Siltumnīcu uzturēšana kļuvusi dārgāka

Gadiem ilgi Latvijas zemnieki kā neglaimojošu pieminējuši faktu, ka no Spānijas, Polijas un citām valstīm atceļojušos dārzeņus, augļus un ogas tirgotāji var atļauties tirgot par zemākām cenām, nekā to spēj vietējie. Tam pievienojušies jauni izaicinājumi, jo paaugstinājušās degvielas, kurināmā un izejmateriālu izmaksas, kas neglābjami ietekmē saimniecību budžetu.

Sabiles zemnieku saimniecības «Rozītes» īpašniece Ingrita Leinberga-Lemberga pastāsta, ka zemeņu siltumnīcu sāks kurināt ap marta otro nedēļu un pirmās zemenes pie pircējiem nonāks maija vidū. Saimniecībā audzē arī gurķu un tomātu stādus. Cik daudz siltumnīcu nāksies kurināt, pašlaik vēl nav skaidrs un klusas cerības liktas uz siltu pavasari. Izmaiņas skārušas jau pagājušajā vasarā, kad strauji augušas degvielas izmaksas un kļuvis dārgāk nogādāt ogas pie pircējiem Rīgā. Ingrita neslēpj, ka nemainīgi sāpīgs ir jautājums par importētajām zemenēm, kuras ir gatavas ātrāk un tirgo divas trīs reizes lētāk. «Acīmredzot Polijas, Spānijas lauksaimniekiem ir lielāks valsts atbalsts, ka spēj par tik zemu cenu atvest ogas uz Latviju,» teic zemnieku saimniecības īpašniece. Tomēr katrai precei ir savs pircējs, jo vienmēr atrodas klienti, kuri gatavi maksāt vairāk un pirkt vietējo produkciju, kas audzēta tepat.

Lielākais ziedu noiets paredzēts 8. martā

«Rozīšu» kaimiņos, zemnieku saimniecībā «Tīčas» siltumnīcas kurina jau no janvāra. Siltumnīcās uztur 18, 19 grādu siltumu, bet, kad naktīs gaiss atdziest līdz mīnus desmit grādiem un vairāk, siltumnīcās uztur aptuveni 15, 16 grādus, lai taupītu kurināmo.

Ritvars Jekums atklāj, ka saimniecībā audzē arī gaļas liellopus un pašlaik malku iegūst, izzāģējot liekos krūmus grāvmalās. Malkai vajadzētu pietikt vēl pāris gadiem. Un tas ir būtiski brīdī, kad malkas cenas citus nostādījušas izvēles priekšā.

Diemžēl saule šajā ziemā nelutina un, lai veicinātu veģetāciju, nākas siltumnīcās degt gaismu.

«Tumšajās dienās ieslēdzam lampas, bet ļoti taupām elektrību, jo rēķini ir «fantastiski»,»

teic R. Jekums. Siltumnīcās audzē pavasara ziedus, pirmos salātus, redīsus, lokus un vasaras puķes. Uz jautājumu, vai gaidāms cenu pieaugums, Ritvars atbild, ka aptuveni par 10 — 20 procentiem. «Pirmās tulpes pagājušajā gadā tirgojām par 80 centiem, šogad cena būs ap eiro vai pat nedaudz virs. Narcises jau zied. Lielākais noiets ir 8. martā.» Cenu pieaugumā atspoguļojas augošās izmaksas par izejmateriāliem. Ritvars atklāj, ka kopš pagājušā pavasara līdz rudenim nepieciešamajām precēm, piemēram, plēvei un podiņiem, cena pieaugusi par 30 līdz 40 procentiem. Tagad piegādātāji sola, ka nākamās piegādes būšot par desmit procentiem lētākas, tomēr tāpat tas būs dārgāk, nekā bija pirms gada vai diviem.

Konkurence un izmaksu pieaugums

Biedrības «Latvijas dārznieks» valde rudenī informēja Zemkopības ministriju un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi par kritisko situāciju nozarē. Jau toreiz biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš norādīja, ka ražošanas līdzekļu, bet īpaši energoresursu sadārdzinājuma dēļ grūti saražot produkciju par konkurētspējīgām tirgus cenām, sevišķi no segtajām platībām, un to vēl pastiprina vāji kontrolētu lētu dārzeņu lielie apjomi tirdzniecībā no valstīm ar labi atbalstītu ražošanu.

Biedrības «Latvijas dārznieks» valdes priekšsēdētājs «Talsu Vēstīm» skaidro:

«Lauksaimniekam gads sastāv no diviem periodiem: pusgadu gatavojas, audzē un pusgadu tirgo un veido bāzi nākamajam gadam. 2021. gadā varēja minerālmēslus, sēklas nopirkt lētāk, bet šai sezonai jau bija jāpērk par citām cenām, un šis te «spilvens» ir daudz plānāks. Tas spiež rēķināt un skatīties — cik daudz audzēt, kad sākt sezonu un ko vispār darīt.»

J. Bērziņš prognozē, ka siltumnīcās izaudzētajam pavasarī cenas būs pērnā gada līmenī vai pat nedaudz zemākas. Tam iemesls — enerģētisko krīzi piedzīvo ne tikai Latvija, bet arī citas Eiropas valstis. «To skaitā Polija, Holande, kas ir mūsu lielākie piegādātāji un reizē — tirgus bojātāji. Arī viņi daudzi apturējuši ražošanu, arī stāda vēlāk, var gadīties, ka mūsu produkcijas maksimums sakritīs ar viņu,» teic J. Bērziņš. Līdz ar to vienlaicīgi tirgū būs liels piedāvājums, kas ietekmēs cenu.

Pašlaik vēl ir gana daudz nezināmā, piemēram, cik pavasarī maksās degviela, kas ietekmēs gan izaudzētā transportēšanu, gan lauku darbu izmaksas. «Mūsu audzētāji ir optimisti — katrs ir izrēķinājis, pie kādas cenas var savilkt galus,» saka biedrības «Latvijas dārznieks» priekšsēdētājs. Kā pozitīvu faktu viņš min 5% PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tomēr kopumā tirgu vērtē kā nesakārtotu — atbalsta ziņā Latvijas dārzeņu un ogu audzētāji ir nevienlīdzīgā situācijā ar citu Eiropas dalībvalstu saimniecībām, trūkst mehānismu, kas vietējā tirgū veicinātu vietējās produkcijas patēriņu, un šajā jomā nav izskausta ēnu ekonomika, kas tirgu kropļo.