Sēžot «Skandināvā» pirktā klubkrēslā, aizdomājos — kāda ir cilvēku motivācija iegādāties lietotas mēbeles? Daļu no atbildes sniedza kāds komentārs zem ziņas, ka Āgenskalna tirgus pagraba stāvā atvērts jauns «Skandināvs». Un šis komentārs vēstīja: «Ņemot vērā, ka mums «pāri gāja» gan karš, gan komunisms, — daudzas lietas ir neglābjami zudušas, kamēr tepat kaimiņos to ir pārpārēm. Kādam varbūt atsauc atmiņā bērnību, kādam vienkārši eksotika, kādam «Ikea» un «Jysk» jau apnikuši». Savukārt otru atbildes daļu par lietoto mēbeļu popularitāti meklēju sarunā ar SIA «Skandināvs» tirdzniecības direktoru Māri Šimkunu.
— Kā uzņēmējdarbību ietekmēja pandēmijas laiks? Kādi ieguvumi un mācības no tā?
— Tas bija skarbs un ļoti neprognozējams laiks uzņēmējiem. Tirdzniecības uzņēmumi pielāgojās un iemācījās strādāt savādāk — attālināti pārdot internetā, izmantot preču sūtīšanu ar kurjerdienestiem, izsniegt preces, un kādā brīdī bijām spiesti pat strādāt aiz aizslēgtām durvīm. Internetā publicējām bildes, domājām dažādus veidus, kā kļūt pamanāmākiem. Ievietot bilžu galerijas internetā bijām sākuši jau pirms tam. Aptuveni 30 procentus preču varēja apskatīt arī attālināti, bet pandēmijas laikā šo iespēju pieslīpējām līdz 70 procentiem. Daudzi izmantoja iespēju izstaigāt veikalu arī ar video zvana starpniecību.
Mums ir arī iekšējā loģistika, nodrošinām transportēšanu. Ja kādreiz vedām klientiem tikai mēbeles, tad covid laiks mūs piespieda pakot kastēs arī mazākas lietas un tās piegādāt. Atskatoties — gāja raibi. Tas biznesu ietekmēja, bet saņēmām valsts atbalstu, un patiesībā tas mūs «izvilka» cauri šim periodam.
/Publicitātes foto/
Nākamais bija jautājums par vakcinēšanos — ne visi darbinieki to bija gatavi darīt, un tas bija ļoti kutelīgs jautājums ne tikai «Skandināvā», bet visā sabiedrībā.
— Cik veikalu «Skandināvs» ir pašlaik un cik darbinieku tajos ir nodarbināti?
— Ir divpadsmit veikali, no tiem 11 veikali atrodas Kurzemē, bet viens — Rīgā. Šobrīd mūsu komandu veido vairāk kā 50 darbinieku.
— Kā pieņēmāt lēmumu atvērt veikalu arī Āgenskalna tirgū un kādi secinājumi pēc pirmajām divām nedēļām?
— Kā viss izvērtīsies ilgtermiņā, pašlaik ir grūti prognozēt. Pirmās dienas bija ļoti labas, un klientu loks ir ļoti interesants, viņu vidū — daudzi mākslinieki. Tā ir klientu kategorija, kuru mēs vēlējāmies uzrunāt.
Mēs gadiem esam aicināti uz Rīgu, bet piesardzīgi atturējāmies. Tomēr šajā gadā mūs uzmeklēja Āgenskalna tirgus pārstāvji, piedāvājot šis konkrētās telpas. Nodomāju, ka ir jāmēģina. Kopīgi uzņēmuma vadība veicām izpētes darbus, aprunājāmies ar citiem uzņēmējiem un secinājām, ka tā mūsu sortimentam varētu būt ļoti laba vieta. Šis ir dīvains laiks: pirms gada šajā laikā bija pandēmija, tagad kādi veras ciet, mēs — veram vaļā.
— Ko cilvēki meklē visbiežāk — iegādājas apģērbu vai meklē īstas koka mēbeles, traukus vai ko citu?
