Sliktus politiķus ievēl labi valsts pilsoņi, kuri nepiedalās vēlēšanās

Sliktus politiķus ievēl labi valsts pilsoņi, kuri nepiedalās vēlēšanās

 

Arvien aktuālāks kļūst mūžsenais jautājums par to, vai ir jāiet vēlēt, jo sabiedrībā manāma neziņa un dažādi mīti par to, kādēļ nav jēgas atdot savu balsi. Uzrunātais ilggadējais bijušais Talsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Imants Adiņš uzsver, ka vēlēšanās ir tas brīdis, kad ikvienam ir dota iespēja piedalīties valsts politiskajos procesos, tāpēc to nedarīt ir bezatbildīgi.

Fakts, ka šogad dalību 14. Saeimas vēlēšanās pieteikušas 19 partijas un politiskās apvienības, parāda, ka apzinīgiem vēlētājiem ir daudz pētāmā materiāla, lai saprastu, kura piedāvātā programma šķiet vispieņemamākā. Pašlaik ir ap 1832 deputātu kandidātiem, no kuriem ir jāievēl 100. «Tā ir samērā liela dinamika, kas vērojama pēdējos gados, ja salīdzina ar 2005. gadu, kad bija astoņas vai deviņas partijas,» pauž I. Adiņš. Svarīgi esot jau laikus domāt un pētīt, kuras no partijām pārsniegs piecu procentu barjeru, lai būtu garantēta vieta Saeimā. «Manuprāt, tagad, pirms 14. Saeimas vēlēšanām, stāvēt malā būtu bezatbildīgi, jo starptautiskā situācija un mūsu valsts demokrātijas attīstība, valsts neatkarība un drošība, kas saistīta ar Ukrainā notiekošo karadarbību un agresiju no Austrumu puses, neļauj palikt vienaldzīgiem. Viss ir pārāk nopietni. Vēlēšanu sakarā gan ir pietiekami daudz birokrātijas, instrukcijas un likumu, ko mēs nelasām, bet bieži dzirdam tikai tās standarta frāzes — gan jau viņi ievēlēs, ko vajag, gan jau viņi savējiem pieliks plusiņus, gan jau viņi neņems vērā to balsu skaitu, kas ir patiesībā… Novērots, ka cilvēks, kurš neko nav lasījis un īsti neko nesaprot, tik un tā tik pārliecināti izsaka viedokli, ka rezultāts būs kādam labvēlīgs. Bet kam labvēlīgs? To jau viņš nezina. Pietiek ar to, ka «kaut kam». Tas darītājs, kas visu it kā sagroza pa savam, arī nav zināms,» sabiedrības tendenci piemin I. Adiņš.

Svarīgā piecu procentu barjera

Bijušais Talsu novada vēlēšanu komitejas priekšsēdētājs pauž viedokli, ka mūsu valstī vēlēšanu process ir diezgan demokrātisks, ja salīdzina kaut vai ar 2009. gadu. «Bet cilvēki ir mazaktīvi un domā, ka politiskajā dzīvē viņi nevar piedalīties, jo K. Kariņš, E. Levits un visi citi deputāti nu visu izlems viņu vietā, bet šī, lūk, nu ir tā reize, kad cilvēks patiešām var aktīvi piedalīties valsts politikas demokrātijas procesā. Mums nav tā, kā, piemēram, Austrumos, kad izvēlēties var tikai vienu kandidātu. Latvijā ir plašas iespējas — mēs varam brīvi izvēlēties, atvērt un palasīt partiju programmas. Lieta ir tāda, ka cilvēki daudz ko nepamana un nepievērš uzmanību, varbūt pat nezina. Saeimas vēlēšanās svarīgs ir rādītājs, kuras partijas iekļūs Saeimas sastāvā, pārkāpjot piecu procentu barjeru. Tas ir jāanalizē un jāseko līdzi preses relīzēm, jāskatās, kādi konkrētās partijas panākumi bijuši iepriekš. Tāpat jāklausās socioloģiskajās aptaujās paustais. Kāpēc tas ir svarīgi? Tādēļ, ja mēs izdomājam, — kāda konkrēta partija šķiet gana pārliecinoša, ir vērts palasīt, ko tā raksta savā programmā. Ja liekas, ka tā ir pilnīgi jauna un tai nav atbalstītāju, un socioloģiskie pētījumi rāda, ka šī partija neizturēs piecu procentu barjeru, manuprāt, nav vērts par to balsot. Tas, protams, nav aizliegts. Nebūtu vērts balsot par partiju, kura nepārvarēs piecu procentu barjeru, jo tā tāpat neiekļūs Saeimā. Balsis, kas atdotas par šādu partiju, sadalīsies starp pārējām partijām, par kurām nemaz nebijām balsojuši un kuras pārvar šo barjeru,» pauž Imants Adiņš, kurš piekrīt sociālantropologa Ivara Ījaba un Aigara Freimaņa paustajam par nepieciešamību piedalīties vēlēšanās, uzsverot, ka Saeimas mandāti tiek sadalīti saskaņā ar to cilvēku gribu, kuri aizgājuši vēlēt, nevis ar to personu gribu, kuri nav aizgājuši.

