. Māris atklāj, ka ģimene mājā dzīvo kopš pavasara, tādēļ elektrības gada patēriņš ir provizorisks. Līdz ar to izvēlējies lielāku invertoru, kas nepieciešamības gadījumā ļaus saules paneļu sistēmu papildināt ar vēl sešiem līdz astoņiem saules paneļiem. Mēneša elektrības patēriņš vasarā bijis ar 350 kilovatstundām, oktobrī — nedaudz vairāk kā 500. Māja tiek apsildīta ar siltumsūkni, arī siltā ūdens sildīšanai izmanto elektrību, tādēļ, jau būvējot māju, bijis skaidrs, ka uz tās jumta liks saules paneļus.
«Simtprocentīgi viss, kas tērējas, ir uz elektrību, un šis ir veids, kā samazināt komunālos maksājumus,»
teic Māris. Aprēķināts, ka uzliktie saules paneļi gadā saražos ap 7000 kilovatstundām elektrības un tam simtprocentīgi vajadzētu nosegt elektrības patēriņu.
Uzstādīšana izmaksājusi 7200 eiro,
no kuriem 3200 saņemti atpakaļ valsts atbalsta programmā. Māra Rorbaha ģimenes uzņēmums SIA «Pretpils» paralēli būvniecības pakalpojumiem šogad sācis piedāvāt saules paneļu uzstādīšanu, tādēļ nozares aktualitātēm tiek sekots līdzi nepārtraukti.
«Nozare strauji attīstās: ja pagājušā gada sākumā labs panelis bija ar jaudu — 360 vati —, tad tiek montēti ar 425 vatiem, kas nozīmē, ka no mazāka laukuma var iegūt lielāku jaudu. Tagad jaunākie ir ar 500 vatiem,»
atklāj M. Rorbahs.
Līdz ar valsts atbalstu, pieaudzis arī piedāvājums un masu medijos lasāmi dažādi ieteikumi, kā neiekrist krāpnieku nagos un kādus paneļus labāk neizvēlēties. Viens no ieteikumiem — nepirkt lietotus paneļus. Māris gan šim apgalvojumam nepiekrīt:
«Tas pats stāsts, kas par braukšanu ar jaunu vai lietotu auto — brauks abas. Jāņem gan vērā, ka paneļu «ražība» jeb efektivitāte ar gadiem krītas, bet lietotie būs lētāki. Pateikt, ka lietoti ir slikti, es nevaru.
Tomēr pašlaik pieprasījums pasaulē ir milzīgs un tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Ja ieguldījumu veic, iespējams, ir vērts nopirkt to, kas ir aktuāls tagad, nevis pirms diviem, pieciem vai desmit gadiem,» skaidro uzņēmējs.
Mājsaimniecībā uzstādītajiem saules paneļiem ražotājs devis desmit gadu garantiju, Māris uzskata, ka, visticamāk, tie kalpos arī pēc gadiem 30. «Tikai jautājums — cik tie ražos un kāds būs elektrības patēriņš pēc gadiem divdesmit trīsdesmit? To neviens šobrīd nevar pateikt. No vienas puses — pērkam energoefektīvas ierīces ar «A+++» atzīmi, tomēr dzīve ir tāda, ka elektrības patēriņš arvien pieaug. Domāju, ka nākotnē tas nemainīsies,» saka M. Rorbahs.
Četri centi par kilovatstundu
«Tas, ko saražo vairāk, nekā nepieciešams, uzkrājas tīklā, pareizāk sakot, kāds cits to izmanto, un, kad mums nepieciešams, mēs no tīkla ņemam atpakaļ. Skatoties uz dienas stundu grafiku: katru stundu kaut ko saražojam un katru stundu kaut ko paņemam atpakaļ. Teorētiski, kad spīd saule, vajadzētu darbināt trauku mašīnu, veļas mazgājamo mašīnu un citas ierīces, bet vakarā, kad saule nespīd, nedzīvosim bez elektrības tikai tāpēc, ka tajā brīdī to neražojam. Līgums paredz, ka kilovatstundu pērkam par četriem centiem, tas nav pilnīgi bez maksas. Mūsu gadījumā tie ir četri centi pret 24 centiem, kā bija iepriekš.
Šobrīd privātpersonām ir neto princips. Tas nozīmē, ka ražo un, kad nepieciešams, pērc atpakaļ. Martā, kad gads noslēdzas, viss sākas no jauna,» skaidro Māris. Privātpersonas elektrību pērk atpakaļ pēc neto principa, ir viegli izrēķināt ieguvumu un laika periodu, kurā saules paneļi sevi atpelnīs.
