Jau tradicionāli pēc ziemas Talsos satiekas mākslas radītāji, vērotāji un baudītāji, lai kopā atzīmētu Mākslas dienas. Tieši tāpat par tradīciju nu jau var uzskatīt arī to, ka Mākslas dienas sākas kinoteātrī ar Talsu fotokluba izstādi.
Šajā izstādē klubam pievienojas arī divi jauni dalībnieki. Talsu fotoklubam šis 25. jubilejas gads, un pēdējais periods tam izstādēm ļoti, ļoti bagāts. Un nu tas rezultējies ar Žaņa Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā. “Ilgus gadus mēs esam strādājuši, un arī pilsētu, novadu ļoti daudz fotografējuši, divas grāmatas ir iznākušas, neskaitāmas izstādes… Tā atzinība kā tāds vilnis nāk atpakaļ, tā atgriezeniskā saite, tas ir ļoti patīkami,” stāsta Talsu fotokluba vadītājs Uldis Balga.
Tradicionāli Talsu mākslinieku darbu izstādē eksponēti vairāk nekā 30 autoru darbi – gleznotāji, grafiķi, objektu mākslinieki, fotogrāfi, profesionāļi un amatiermākslinieki. Arī vairāki jauni vārdi, un šoreiz arī jauni formāti – muzejā skatāmi jauno kinomākslinieku darbi. “Tas, ka rāda filmas Talsu muzejā, man šķiet, ir ļoti, ļoti forši, un tā ir laba iespēja mums parādīt mūsu filmu cilvēkiem. Un it īpaši talsiniekiem, jo lielu daļu no mūsu filmām mēs filmējam Talsos. Mēs kā Talsu patrioti. Vienmēr mums sirdī būs tas, ka Talsi ir visforšākā filmēšanas vieta, vissmukākā,” tā kino mākslinieki Rinalts Ignašs un Oto Kļaviņš.
Izstāde iekārtota trīs muzeja zālēs demokrātiski – no katra autora pa 1 darbam. It kā reizē ar Talsu māksliniekiem, tomēr arī mazliet atsevišķi, Mākslas dienās atklāta Sandras Strēles gleznu izstāde. Mākslas dienu baudītāji ir papildus bonuss māksliniekam, jo ļauj savus darbus parādīt lielākai publikai. “Vietējie mākslinieki šeit ir labi zināmi un viņu darbi ir zināmi. Varbūt manējie Talsos ne tik ļoti, un tas ir licis arī jauniem cilvēkiem atnākt un mums iepazīties šeit izstādē,” teic gleznotāja Sandra Strēle.
Izstādē redzamie darbi tapuši šogad, un radīti tieši šai telpai. Tēma “Laimes spēle” aicina izvērtēt ikdienišķo neziņu un nejaušu notikumu klātesamību, tādiem kā spēles pavērsieniem. Tāpēc te gan peldbaseins, gan tenisa spēle, kur bumbiņa lido no vienas puses uz otru, līdz kāda spēlētāja kļūdai vai nejaušai veiksmei. “Un tad arī atsauce uz tādu Seno Ēģipti, kur ir dvēseļu svēršana. Pēc nāves dvēselei jābūt vieglākai par spalviņu, lai nonāktu paradīzē. Un tad ar to es arī tā mazliet spēlējos – ir glezna, kas ir eksponēta uz svariem, un tā ir vieglāka, nekā tukšā puse svariem. Viņa it kā ir pacēlusies uz augšu, kas arī ir, protams, tāda atsauce uz glezniecību, kas vienmēr ir bijis man tāds dominējošais medijs, kurā es strādāju,” stāsta Sandra Strēle.
Todien muzejā mākslu varēja baudīt dažādos formātos – arī skatuves mākslā, kurā telpa un pilnībā arī klausītāju uzmanība piederēja vokāli instrumentālajam ansamblim “Regīna”. Viņu koncertā nosēdēt grūti, tāpēc jau pirmo dziesmu laikā viena no muzeja telpām pārtapa par deju grīdu. Kamēr “Regīna” savu uzstāšanos jau noslēgusi, tikmēr abas izstādes muzejā apskatāmas līdz 28. maijam.