— Viens no mūsu izdzīvošanas pamatprincipiem ir: dažādas kategorijas ar dažādām precēm. Vienā brīdī cilvēki nepērk traukus, bet pērk apģērbus, nākamajā — pērk mēbeles. Šīs pozīcijas labi cita citu papildina. Nosaukt, ko pērk biežāk, ir grūti. Teiktu, ka no šīm kategorijām katra atnes savu klientūru.
— No kurienes tiek vestas preces?
— No Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, šad tad arī no Holandes un Vācijas. Mēs tirgojam gan lietotas preces, gan jaunas. Tādēļ partneri ir dažādi. Piemēram, drīzumā būs rotaļlietu pievedums no Madrides. Ar zviedriem strādājam no pirmsākumiem. Lietoto preču tirgus tieši šobrīd ir ļoti jutīgs un izmaiņu pilns. Nepārtraukti ir jāskatās uz priekšu, jāpielāgojas, lai vieta nepaliktu tukša.
— Jūsu mājaslapa vēsta, ka piedāvājat preces no Zviedrijas arī vairumtirdzniecībā. Cik ilgi to jau darāt? Vai tās pērk lietoto preču veikali?
— Tirgošana vairumtirdzniecībā ir palikusi idejas līmenī, jo esam «auguši» un pašlaik veikalu kopējā kvadratūra ir ap 3500 kvadrātmetru. Laikā, kad darbojāmies ar pieciem, sešiem veikaliem, domājām arī par vairumtirdzniecību, bet, atverot jau septīto un astoto, secinājām, ka nepaliek nekas pāri, ko tirgot tālāk. Bet esam to paturējuši kā iespēju un atstājuši mājaslapā, ir pa kādam klientam, kas iegādājas preces vairumā, vairāk no Vidzemes puses.
— Līdzās lietotām precēm Talsos, Rūpniecības ielas «Skandināva» otrajā stāvā piedāvājat arī jaunus dīvānus. Ja nemaldos, no šī gada. Vai attīstāties, vadoties pēc pircēju ieteikumiem, vai eksperimentējat?
— Jaunus dīvānus, gultas tirgojām arī pirms tam, bet atvērām otro stāvu, lai atvēlētu tiem vairāk vietas. Daļēji eksperimentējot, lai saprastu klientu vēlmes. Pircējiem patīk apčamdīt, iegulties, apskatīt klātienē, tas ir mūsu pluss, jo tas viss pie mums ir iespējams pirms iegādes.
— Kādi ir pircēju paradumi: ja iekrīt acīs, tad nopērk, vai tomēr ļoti apdomā pirkumus?
— Ir cilvēki, kas nopērk uzreiz. Ir, kas grib, bet nevar atļauties. Arī to, kas apdomā, netrūkst. Ir arī tādi, kas ir ļoti daudz jau nopirkuši, gribētu vēl, bet nav vairs vietas, kur šīs preces izvietot vai uzglabāt. Esam arī iecienīti dažādu kolekcionāru vidū, kur bieži vien ne cena, bet kvalitāte ir noteicošais faktors.
— Pēdējo gadu laikā īpaša uzmanība tiek veltīta vides tēmai, tam, kā aiz sevis atstāt mazāku ekoloģisko «pēdu». Ieteikumi: salabot veco, pirkt lietotu. Vai izjūtat, ka pircēji iegādājas lietotas preces, lai domātu par vidi? Vai motivācija ir atšķirīgs dizains, zemāka cena vai varbūt viss kopā?
— Ir jūtams, ka lietoto preču kategorijai ir «pieslēgušies» dizaineri, kas lietotās preces pasniedz kā laba dizaina piemērus. Pie mums savulaik ir viesojies Krievijas modes vēsturnieks, kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs, viņš pie mums atbrauca un piepirka pilnus maisus ar apģērbiem un citām lietām. Kamēr daudzi, tajā skaitā mēs paši, neprata novērtēt — kas tie par apģērbiem? Piemēram, kļošenes (kas tagad atkal iet savu uzvaras gājienu — red.) vai platas formas zoles apavi. Pašlaik pirkt lietotas preces ir moderni, tāpat kā kaut ko vecu atjaunot un iekļaut interjerā.
