Dana Gulbe jeb «Dana ar kasti» aicina sakārtot māju. Kāpēc tas svarīgi?

Dana Gulbe jeb «Dana ar kasti» aicina sakārtot māju. Kāpēc tas svarīgi?

Bibliotēku nedēļas ietvaros Talsu Galvenajā bibliotēkā iedvesmu bija iespējams smelties no zīmola «Dana ar kasti» radītājas, organizēšanas konsultantes un grāmatas «Sakārto māju, sakārto prātu» autores Danas Gulbes. Laika gaitā Dana pārliecinājusies, ka fiziskās pasaules kārtošana ir nesaraujami saistīta ar kārtību galvā. Kārtošana ir aicinājums dzīvot tagadnē — negaidīt ideālo skapi, ideālo māju un ideālo virtuvi, bet izdarīt to, ko var izdarīt šodien.

«Man vienmēr ir patikusi kārtība — nevis pedantiska kārtība, bet apziņa, ka viss ir pa vietām. Kad aizgāju dekrētā, vēl spilgtāk ieraudzīju, cik ļoti vide mani ietekmē. Kā vienu no saviem aicinājumiem sajutu nepieciešamību par to runāt un meklēt risinājumus. Esmu cilvēks, kuram ir ļoti svarīgi redzēt jēgu. Ja es kaut ko daru, daru to tikai pie tāda nosacījuma, ka tam ir lielāka jēga vai sabiedrisks labums. Gan darbs bērnudārzā, gan tas, ko šobrīd aktīvi daru ar konsultācijām, lekcijām un kārtošanu, ir tāpēc, ka ticu — šīs lietas ir svarīgas un var palīdzēt labāk dzīvot un justies,» skaidroja Dana.

«Esmu cilvēks, kuram ir ļoti svarīgi redzēt jēgu,» par sevi saka Dana Gulbe. /Publicitātes foto/

Kas no tā dzīvē mainīsies?

Pieskaroties jautājumam par mājokļa kārtošanas principiem, viņa aicināja vispirms pievērsties motivācijas jautājumiem. «Mēs ļoti bieži motivācijas jautājumiem pārskrienam pāri, bet patiesībā tos nedrīkstētu izlaist. Pirms tu sāc kaut ko kārtot, kaut ko darīt, nevis piekārtot, bet tiešām pieķerties, ir svarīgi saprast, ko tu gribi panākt. Kāds ir tavs mērķis un kas no tā dzīvē mainīsies? Iemesli katram var būt mazliet atšķirīgi. Viens grib, lai mazāk laika jāpavada, tīrot māju, cits grib savās mājās labi justies vai izbeigt strīdus par to, kur kas atrodas, bet kādam citam ir svarīgi taupīt resursus. Vienam svarīgāks būs vizuālais aspekts, bet citam — funkcionalitāte. Kārtošana vienmēr ir ļoti individuāla, rezultāts nekad nebūs vienāds.

Ieraudzīt lietas jaunā gaismā

Pati kārtošana sastāv no trīs vienkāršiem soļiem — izņemt ārā, atbrīvoties no liekā un salikt atpakaļ. Mēs esam pieraduši par savām mājām domāt telpās, proti, es sakārtošu virtuvi vai augšējo atvilktni, bet mums jāsāk domāt kategorijās. Nodefinēt kategoriju, piemēram, drēbes, apakšveļa, apavi vai kanceleja, un tad iet cauri trim soļiem — izņemt ārā no sākotnējās atrašanās vietas, atbrīvoties no liekā un gudri organizēt to visu atpakaļ. Pamatā ir loģiska grupēšana, kur mēs sākam par priekšmetiem domāt kā ģimenītēm. Katrs priekšmets mūsu mājās ir ar kaut ko saderīgs — ja mēs saprotam, ar ko tas ir saderīgs, mēs šim priekšmetam vai ģimenītei iedodam mājiņu, kas var būt kastīte, groziņš vai kāds cits organizēšanas piederums. Šie principi attiecas uz absolūti jebkuru telpu un jebkuru kategoriju. Kur slēpjas problēma? Mēs šos soļus it kā zinām, it kā saprotam, bet visbiežāk neizdarām līdz galam. Ir ļoti svarīgi, ka mēs ieraugām lietas jaunā gaismā. Vairumā gadījumu mēs savās mājās dzīvojam autopilotā, un priekšmeti it kā snauž. Tajā brīdī, kad mēs tos fiziski izceļam ārā no plaukta, mums ir iespēja tos ieraudzīt no jauna. Tas savukārt palīdz pieņemt gudrākus, loģiskākus lēmumus. Mēs izvērtējam krūzīti nevis kā daļu no virtuves, bet kā atsevišķu priekšmetu. Šo soli apejot, sistēma tik veiksmīgi nestrādā,» kārtošanas pamatprincipus ieskicē organizēšanas konsultante.