Kas jāņem vērā?
«pilsētvidē ir koki, citas mājas, to jumti, kas ziemā, kad saule ir zemāk, ietekmē saules paneļu spēju uztvert saules gaismu,» teic talsinieks Ainārs Lūks. Ģimenes māja ar saules paneļiem aprīkota jūlijā un sistēmai tie pieslēgti augustā, kad no saules iegūtā enerģija vainagojusies ar saražotiem 600 kilovatiem, kas ir uz pusi vairāk, nekā vidēji mēnesī tiek patērēts. Uz jumta uzstādīti 18 saules paneļi ar jaudu 6,9 kilovati. Piesaistītais valsts atbalsts — ap 30 % no izmaksām. Kopējās izmaksas — ap 10 000 eiro.
«Izvēlējāmies jaunākās paaudzes saules paneļus, kuri ir dārgāki. To nolēmām pēc sarunām ar speciālistiem, jo šie paneļi arī slīpā leņķī labāk uztver saules gaismu, un, ja zem paneļa sakrājies sniegs, arī no tā atstaro gaismu, kas pārvēršas enerģijā, maksimāli izmantojot saules devumu,»
skaidro A. Lūks. Pašlaik esot grūti precīzi prognozēt, kad uzstādītie saules paneļi atmaksāsies, — tie varētu būt seši septiņi gadi. «Sanāk ieguldīties, bet, kad ieguldītais atpelnīsies, būsim ieguvēji. Uzstādītajiem saules paneļiem ir 25 gadu garantija, domāju, ka kalpos vēl ilgāk, tikai to kapacitāte ar laiku kritīsies, kā jau ražošanas iekārtām.»
Patērējuši tikai daļu no saražotā
«Oktobrī saražojām tikpat daudz, cik iztērējām. Novembrī — dienā patērējam jau vairāk, nekā saražojam; izmantosim uzkrājumu no augusta, septembra.
Viss gadā saražotais «dzēšas» ar pirmo martu. Tātad — ja uzstāda jaudīgākus saules paneļus, tad martā tāpat pazaudē uzkrājumu. Nav vajadzības ražot vairāk, nekā tiek patērēts, ja nu vienīgi ir vēlme nodarboties ar tirdzniecību, — tad var likt saules paneļus un ražot, bet tas ir cits stāsts,»
teic A. Lūks.
Lai sistēma efektīvi strādātu, viņš iesaka laikus padomāt par saules paneļu apkopju veikšanu. Tāpat kā uz logiem, arī uz saules paneļiem veidojas putekļu kārta, tādēļ viņa ieteikums ir padomāt, cik viegli tiem būs piekļūt un notīrīt. Un, ja tas nav viegli izdarāms, tad ar kādām izmaksām būs jārēķinās, lai apmaksātu tīrīšanas pakalpojumus vai īrētu pacēlāju.
Iecerētais jāsaskaņo ar «Sadales tīklu»
A\S «Sadales tīkls» pārstāvji atklāj, ka Latvijā straujiem soļiem turpina attīstīties mikroģenerācija jeb elektroenerģijas pašražošana mājsaimniecībās, lielākoties izmantojot saules paneļus. 2022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā, īpaši ievērojami ir mikroģenerācijas attīstības tempi. Ar ieteikumiem, ko ņemt vērā, uzstādot saules paneļus, dalās uzņēmuma pārstāvji.
Jurģis Vinniņš, AS «Sadales tīkls» vecākais korporatīvo klientu attiecību vadītājs:
— Šī gada laikā apstiprināti aptuveni 9000 projekti, bet kopā Latvijā uzstādītas vairāk nekā 11 000 sistēmas, tātad iepriekšējos desmit gados — 2000.
Svarīgi iepazīties ar visu, kas ir mūsu mājaslapā. Tur ir atrodama arī informācija par atbalsta veidiem. Šobrīd notiek vebināri par valsts atbalstu: kur viena daļa nāk no ALTUM, otra — no Valsts investīciju fonda. Atbalsta saņemšanai ir nosacījumi un kritēriji, kas ir jāņem vērā, lai nav tā, ka izdarām kaut ko «uz savas galvas» un, aizejot pēc atbalsta, nedabūjam neko.
