«Dzīve ir kā grāmata, jautājums — kādas pēdas mēs aiz sevis atstājam?» 14. aprīļa vakarā Aleksandra Pelēča literārās prēmijas pasniegšanas pasākumā aizdomāties aicināja Lasītāju simpātijas balvas pasniedzējs Kaspars Eihe. Atzīmējot Aleksandra Pelēča dzimšanas dienu, Talsu Galvenajā bibliotēkā jau 17. reizi pulcējās rakstnieki, izdevēji, mākslinieki un lasītāji, lai sveiktu dzejnieka vārdā nosauktās literārās prēmijas nominantus un laureātus.
Literārās prēmijas pasniegšanas pasākums sākās ar grāmatas «Pelēkā barona memuāri» atvēršanu — 2023. gada aprīlī ar Talsu novada pašvaldības atbalstu izdotais Aleksandra Pelēča stāsts «Pelēkā barona memuāri» ir maza daļa no viņa atstātā atsevišķos izdevumos nepublicētā literārā mantojuma, ko biedrība «Aleksandra Pelēča lasītava» centusies padarīt pieejamu plašākam lasītāju lokam.
Pasākuma vadītājs Toms Liepājnieks atklāja, ka Aleksandra Pelēča literārā balva tika iedibināta tālajā 2000. gadā, kad Talsu novada dome nolēma atzīmēt rakstnieka 80 gadu jubileju. Iesākumā tā tika pasniegta katru otro gadu, bet no 2014. gada — katru gadu, jo literārie darbi, kas atspoguļo Talsu novadu literatūrzinātnē, novada vēsturē, publicistikā un kas popularizē Aleksandra Pelēča daiļradi, ir auguši augumā. Šogad Aleksandra Pelēča prēmijai tika izvirzītas desmit 2022. gadā izdotās grāmatas: «Ciemu ciems Pļav-ciems» (Aldis Denčiks), «Atkal» (Jānis Zviedrāns), «Lakstīgais aptieķnieks» (Arvīds Dinijs Deģis), «Nav tālu līdz Kaltenei: sadzīves stāsti» (Edgars Vadonis), «Mazi graudiņi lielās dzirnavās: romāns ar visu dzīves patiesību» (Eduards Bidzāns), «Ielošanās: Talsu ielu līkloči un noslēpumi» (Maija Laukmane), «AREI Stendes pētniecības centrs: simtgades stāsti (1922—2022)», «Spāres luterāņu baznīca» (Juris Šironovs), «Savs nams, sava pils: Talsu Tautas namam 110», «Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons: Biobibliogrāfija II».
Arī šogad lasītāji varēja balsot par kādu no Aleksandra Pelēča prēmijai izvirzītajām grāmatām un noteikt Lasītāju simpātijas balvas saņēmēju. Ar 3268 balsīm to saņēma grāmata «Ciemu ciems Pļav-ciems», kas stāsta par Laucienes pagasta Nariņciemu, Pļavmuižu, Fridriķmuižu un tuvāko apkārtni, ko novada iedzīvotāji atpazīst zem nosaukuma — Pļavas.
Aleksandra Pelēča literārās prēmijas saņēmēju noteica vērtēšanas komisija, kurā darbojās Ieva Brūna, Ieva Krēķe, Egita Murauska, Rita Alkšbirze, Andžejs Beļevičs un Liega Piešiņa. Žūrijas vērtējumā par labāko tika atzīta par godu Talsu Tautas nama 110 gadu jubilejai tapusī grāmata «Savs nams, sava pils», kuras vēstures daļas autore ir Antra Grūbe, bet līdzautore un literārā redaktore — Elīna Lāce.
«Tautas nama grāmata ir Daces (Obodovskas — A.B.) sapnis, kuru mēs īstenojām ar tautas nama atbalstu un vadību,» atklāja E. Lāce. «Tā nav grāmata tikai par tautas namu, par pasākumiem, kādi tur ir notikuši, vai kolektīviem, bet tā ir grāmata par Talsiem, par Talsu vēsturi apkārt tautas namam 110, nu jau 111 gadu garumā. Tiem, kas no pašiem pirmsākumiem vēlējās, lai tautas nams būtu, negāja viegli, negāja viegli arī tiem, kas turpināja šo namu uzturēt. Negāja viegli arī mums, bet es domāju un gribu ticēt, ka ieguvēji no tā, ka šī grāmata ir, galu galā ir visi. Paldies Dacei par sapni!»
