30. aprīlī Rojas brīvdabas estrādē tikās 69 deju kolektīvi no Talsiem, Saldus, Kuldīgas, Liepājas, Ventspils un Ventspils novada, lai pirmie Latvijā piedalītos metodiskajā seminārā. Dejotāji rādīja savu meistarību, lai eksperti pārliecinātos, kā pandēmija ir ietekmējusi gatavošanos 2023. gada XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzvedumam «Mūžīgais dzinējs».
aprīļa vakarā Rojas brīvdabas estrādē deju maratonu uzsāka Talsu deju apriņķa 11 deju kolektīvi, katrs no tiem izdejojot divas dejas (izvēles un izlozes deju). Nākamajā dienā Kurzemes vēsturiskā novada 58 deju kolektīvi no agra rīta līdz pat vēlam vakaram turpināja piepildīt Roju ar gracioziem deju soļiem, krāšņiem Kurzemes puses tērpiem, satikšanās prieku un patīkamu uztraukumu. Tās bija divas smagas darba dienas. Ar kolektīviem strādāja Talsu deju apriņķa virsvadītājs Reinis Rešetins, un bija skaidrs, ka viņam viss notiek precīzi pa sekundei, un arī intervijai viņš varēja atvēlēt precīzi divas minūtes, līdz steidzās atpakaļ pie kolektīviem. Vērojot Rei-ni Rešetinu no malas, grūti bija nolasīt viņa sejas izteiksmi, lai saprastu, vai viņu apmierina uz skatuves redzamais. Bet intervijā viņš atplaukst smaidā un teic, ka šie ir svētki visai Kurzemei un sen neredzēts skats, ka uz viena laukuma ir trīs kolektīvi. «Man personīgi ir sajūta kā mazos dziesmu un deju svētkos. Varbūt ir kāda nianse, kas ir jāpielabo, bet tas ir sīkums, jo dejotāji dzīvo, dejotāji bauda — uz skatuves ir deja un laime!» atzina R. Rešetins.
Jāpiestrādā būs pie kopā dejošanas
Arī deju lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš uzskata, ka aizvadītā nedēļas nogale patiešām ir īpašs mirklis, turklāt deju maratons sācies Starptautiskajā deju dienā. «Man šķiet, ka šis ir apliecinājums, ka deju svētki nākamgad patiešām būs,» saka J. Purviņš. Viņš skaidro, ka metodiskais seminārs ir jauna forma iepriekš tradicionālajām skatēm. «Jau tradicionāli Latvijā deju svētkiem kolektīvi gatavojas divus gadus,» skaidro mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. «Katra gada izskaņā notiek skates. Pandēmijas dēļ mēs neviens nevarējām prognozēt, ko varēsim vai nevarēsim darīt pavasarī, un tāpēc tika izveidots šis jaunais modelis — vairāki novadi dejo vienlaicīgi, lai mēs varētu vairāk iekļauties laikā, un metodiskais seminārs notiek brīvā dabā. Es domāju, ka šis modelis sevi ir attaisnojis. Šiem metodiskajiem semināriem būtiskākais ir noskaidrot, kas ar latviešu skatuvisko tautas deju notiek pašreiz — vai pēc pandēmijas ir kolektīvu skaita kritums, vai dejotāji kolektīvos ir pilnos sastāvos, vai to repertuāru, ko mēs izvēlējāmies svētkiem pirms pandēmijas, varēs nodejot…? Šie divi gadi, protams, ir atstājuši iespaidu uz tehnisko un māksliniecisko varēšanu, jo ierobežojumi bija ļoti sarežģīti dejošanai. Katrā ziņā šī nedēļas nogale apliecina to, ka viss notiek, dejas ir īstās, dejotāji ir savās vietās un kolektīvi arī. Bet, ja mēs ļoti profesionāli runājam, protams, ir lietas, kas vēl gada laikā ir satrenējamas, kā, piemēram, kopā dejošana, kas divus gadus ir ļoti iztrūkusi. Līdz šim nevarēja pārī dejot, nevarēja rokas sadot… Bet tā sajušana ir ļoti būtiska deju svētkos. Arī sajust, ka mēs visi vispār esam kopā vienā laukumā.»
svētku deju lieluzvedumam «Mūžīgais dzinējs». /Foto: Ģirts Grenevics/
«Man šķiet, ka šis ir apliecinājums, ka deju svētki nākamgad patiešām būs,» saka J. Purviņš.
Deju soļus aizmirst nevar
Kolektīvu sniegumu vēroja arī žūrija, kas vērtēja repertuāra apguvi — tas apgūts pilnībā, daļēji vai nav apgūts. Jānis Purviņš atzīst, ka 95% gadījumu vērtējums ir, ka repertuārs ir apgūts. Lai gan uz deju svētkiem tiek visi kolektīvi, viņi paši atzīst, ka pirms stāšanās žūrijas priekšā vienmēr ir satraukums, jo kolektīviem esot svarīgi, kur viņus svētkos izvietos lielajā laukumā. «Kurš vairāk priekšpusē, kurš aizmugurē, kurš maliņā — kolektīviem tas ir diezgan svarīgi, kur tu grozies. Kameru priekšā vai tikai tā kā statists,» smejas Saldus novada deju kopas «Druvas seniori» vadītājs Kārlis Ērglis. Arī viņa kolektīva dalībnieki atzīst, ka deju maratonā ir patiesi pacilāta sajūta. «Ļoti forši, ka mēs esam visi kopā, jo līdz šim esam dejojuši pa vienam koncertos. Bet tagad redzam arī citus! Mums kolektīvs ir ļoti foršs, mēs ejam ar prieku dejot, tāpēc es domāju, ka sevi parādīsim no labākās puses,» saka Inga Salnāja. Arī Guntis Stieģelis no Aizputes kolektīva «Misiņš» atzīst, ka pandēmija lielu ietekmi nav atstājusi, jo tiem, kuri tautas deju mīl, jau brīdī, kad sāk skanēt mūzika, kājas pašas sāk kustēties. Tāpēc viņam nākamgad būs jau 11. deju svētki.
