Ko partiju programmās politiķi solīja pirms 13. Saeimas vēlēšanām, un kas no tā paveikts? Apskatām koalīcijas partiju — Jaunās konservatīvās partijas (tagad «Konservatīvie» ), «Attīstībai/Par!», «Visu Latvijai! — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» un «Jaunās Vienotības» solīto. Šīs partijas pie varas bijušas visus četrus gadus ar reālu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā ikviens var iepazīties ar 14. Saeimas vēlēšanu kandidātiem un partiju programmām. Tajā joprojām var izlasīt arī to, kādus solījumus saņēmām pirms četriem gadiem, pirms iepriekšējām vēlēšanām.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) programmā ierakstīta plāna 3×500 realizācija: minimālā alga, ar IIN neapliekamais minimums algām un pensijām — 500 eiro mēnesī, minimālā pensija — 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā. Solītais ir izpildīts, tiesa — garākā laika sprīdī, nekā iepriekš bijis plānots. Tāpat tika solīts jauns likums par grāmatvedību, vienkāršota nodokļu politika un uzņēmējdarbības licencēšana. Jauns Grāmatvedības likums stājās spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Grāmatvedības likumā lielāks uzsvars likts uz grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanu un grāmatvedības reģistru kārtošanu un glabāšanu elektroniski, kā arī ir atšķirīgas glabāšanas prasības elektroniskas formas un papīra formas grāmatvedības dokumentiem. Atvieglota dokumentu digitalizācija.
«Attīstībai/Par!» (AP) solīja palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī. Šis plāns ticis īstenots. Politiskais spēks solīja kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no Iekšzemes kopprodukta (IKP), ievērojami samazināt ēnu ekonomiku, paplašināt nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku. Balstoties uz «SSE Riga» pētnieku Tāļa Putniņa un Arņa Saukas metodoloģiju, ēnu ekonomikas indekss pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Pētījumā norādīts, ka 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23,9% no IKP), savukārt 2020. gadā ēnu ekonomika atkal pieauga līdz 25,5% no IKP. Savukārt 2021. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir pieaudzis, sasniedzot 26,6% no IKP, un šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.
«Visu Latvijai! — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) solīja izveidot taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai. 2020. gada janvāra beigās sabiedriskais medijs lsm.lv raksta:
«Tieslietu ministrija sola nākamo divu nedēļu laikā precizēt grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», un tie arvien paredzēs nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 tūkstošiem eiro. Savukārt dzīvojamajam fondam ar vērtību virs šīs summas, kā arī zemei nodokļa aprēķinā tiek paredzēts piemērot koeficientus, lai, būtiski augot kadastrālajai vērtībai, nodoklis pēkšņi nepalielinātos trīs un vairāk reižu.»
Par pareizāko risinājumu koalīcijā bija dažādi viedokļi un līdz 2025. gadam lemts saglabāt esošos noteikumus.
«Jaunā Vienotība» (JV) solīja nodokļu samazināšanu zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Neapliekamais minimums ir celts. Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» paredzēts, ka minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas — 1500 eiro ceturksnī. Šādā veidā JV vadītā Finanšu ministrija plāno mazināt ēnu ekonomiku, tomēr eksperti vērš uzmanību, ka šādā veidā tiek diskriminēti cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas strādāt pilnu darba slodzi. Ar šādu likumu tiek samazinātas viņu spējas iegūt vai saglabāt darbu, jo nodokļu sloga dēļ viņi paliek «nepievilcīgi» darba devēju acīs. Šis obligātais maksājums nonāks speciālā budžeta kontā, kas dos tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Personām, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no saviem darba ienākumiem, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kurus izmaksā atkarībā no viņu veiktajām sociālajām iemaksām, — jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo lielāks arī pabalsta, pensijas vai atlīdzības apmērs. Tādā veidā tiek aizsargāts darba ņēmējs.