Nākamā lieta — ir jāsāk ar «mājasdarbu». Jāveic skrupuloza patēriņa datu analīze. Ja elektroenerģijas tirgotājs piedāvā patēriņa datus, ļoti labi, var tos analizēt. Bet jebkurā gadījumā pamatdati nāk no mūsu — «Sadales tīkla» — skaitītājiem. ST pašapkalpošanās portālā katrs var ieiet un apskatīties savus datus par pēdējiem 24 mēnešiem — pie nosacījuma, ja visu šo laiku ir bijis viedais skaitītājs. Portālā var iepazīties arī ar ikstundas patēriņu un no tā izdarīt secinājumus par dažādu ierīču darbību.
Apzinot, kas ko tērē, varbūt varam kādu parasto elektrisko sildītāju nomainīt pret efektīvāku vai, piemēram, uzlikt siltumsūkni. Šai lietai ir jāpieiet gudri un jāpaskatās, ko var darīt kopumā. Kad zināmas patērētās kilovatstundas gadā, tad var domāt tālāk. Ja gadā tiek patērētas 5000 kilovatstundas, tad nevajadzētu domāt par saules paneļu pieslēgumu lielāku par pieciem kilovatiem. No viena kilovata jaudīgiem saules paneļiem varam saražot elektrību līdz 1000 kilovatstundām.
Tas, ko mēs patērējam uzreiz pēc saražošanas, ir tas efektīvākais. Protams, kad mēs neesam patērējuši vispār — tas ir vēl labāk, tā ir viszaļākā enerģija.
Paskatieties pāris gadus uz priekšu,
varbūt plānojat mainīt apkures sistēmu, kaut ko citu, kas patēriņu varētu gan samazināt gan palielināt. Tas jāņem vērā.
Nākamais — kad esam savu auditu uztaisījuši, jāvēršas pie saules paneļu uzstādītājiem. Viņiem jāprasa labākais piedāvājums, un arī šeit ir daudzas nianses, ko ņemt vērā: uz kuru jumta pusi likt, vai drīz nav plānota jumta maiņa u. tml..
Saules paneļu uzstādītāji iedos piedāvājumu, kurā ir divas svarīgas lietas: pirmā — tajā norādīts invertora tips, kuru liksim; otrā — cik kilovatu jaudīgus paneļus plānots uzstādīt.
Situāciju uzmodelē atkarībā no mājas novietojuma, jumta slīpuma un citiem rādītājiem. Tad šo informāciju iesniedz e-st.lv. Ja ne stundas vai dienas laikā, tad noteikti trīs dienu laikā (noteiktais atbildes sniegšanas termiņš) mēs sniedzam informāciju — var vai nevar projektu īstenot. Šobrīd 99 procentos gadījumu apstiprinām, bet var būt arī citi scenāriji. Tādēļ šī saskaņojuma gaidīšana stundu vai trīs dienas sevi attaisno, lai nav tā, ka esam jau visu uzlikuši uz jumta un tad mēģināt kaut ko saskaņot.
Brīžiem saskaramies ar stereotipu: ja tikai priekš sevis tērēju, tad varu ar ST neko neskaņot. Atgādinu — ar mums noteikti ir jāsaskaņo! Jāsaskaņo arī tajos gadījumos, kad iepriekš viss saskaņots, taču sistēmā plānotas kādas izmaiņas, piemēram, iecerēts uzlikt jaudīgāku vai modernāku invertoru vai to vispār noņemt.
Alīna Kozlovska, AS «Sadales tīkla» ārējās komunikācijas vadītāja:
— Vēlējos piebilst, ka darbību saskaņošana ir nepieciešama drošības dēļ, tā nav tikai mūsu iegriba. Katrs cilvēks, kas pieslēdz paralēlā darbībā saules paneļus ar publisko tīklu, kļūst par daļu no šīs sistēmas, tāpēc mums ir jāzina, cik, kur un kāda jauda ir uzstādīta, lai nodrošinātu drošu elektrotīkla darbību. Ja klients ar mums saskaņo vienu, bet uzliek sev otru, var paaugstināties spriegums tīklā, kas var «nodedzināt» viņa elektroierīces un arī kaimiņa, kā arī radīt bīstamas situācijas. Par ko cilvēki neaizdomājas — ja ir kāda avārijas situācija un mūsu montieri brauc labot tīklu, un ir saskaņots viens rādītājs, bet dzīvē ir citādāk, tas var apdraudēt arī mūsu darbinieku, kuru var skart nopietnas elektrotraumas. Domāsim gan par sevi, gan pārējiem!