«Vienam svarīgāks būs vizuālais aspekts, bet citam — funkcionalitāte. Kārtošana vienmēr ir ļoti individuāla,
rezultāts nekad nebūs vienāds.»

Dana Gulbe

Nevis praktiski, bet emocionāli

Lielāku popularitāti organizēšanas metodes ir ieguvušas ASV, bet Eiropā tas ir salīdzinoši jauns temats. Par savu lielāko iedvesmas avotu Dana sauc slaveno japānieti un kārtošanas guru Mariju Kondo, kura kārtošanai pieiet no cita skatupunkta. «Viņa bija pirmā, kura attiecībā uz kārtošanu un šķirošanu uzdeva nevis praktiskus jautājumus, bet emocionālu jautājumu — vai tas rada prieku? Daudziem mūsu platuma grādos liekas — par ko tu runā, kā glāze var radīt prieku? Bet to sajūtu var uztrenēt — kaut kādā brīdī tu tiešām pamani, ka ir priekšmeti, pēc kuriem tu intuitīvi, instinktīvi tiecies, un tad ir tādi, kuri vienkārši stāv. 20 procenti krūzīšu un 20 procenti pildspalvu tiek izmantoti 80 procentos gadījumu. Marija Kondo un Konmari metode palīdz atrast šos 20 procentus.»

«Lai kārtību uzturētu, kārtība jāievieš»

Par zonām, kurās visbiežāk cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, Dana sauc virtuvi un bērnistabu. «Virtuve ir ārkārtīgi dinamiska telpa — ja nav izveidota sistēma, tu atkal un atkal attopies nekārtībā, jo visu laiku mainās plauktu saturs. Lai kārtību uzturētu, kārtība sākumā jāievieš. Galvenais, kas jāatceras virtuvē, — neviens priekšmets tiešā veidā nedrīkst pieskarties ne plauktam, ne atvilktnei. Izņēmums ir trauki un glāzes. Var izmantot kastītes, kastu vākus, groziņus, mazas, seklas burciņas… Ja atvilktnes tā var sakārtot, uzturēt kārtību būs ļoti viegli. Ja nav sistēmas, pati skaistākā, kārtīgākā virtuve ātri aizaug. Ir svarīgi šai sistēmai sekot, noticēt un pieņemt savas mājas un dzīvi šajā brīdī.

«Ja nav sistēmas, pati skaistākā, kārtīgākā virtuve ātri aizaug. Ir svarīgi šai sistēmai sekot, noticēt un pieņemt savas mājas un dzīvi šajā brīdī.»

– Dana Gulbe

Mēs ārkārtīgi bieži domājam — ja vien man būtu vēl viena istaba, ja vien man būtu lielāka māja, tad viss būtu kārtībā. Lielāka māja nenozīmē, ka ir vieglāk, lielāka māja nozīmē tikai to, ka mantu paliek vairāk un ir vēl grūtāk tikt ar tām galā. Kārtošana ir aicinājums dzīvot tagadnē — negaidīt ideālo skapi, ideālo māju un ideālo virtuvi, bet izdarīt to, ko var izdarīt šodien. Ar kārtošanu var izdarīt ļoti daudz — tas ir demokrātisks veids, kā varam likt sev justies labāk. Tas prasa tikai nedaudz laika.»

«Kārtošana strādā terapeitiski»

Dana aicina uzlūkot kārtību un kārtošanu nevis kā pašmērķi, bet gan kā ceļu. «Kārtošanai nav tikai vizuāls ieguvums, tas patiesībā ir sekundārs ieguvums, kārtošana ir par to, ka mēs jūtamies mierīgākas un drošākas, īpaši apstākļos, kuros mēs nejūtamies tik mierīgi un droši. Kārtošana interesantā veidā strādā arī terapeitiski. Protams, to nedrīkstētu izmantot kā plāksteri, ir jāstrādā ar baiļu un nemiera cēloņiem, bet, kamēr mēs ar tiem strādājam, kārtošana ir viens no veidiem, kā varam sevi nomierināt un bonusā iegūt kārtīgu virtuvi.»

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.