Skaitļi datu tabulās pret reāliem skolēniem piejūras ciemā?

Skaitļi datu tabulās pret reāliem skolēniem piejūras ciemā?

Talsu novada pašvaldība aicināja interesentus uz sabiedrisko apspriešanu 22. decembrī Kolkas pamatskolā par Talsu novada izglītības nozares attīstības stratēģiju 2023.—2028. gadam. Vairāk nekā trīs stundu ilgušās sapulces fokuss lielākoties tika vērsts uz Kolkas pamatskolas iespējamo tālākās darbības formu, balstoties uz stratēģijā apkopoto. Tas radījis iebildumus no Kolkas pamatskolas vadības, skolotāju, vecāku un pašvaldības vadītāja puses, jo cipari un dati tabulās bez reālās situācijas izpratnes dzīvē neesot attīstības plāns, bet gan kas pretējs.

Kā pausts Talsu novada oficiālajā informācijā, lai nodrošinātu efektīvu, ilgtspējīgu, kvalitātē un vienlīdzības principos balstītu izglītības attīstību Talsu novadā, pēc pašvaldības pasūtījuma SIA «Dynamic University» izstrādājusi Talsu novada izglītības nozares attīstības stratēģiju 2023.—2028. gadam. Sabiedriskai apspriešanai dokuments nodots no 28. novembra, ļaujot šajā nozīmīgajā procesā iesaistīties arī novadniekiem. Tas nosaka Talsu novada izglītības nozares ilgtermiņa attīstības prioritātes, kā arī līdz 2028. gadam īstenojamās rīcības un konkrētas darbības rezultātu sasniegšanai. Dokumentā ietverts arī rīcības plāns izglītības iestāžu tīkla attīstībai Talsu novadā.

Svarīgi domāt par optimālu un gudru resursu izmantošanu

Kolkas pamatskolā 22. decembrī sabiedriskās apspriešanas pirmo daļu veidoja izstrādes projekta vadītājas Līnas Dzenes un viņas kolēģes Ievas Šternas attālināta dokumenta prezentācija. «Skatoties uz visa Talsu novada kopainu pēc administratīvi teritoriālās reformas un izvelkot no visa biezā dokumenta kopainu, redzam, ka izglītība ir prioritāras nozīmes joma Talsu novadā. Izglītības pakalpojuma piedāvājums pašvaldības griezumā ir plašs un daudzveidīgs… Ja aplūkojam izaicinājumus, tad, protams, jārunā par demogrāfiju. Skolēnu skaits izglītības iestādēs visā Latvijā samazinās, tāpēc tik svarīgi ir domāt par optimālu un gudru resursu izmantošanu. Vēl, ko redzam, lūkojoties uz izglītojamo skaitu koncentrēšanos Talsu novadā, ir tas, ka jau šobrīd, neskatoties uz iecerēm, kas minētas jaunajā stratēģijā, tendence rāda, ka skolēnu skaits koncentrējas tieši Talsu pilsētā. Tā ir dabīga tendence. Cita sāpīga joma ir pedagoģiskā resursa piesaiste, ataudze, labas un veselīgas slodzes nodrošināšana… Kolkas pamatskolā iepriekšējā mācību gadā strādāja 17 pedagogi, taču skolēnu skaits zem 20. Nav psihologa, nav sociālā pedagoga. Un apmēram tikai trešā daļa no skolas aprīkojuma uzskatāma par salīdzinoši jaunu,» informē stratēģijas izstrādātājas, bilstot arī to, ka skolas platība un piepildījums tik mazam skolēnu skaitam ir neracionāls.

Reorganizēt nenozīmē slēgt

Ideja par Kolkas pamatskolas reorganizāciju un kļūšanu par sākumskolu plašāk izskanējusi vairākkārt. Skolas reorganizācija nenozīmējot tās slēgšanu.

Talsu novada Izglītības pārvalde paudusi, ka mazajām klasēm jābūt pēc iespējas tuvāk mājām, bet vecākajām klasēm, kad sākas mācību priekšmetu specializācija, būtu nepieciešams, lai pēc iespējas mazāk ir apvienoto mācību stundu un būtu iespēja skolēniem socializēties ar sava vecuma klasesbiedriem. Kā risinājums tam sapulcē tiek minēts Kolkā atstāt pirmās trīs klases, bet pārējiem skolēniem doties uz 33 kilometru attālo Rojas skolu.

Trīsreiz apkārt pasaulei jau 7. klasē?

