Saskaņā ar statistiku pēdējos gados pieaudzis to bērnu skaits, kuri speciālo izglītību iegūst iekļaujoši. Kā atzīst bērnu vecāki — uz papīra viss ir skaisti, bet dzīvē tā diemžēl nenotiek. Ne visās izglītības iestādēs ir pieejams atbalsta personāls un ne visiem pedagogiem ir atbilstošas prasmes, lai strādātu ar šādiem bērniem.
Talsu novada pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja Vineta Ozola atklāj, ka, pamatojoties uz izglītojamā vecāku iesnieguma un dažādu speciālistu (ģimenes ārsta, logopēda, speciālā pedagoga, psihologa, psihiatra, neirologa u.c.) atzinumu, tiek izvērtēts izglītojamā veselības stāvoklis, spējas, attīstības līmenis, sniegts atzinums par atbilstošāko izglītības programmu un ieteikti atbalsta pasākumi. Komisija vecākiem sniedz informāciju, kurās izglītības iestādēs iespējams apgūt atbilstošo izglītības programmu, bet izglītības iestādi izvēlas vecāki. Pārsvarā vecāki vēlas, lai viņu bērni mācītos izglītības iestādē tuvāk mājām.
Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar valodas traucējumiem var apgūt Talsu 2. vidusskolā, savukārt ar mācīšanās traucējumiem — visās Talsu novada izglītības iestādēs, izņemot Talsu novada vidusskolu un Upesgrīvas pamatskolu. Upesgrīvas pamatskola realizē speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem un vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem izglītības iestādes Talsu pilsētā nepiedāvā.
Pirmsskolas izglītības iestādē «Kastanītis» speciālās izglītības programmas apgūst 48 audzēkņi, bet skolās 233 audzēkņi: Dundagas vidusskolā — 10, Kolkas pamatskolā — 1, Laucienes pamatskolā — 7, Lībagu sākumskolā — 5, Mērsraga vidusskolā — 3, Pastendes pamatskolā — 57, Pūņu pamatskolā — 9, Rojas vidusskolā — 10, Sabiles pamatskolā — 16, Stendes pamatskolā — 14, Talsu 2. vidusskolā — 32, Talsu pamatskolā — 11, Talsu Valsts ģimnāzijā — 6, Upesgrīvas pamatskolā — 34, bet Valdemārpils vidusskolā — 18.
Ne visiem izdodas vienlīdz labi
«Izglītības iestāde katram izglītojamajam ar speciālām vajadzībām, ņemot vērā pedagoģiski medicīniskās komisijas un citu speciālistu ieteikumus, izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu,» skaidro V. Ozola. Svarīgi, lai izglītības iestādēs būtu atbalsta personāls — logopēds, speciālais pedagogs, psihologs un pedagoga palīgs. Diemžēl ne visās izglītības iestādēs šie speciālisti ir pieejami. «Lai varētu mācīt izglītojamos ar speciālām vajadzībām, nepieciešams izglītoties, apmeklējot tālākizglītības kursus un seminārus.
Pedagogam strādāt klasē, kurā ir integrēti vairāki izglītojamie ar speciālām vajadzībām, nav vienkārši, nenoliegšu, ka ne visiem tas izdodas vienlīdz labi. Svarīga atbalsta komanda un visa skolas kolektīva pārliecība par vienotu mērķi. Izglītības iestādes arvien vairāk saskaras ar izglītojamiem, kuriem ir uzvedības problēmas, izpaužas agresivitāte. Ar to saskaras jau pirmsskolas izglītības iestādes, un to mēs redzam arī pedagoģiski medicīniskajā komisijā. Ne visiem pedagogiem ir prasmes strādāt ar šādiem bērniem.»
Attiecībā uz atbalstu valstiskā līmenī komisijas vadītāja par nozīmīgāko sauc finansējumu atbalsta personālam, pedagogu izglītošanu un palīdzību vecākiem.
Pastendes pamatskolas direktore Lelde Hodjačika atklāj, ka bērni ar garīgiem attīstības traucējumiem Pastendē apgūst speciālās izglītības programmu, bet bērniem ar mācīšanās traucējumiem Pastendē tiek nodrošināti papildu atbalsta pasākumi un izstrādāts individuāls plāns, kas divas reizes mācību gadā tiek caurskatīts un koriģēts. Šobrīd speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem Pastendes pamatskolā apgūst 32 audzēkņi jeb četras apvienotās klases. Nedaudz mazāk ir to skolēnu, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem.