Plusiņiem  un izsvītrošanai  ir liela nozīme

«Piemēram, nobalsosi par partiju «X», kura nepārvar piecu procentu barjeru, un tava balss nemaz nedos tev tīkamajam deputātam iespēju strādāt. Un tava personīgā balss aizies tam, par kuru vispār negribēji balsot. Jau no seniem laikiem cilvēki nekad nav lasījuši, kā aprēķina šo barjeru. Kuram gan tas interesē? Uzsveru, ka lietderīgāk ir balsot par partijām, kuras ir populārākās, atzītākās, jo tad mūsu balss pavisam noteikti aizies tur, kur tai jāaiziet. Ir jāapzinās, ka mums ir šī demokrātiskā iespēja, kas pierādījusies praksē, ka vēlēšanu laikā sarakstā ir konkrēti cilvēki, kuriem var ielikt krustiņus un ir iespēja netīkamos izsvītrot . Arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās diezgan populāri cilvēki saņēma svītrojumus un netika 100 ievēlēto sarakstā. Tas attiecas gan uz Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanām. Plusi izceļ daudzus, kas bijuši pašā biļetena apakšā. Tas viss strādā un darbojas,» uzsver Imants Adiņš.

Maza aktivitāte parāda sliktu tendenci

Vēl viena patiesība ir tā, ka nepiedalīšanās vēlēšanās dod iespēju kreisi noskaņotām un agresīvām partijām, kuras ir pret mūsu valsti un politiku. «Kad to redzam, mēs atkal kādu vainojam, un ir tās populārās frāzes — redzi, kā viņu tur ielika un šis tika. Jāsaprot, ka nepiedalīšanās un maza aktivitāte vēlēšanās nav laba tendence. Vēlēšanas ir iespēja visiem cilvēkiem, visu profesiju pārstāvjiem piedalīties valsts politiskajos procesos un veidošanā. Man ir sauklis — sliktus politiķus ievēl labi valsts pilsoņi, kuri nepiedalās vēlēšanās. Nepiedalās un tikai vērtē, ka šis kaut ko nepareizi un tas arī, bet pats jau nemaz vēlēšanās runātājs nebija,» turpina bijušais Talsu novada vēlēšanu komitejas priekšsēdētājs.

Solījumiem — tikai morāla atbildība

Runājot par plašajiem politisko partiju sarakstiem un programmām, ir vērts ielūkoties Centrālās vēlēšanu komitejas mājaslapā, lai veiktu analīzi un saprastu, vai konkrētā partija atbilst paša pārliecībai un gribēšanai. «Jā, ir daudz punktu un solījumu. Bet var atrast kaut ko, kas patīk. Un solījumiem nav juridiska spēka. Tie ir tikai morāli solījumi. Ja cilvēks lasa un kaut kas iekrīt acīs kā nevēlams, tad viņš ņem nākamās partijas programmu un analizē to. Ir svarīgi izlasīt, jo tad, kad sāks darboties Saeima, deputātiem ir obligātas tikšanās ar iedzīvotājiem, kad var jautāt neskaidro. Ar programmu varam aiziet pie deputātiem un saņemt konkrētu atbildi par sev interesējošo. Tā ir demokrātiska iespēja, ko varam izmantot. Jā, gadās vilties, ja programmā rakstītais nesakrīt ar reālajiem darbiem. Man tā gadījies pašvaldības vēlēšanās. Nākamajās vēlēšanās es šo programmu nemaz neveru vaļā un neskatos. Programmās solītajam nav terminu un datumu. Tas nav budžeta plāns. Bet tā nekur nepazūd. Ja ir solīts un ierakstīts programmā, tad jābūt plānošanā,» turpina pieredzes bagātais novadnieks.

#SIF_MAF2022

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.