Kolkas pamatskolas direktore Antra Laukšteine pauž, ka skolas vadība smalki iepazinusies ar stratēģijas dokumenta saturu: «Viens no rādītājiem, ko piemin izstrādātājas, ir iedzīvotāju apmierinātība ar pašreizējo izglītības sistēmas stāvokli novadā. Taču visas tās iestrādes, kas atspoguļotas stratēģijā, mūsos rada bažas un draudus skolas pastāvēšanai, tāpēc neesam tik optimistiski noskaņoti par tās īstenošanas rezultātiem.» Skolas padomes priekšsēdētājs Nauris Auniņš teic, ka nav pārliecināts par sava bērna drošību, gatavību un briedumu jau 4. klasē vienam doties uz Rojas vidusskolu, kur nāktos uzturēties lielu dienas daļu. Viņš uzdot vairākkārt sapulcē izskanējušu jautājumu, no kurienes rodas tāds nepamatots optimisms, izvērtējot datus tikai pēc skaitļiem un tabulām. 3. klases skolnieka tēvs atklāti pauž attieksmi par to, ka būs jāpamet dzīvesvieta Kolkā, ja bērns būs spiests ikdienā braukt uz skolu Rojā.

«Man ar nožēlu jāsaka, ka runas par Kolkas skolas slēgšanu vai izmaiņām ir jau ilgu gadu garumā, ko var apliecināt ikviens vietējais. Mums nav bijusi drošība par skolas pastāvēšanu, tas ir faktors, kas mudinājis jaunos vecākus jau pirmajā klasē palaist mācīties savu atvasi uz Talsiem, Roju vai citur — pēc saviem ieskatiem,»

pauž N. Auniņš. Skolas zālē dzirdami arī komentāri, ka divas stundas ceļā pa dienu ir absolūti neracionāls laika izlietojums, tāpat autobusa gaidīšana pēc skolas. «Šo un pārējo realitāti nevienas tabulas neatspoguļo. Vietējās satiksmes Kolkā praktiski nav, un ir arī mistiskais kritērijs par skolēnu skaitu, ko nevaram izpildīt, lai bērni varētu mācīties Kolkā, piemēram, līdz sestajai klasei. Stratēģiju objektīvi vērtēt tikai pēc cipariem nav loģiski,» turpina Nauris Auniņš.

Kolkas pamatskolas direktore un matemātikas skolotāja Antra Laukšteine piedāvāto risinājumu skolēniem pēc trešās klases braukāt uz tuvāko skolu Rojā, kas dienā prasītu 67,6 kilometrus, ko veiktu 80 minūtēs sabiedriskajā transportā, aprēķinājusi, ka mācību gadā (astoņos mēnešos) tiktu veikts 10 816 kilometru ceļš, kas kopā aizņemtu 213 stundas un 20 minūtes. Ar šādiem aprēķiniem sanāk, ka 3,7 gados Kolkas skolēni, kuri mācās Rojā, jau veiktā ceļa ziņā apbrauktu apkārt zemeslodei.

Emocijas ir vietā, bet realitāte runā pati par sevi

Stratēģijas plāna izstrādātājas, klausoties sapulces dalībnieku komentāros, pauž, ka emocijas ir vietā un mazas skolas tematika ir jūtīga tēma. Oponentiem tika jautāts, kāds, viņuprāt, būtu optimāls skolēnu skaits klasē, lai varētu runāt par kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību, jo šobrīd vienā klasē Kolkas pamatskolā ir divi vai trīs bērni, kad nacionālā līmenī runā, ka būtu nepieciešami apmēram astoņi. Tāpat tiek minēts, ka, piemēram, Rīgas skolēnam sabiedriskais transports ir normāla ikdiena, uz ko zālē izskan viedoklis, ka tas gan esot pašu vecāku untums, jo galvaspilsētā katrā rajonā ir pa tuvējai skolai.

Sākumskolas skolotāja Laura Beņislavska jau četrus darba gadus pati ikdienā brauc uz skolu Kolkā, tāpēc zina, cik trauksmains var būt rīts, kad nokavētas kaut piecas minūtes. Un bažas par skolas slēgšanu esot arī no pašu skolēnu puses.

