3. aprīlī Kuldīgā norisinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Biznesa kluba pasākums «Vēja enerģijas attīstība Kurzemes reģionā». Tajā bija sapulcējušies Kurzemes reģiona iedzīvotāji no vairākiem novadiem, lai apspriestu vēja parku būvniecības ieguvumus un riskus.
Ievadā vairāki speciālisti un uzņēmēji izklāstīja dažādus ieguvumus, riskus un finansiālos aspektus, kas varētu ietekmēt vēja parku būvniecību. Katrs runātājs izklāstīja savu redzējumu un plānu 15 minūšu garā prezentācijā, pēc kurām sekoja garas diskusijas ar iedzīvotājiem par to, kāpēc jābūvē šie parki. «Es mēģināšu nocitēt ministra kungu, kas intervijā, kuru es lasīju, teica: «Ja ne vējš, tad ko tad?» Tad man ir jautājums — ja mēs nelietojam vēju, tad kurš maksās par pārējo? Jo vējš un saule dotajā brīdī enerģijas radīšanas pašizmaksā ir lētākie enerģijas ražošanas veidi,» bilda Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš.
Pašu saražoto enerģiju nelietojam
Iedzīvotājus vairāk uztrauca tas, ka saražoto enerģiju tāpat eksportēs uz citām valstīm vai vietējiem iedzīvotājiem pārdos par augstu cenu, tādējādi nesaskatot jēgu no šiem parkiem, bet tikai zaudējumus.
«2021. gadā Latvija katru dienu samaksāja vienu miljonu par dabasgāzi. Katru dienu no jūsu radītās pievienotās vērtības tika iegādāta dabasgāze. Ja var saražot uz vietas un naudu atstāt tautsaimniecībā tepat apritē, tas būtu brīnišķīgi,»
skaidroja Attīstības finanšu institūcijas «Altum» Uzņēmumu energoefektivitātes eksperts Arnis Dzalbs.
Iedzīvotājiem neizpratni raisīja arī tas, ka HES saražotās jaudas ir trīs reizes lielākas nekā patēriņš. «Tas, ka HES ir kaut kādas jaudas, ir viens, bet tas, ka HES var strādāt, ir kaut kas cits. Un, ja mēs maijā saražojam daudz vairāk, nekā mums vajag, tad lielāko laiku gadā HES neražo. Banku industrijas komentārs — katrā situācijā ir kāds piemērotākais risinājums. Saulainā bezvēja dienā tie ir saules paneļi, vējainā dienā visbiežāk ir arī mākoņains, kad noder vēja ģenerācija, palu laikā tie būtu HES. Nav neviena ideālā, labākā risinājuma, bet, jo vairāk ražojošo elementu mums būs, jo stabilāka un drošāka būs elektroapgāde,» tā Arnis Dzalbs.
Inflācijas pieaugums
Iedzīvotāji atsaucās uz Vācijā veiktu pētījumu, kurā tika izklāstīts, ka vēja parku veidošana varētu veicināt inflācijas pieaugumu.
«Man vienmēr ir interesanti palasīt, ko gudri cilvēki raksta, bet es domāju, ka šeit jāskatās plašākā kontekstā. Saprotot, kā veidojas inflācija, es ar savu pieredzi un izglītību īsti neredzu šeit kopsakarību,»
sacīja SIA «Ignitis Renewables Latvia» vadītāja Baiba Lāce.
Jautājums par lētākām elektrības cenām iedzīvotājiem ir visaktuālākais. Ieradušies uz pasākumu bija arī uzņēmēji, kuriem elektrības cenas šogad spiedušas strādāt ar mīnusu, lai neizkristu no tirgus aprites.
«Es baidos, ka cena ļoti nekritīsies. Šī cena būs prognozējama, stabila un to nespēs ietekmēt ārējas krīzes. Mēs runājam par cenas stabilitāti. Tā ir galvenā iezīme. Es nevaru jums šeit kā attīstības pārstāvis pateikt, ka vēja enerģija ir lēta. Tā nav lēta, bet tā ir lētāka kā… Jautājums ir salīdzinošs. Ļoti izprotu ražošanas pusi, jo pati vēl pirms gada stāvēju tieši šādā pašā pozīcijā, kurā mūs «nolika» krīze — parakstīt ilgtermiņa līgumu par ļoti augstām cenām, un pēc tam, kad biržā cena kritās, diemžēl vairs nebija iespējams normālā veidā pārslēgt šos līgumus adekvāti un samazināt šo cenu,» pauda Baiba Lāce.
Iespējams cenu kritums
Savukārt Gatis Galviņš saskata iespēju elektrības cenu samazināšanai:
«Vēja parks pats par sevi nesamazinās cenu, bet svarīgi ir tas, kādi un cik daudz dalībnieku ir attiecīgajā tirgū, jo, ja viens spēlētājs iegūs visa vēja potenciālu Latvijā, tad cena nekritīsies, bet paliks stabili augsta, jo nebūs konkurences, kas to spiež uz zemi.
Birža ir vieta, kur nonāk visi pieprasījumi un piedāvājumi pēc elektrības. Attiecīgi, ja mums piedāvājums būs lielāks nekā pieprasījums, tad tai cenai būs pamats kristies. Ja mums, kā šajā dotajā brīdī pieprasījums pēc elektrības resursiem būs lielāks nekā piedāvājums, tad loģiski, cenas kāps.»
Baiba Lāce pasākuma noslēgumā iedzīvotājiem atgādināja, ka vēja enerģija Latvijā ir svarīga: «Mums konceptuāli valstī ir vajadzīga enerģija, jo enerģija ir uzņēmējdarbības asinsrite. Es domāju, ka liela daļa no mums kaut kur strādā, kaut ko dara, mēs nerunājam tikai par mājsaimniecībām, mēs runājam par jaunu ražošanas iespēju rašanos Latvijā. Un, ja šeit nebūs asinsrites, tad mums arī nebūs investori, kas vēlēsies šeit būvēt savas rūpnīcas.»