Lai uzlabotu sadarbību ar klientiem, pats nereti dodos pie sadarbības partneriem ar klientu iesniegtu vēlmju sarakstu vai iesūtītām bildēm. Piemēram, ir bijuši pasūtījumi īpašām spoguļkumodēm, pulksteņiem un ļoti daudz citām lietām.
— Kādas ir interesantākās lietas, ko nācies pārdot?
— Bija klients, kas kolekcionē smaržas un veikala stikla stendā ieraudzīja 20. gados ražotu smaržu pudelīti. Viņš iesaucās: «Es piecdesmit gadus meklēju šīs smaržas!» Kungs bija laimīgs, bet mēs — pārsteigti par neticamo notikumu, ka tieši pie mums atrada ko tik ļoti meklētu.
Vienu brīdi bija ļoti pieprasītas 60.—70. gadu mēbeles, kas vēl tagad ir modē. Retrotehnika, kā gramafoni, patafoni, 70. gadu plašu atskaņotāji un skaļruņi.
Esam pārdevuši kokgriezuma krēslu komplektu, kur viena krēsla svars bija ap 100 kilogramu. Šobrīd mūsu veikalā Rūpniecības ielā 1, Talsos, ir pārdošanā izlikts 1927. gada «Ford T».
— Ik pa brīdim sociālajos tīklos redzētas pateicības «Skandināvam» par ziedošanu. Ko uzņēmums atbalsta un kāpēc tas ir svarīgi — atbalstīt tos, kuri piedzīvo grūtu laiku?
— Pašam uzņēmumam ir bijuši vieglāki un arī grūtāki laiki. No tā ir bijis atkarīgs tas, cik aktīvi varam iesaistīties labdarības projektos. Ir gan starptautiski projekti, gan vietējie. Tagad palīdzam ukraiņiem, kopā ar sadarbības partneriem Zviedrijā un Norvēģijā esam aizsūtījuši vismaz piecas «fūres». Un esam saņēmuši atpakaļ bildes, kurās redzams, ka mūsu apģērbi nonākuši pie Ukrainas aizstāvjiem vai civiliedzīvotājiem, nevis, kā nereti bija dzirdēts, ka kravas paliek Ukrainas — Polijas pierobežā. Mēs darām, ko varam, un palīdzam, kā mums ir iespējams. Lielāki vai mazāki labdarības projekti norisinās nepārtraukti.
— Kādi šobrīd ir uzņēmuma nākotnes plāni?
— Par tiem ir grūti runāt, jo ne politikā, ne ekonomikā nav skaidrības par nākotni. Redzam cenu kāpumu, paši plānojam optimizāciju, kādu mazāku veikalu pārveidot par lielāku un efektīvāku, jo pie šī brīža komunālo pakalpojumu cenām uzturēt mazu veikalu nav rentabli. Šobrīd ir grūti spriest par nākotni. Pirmie ekonomiskie rādītāji, cik labi vai slikti ir, būs redzami janvārī.
Mēs sekojam līdzi ietirgotajam dienu dienā, lai redzētu rezultātu un veiktu prognozes.
Vienu dienu var būt forši, bet citās dienās — neiepriecinoši. Izjūtam apkures sadārdzinājumu, pakalpojumu sadārdzinājumu, cilvēki pašlaik nevar saprast — ko var atļauties un ko nē. Ir pat šokējošas dienas, kad kritums ir nevis par 30 procentiem, bet, piemēram, 300.
Un te varam atgriezties pie intervijas sākumā teiktā — dažādais preču sortiments ļauj pielāgoties apstākļiem; ja tagad nepērk mēbeles, pirks apģērbu. Piemēram, šajā pārmaiņu laikā zemo cenu veikalos bikses var nopirkt, sākot no 20 centiem. Varam dot cilvēkam iespēju apģērbties par trim eiro, un tas arī mums pašiem ļauj pārlaist šo neizprotamo laiku.