«Atbildot uz jautājumu, cik lielam jābūt šim bērnu skaitam, lai darbotos optimāli, jāsaka, ka, manuprāt, tas skaits sen nav noteicošais faktors, jo kompetenču pieeja ir balstīta uz to, lai bērns attīstītos individuāli atbilstoši savām spējām. Ir introverti un ekstraverti bērni. Mūsu skolā ir vide, kur bērniem ir papildu uzmanība, atbalsts, jo mūsu nav daudz… Es lūdzu skatīties ne tikai ciparos, bet reālajā situācijā,»

teic skolotāja Laura. Savukārt Kolkas pamatskolas direktore piebilst, ka runājam par negatīvo dzimstības tendenci un sakām, ka katrs ir svarīgs, bet rīkojamies pilnīgi pretēji, jo visu reorganizējam, pakāpes samazinām un nerēķināmies ar to, kur paliks bērni un kas ar viņiem būs. «Kolku redzu līdzīgu kā Roņu salu, bet tur skolā mācās tikai seši bērni, un neviens neko nereorganizē,» pauž A. Laukšteine. Uz šo komentāru stratēģijas izstrādātājas atbild, ka nav korekti salīdzināt salu ar Kolku, kura ir saistīta ar visu Talsu novadu, kad tuvākā skola ir 33 kilometru attālumā, ja vien paši kolcenieki nevēlas sevi izolēt no pārējā novada un valsts.

Svarīgs bērns kā individualitāte nevis masas komponents

Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Orinskis bilst, ka nevar piekrist tam, ka viss dokuments ir attīstības programma, jo vadmotīvā minēti svarīgie punkti: pieejamība, tuvums dzīves vietai. Tāpat ir lozungs, ka mērķis ir sagatavot skolēnus darba tirgum. Taču praktiski, sūtot bērnus uz citām skolām, darba tirgum neviens netiek sagatavots, jo mūsu valstī skolēni pēc vidusskolas pat nezina, par ko grib mācīties, kad Vācijā jau pēc 3. klases tiek šķiroti profesionālos līmeņos un zina, uz ko iet nākotnē.

«Es uzskatu, ka vispirms vajag izstrādāt kārtīgu attīstības programmu, kā novadam attīstīties; tikai tad kaut ko pasākt ar izglītību, jo kaut ko darīt bez programmas nevar. Un vai kritērijs, ka mums nav sociālā pedagoga, ir kritērijs? Vai divas vecmāmiņas nav labākas par šo sociālo pedagogu? Jā, telpu izmantojumu koeficients ir mazs, bet mēs vēl neesam paspējuši strādāt pie tā, lai tas būtu augstāks. Te varētu pārcelt mūzikas skolu, bibliotēku, bet galvenais kritērijs, manuprāt, ir un paliek tas — ja teritorija ienes naudu novada kasē, tad to vajag arī šajā vietā proporcionāli arī ieguldīt.»

Nauris Auniņš savukārt pauž, ka mūsdienās atbildību par bērnu fizisko un emocionālo drošību neuzņemas neviena amatpersona, kuras lēmumu pamatā notiek izmaiņas, bet, kad notiek kādas nelaimes, tad vainīgs ir vecāks.

Skolas vadība nebaidās sacīt, ka pēc skolas reorganizēšanas notiks tālāk ejošs destruktīvs process — skola pazudīs vispār, tam sekos tautas nams, mūzikas skola, jo viss ir likumsakarīgi. Savukārt no SIA «Kolkasrags» valdes locekļa Jāņa Dambīša puses vairākkārt izskan aicinājums atrast nestandarta risinājumu, jo Kolka ar savu savdabību un unikalitāti ir tā cienīga, tikai to ir jāvēlas izdarīt.

Uldis Katlaps diskusijā norāda, ka Talsu novada Izglītības pārvalde jau pirms pusotra gada bijusi par 1. —3. klases grupas atstāšanu Kolkas skolā, bet neatlaidīga doma par 1.—6. klases komplektu bijusi tieši no skolas vadības un darbinieku puses, tāpēc pārmetums, ka ir notikusi neizprotama viedokļa maiņa, neesot īsti korekts. Viņš norāda, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums bērnam jau no septiņu gadu vecuma paredz doties kaut kur vienam jau bez vismaz 13 gadus veca pavadoņa, tāpēc palaist 10 gadus vecu bērnu vienu uz skolu, kura atrodas tālāk no mājām, vairāk esot jautājums par to, vai vecāki paši ir gatavi atlaist bērnu.

Pie kopīga virziena par Kolkas skolas likteni gan sabiedriskajā apspriešanā nenonāca, taču problēmjautājumi tika izgaismoti, tāpēc kompromiss vēl steigšus jāmeklē.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.