ENERĢĒTIKA
Pirms četriem gadiem vēl nevarējām iedomāties, ar kādām enerģētikas problēmām nāksies saskarties šodien. Pēdējā pusgada notikumi pavirzījuši uz priekšu līdz šim gauso vēja parku būvniecību, jautājumu par neatkarību no Krievijas gāzes un citus. Līdz ar to 14. Saeimas pirmsvēlēšanu programmās enerģētikas neatkarība ierindojas augšgalā. Apskatīsim, kāda situācija bija pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) programmā pirms 13. Saeimas vēlēšanām norādījusi: Krievijas un Klaipēdas gāzei alternatīva gāzes piegādes avota nodrošināšana, izmantojot Inčukalna infrastruktūru. Tas padarīs iespējamu dabasgāzes cenu pazemināšanu aptuveni par 30%. JKP ir galvenais politiskais atbalsts sašķidrinātās gāzes termināļa projektam jūrā pie Saulkrastiem.
«Plānots, ka terminālis atradīsies 2,5 kilometrus no krasta uz peldošas platformas. Tur piestās sašķidrinātās gāzes piegādes kuģi. Četru līdz sešu dienu laikā viena kuģa kravu pārvērtīs gāzē un pa 36 kilometrus garu cauruļvadu nogādās Inčukalna krātuvē. Projekts skars 772 īpašumus,»
2020. gada martā vēsta portāls delfi.lv. Savulaik idejai neizdevās piesaistīt ES finansējumu, bet pirms četriem gadiem, kad ASV sāka sašķidrinātās gāzes eksportu, tā atdzīvojusies, tomēr neveiksmīgi, jo projekta virzītājspēkiem pievienojās ASV naftas un gāzes uzņēmumu vadībā pieredzējušais Pēteris Ragaušs, kas investējis JKP. Līdz ar to radot bažas par lobiju. Nepamierināti ar plānoto projektu arī vietējie iedzīvotāji.
«Jaunā Vienotība» (JV) 4000 zīmju programmā norādījusi, ka Latvijai nepieciešama enerģētiskā neatkarība, jārūpējas par tīru vidi un CO2 neitrālu ekonomiku. Kā arī jāattīsta energoefektivitātes un atjaunīgo resursu tehnoloģijas un to eksports. 2020. gada janvāra izskaņā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam. Tas ir galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. Straujāka virzība Latvijas enerģētiskās neatkarības virzienā sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
«Kļuva skaidrs, ka Latvijai jāatsakās no Krievijas dabasgāzes un ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli visa reģiona apgādāšanai ar citās valstīs pirktu gāzi nepietiek. Tikai tad koalīcijas partijas vienojās, ka Latvijā jābūvē pašai savs terminālis (ir saņemti trīs piedāvājumi par termināļa būvniecību Skultē un Rīgā, tos plānots vērtēt līdz rudenim,»
vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica».
«Visu Latvijai! — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) programmā uzsvēra, ka Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija. Saīsinātajā programmā nav iekļauti punkti, kas skartu tieši enerģētikas jomu.
«Attīstībai/Par!» (AP) programmā norādīts, ka konkurencei ir jābūt taisnīgai — bez maksātnespējas krāpniekiem, bez OIK un citām «politbiznesa» shēmām. Šā gada augustā valdību veidojošās partijas panāca politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK un turpmāk šīs izmaksas plānots segt no «Latvenergo» peļņas.
Partiju programmās minētajiem punktiem ir priekšstatu radoša nozīme, un plānu izpilde balstās uz katra politiskā spēka individuālu attieksmi pret tajās ierakstīto. Tām nav juridiska spēka. Iepazīšanās ar 4000 zīmju garajām programmām ir tikai viens no veidiem, kā veidot priekšstatu par partiju un partiju apvienību nostāju. Lai izdarītu savu izvēli, vērts sekot līdzi politiskajām debatēm masu medijos, izvērtējot ne tikai kandidātu solījumus, bet arī spēju komunicēt.
#SIF_MAF2022