Raizes rada psihologa pieejamība
Atbalsta personālu direktore raksturo kā pietiekamu — ar Izglītības pārvaldes atbalstu 2019./2020. mācību gadā tika noorganizēti kursi, kurus apmeklēja gandrīz visi skolas pedagogi. Rezultātā tika iegūts sertifikāts, kas sniedz tiesības mācīt audzēkņus speciālās pamatizglītības programmās. Pastendes pamatskolā darbojas arī speciālais pedagogs, kas veic izpēti un nepieciešamības gadījumā iesaka doties uz pedagoģiski medicīnisko komisiju vai veikt citus atbalsta pasākumus. Ar skolēniem un skolēnu ģimenēm daudz strādā sociālais pedagogs. Bieži vien skolēniem, kuriem iet grūtāk mācībās, parādās arī neattaisnoti kavējumi. L. Hodjačika atklāj, ka skola radusi iespēju piesaistīt diezgan daudz pedagogu palīgus, jo skolēniem, kuri mācās pēc speciālās izglītības programmām, seko līdzi lielāks finansējums. Pluss speciālās izglītības klasēs ir papildu nodarbības koriģējošajā vingrošanā, logoritmikā, obligātas nodarbības pie logopēda un interešu izglītības pulciņš, kur tiek attīstīta sīkā muskulatūra.
Vienīgās raizes sagādā psihologa pieejamība.
«Kad speciālais pedagogs lūdz veikt izpēti un sagatavot slēdzienu, lai dotos uz pedagoģiski medicīnisko komisiju, psihologs darbojas ar konkrētiem bērniem. Diemžēl likme skolas psihologam ir ļoti maza un finansējums nepietiekams,»
problēmu ieskicē L. Hodjačika. Tā kā šajā mācību gadā beigsies Eiropas Sociālā fonda projekts, kas paredz atbalstu izglītojamo individuālo kompetenču paaugstināšanai, turpmāk resursus pedagogu palīgu algošanai skolai nāksies meklēt pašai.
«Socializēties nav viegli»
Talsiniece Sanita Ziediņa, kura audzina bērnu ar smagu invaliditāti un viņa dvīņu brāli, kuram ir uzmanības deficīta sindroms, atzīst, ka skolēnam ar mācīšanās un uzvedības traucējumiem socializēties nav viegli. Par izaicinājumu viņa sauc pāreju no bērnudārza uz skolu, kas emocionālākiem vai hiperaktīvākiem bērniem var sagādāt grūtības. «Mans īpašais puisītis neapmeklē ne pirmsskolas izglītības iestādi, ne skolu, bet dvīņu brālim ir uzvedības problēmas, līdz ar to viņam ir grūtāk iekļauties un vajag speciālu programmu, atvieglojumus. Šobrīd lietojam medikamentus un apmeklējam psihologu, lai dēls spētu pieaugušo dzīvi «sagremot». Atbalsta pakete jāveido jau pirmsskolas izglītības iestādē.
Problēmas jāķer aiz astes
Uz papīra viss ir skaisti, bet dzīvē tā diemžēl nenotiek. Trūkst asistentu un skolotāju palīgu, kas varētu palīdzēt pedagogiem ikdienas mācību procesā. Skolas izmanto vadlīnijas, līdz ar to daudzas lietas jāmaina pašā Izglītības ministrijā. Skolotāja palīgam vai sociālajam pedagogam jābūt katrā klasē. Ir lietas, kas jārisina akūti, nevis tad, kad problēma jau būs samilzusi. Lai neiedzīvotos vēl lielākās problēmās un nenonāktu tik tālu, ka bērnam sāk kristies vērtējumi, parādās melošana vai zagšana, problēmas jāķer aiz astes.
Diemžēl psihologiem nav pilnas slodzes, tādēļ viņi piestrādā citās skolās un uz vietas ir tikai vienu vai divas dienas nedēļā. Cilvēkam, kas strādā ar šiem bērniem, ar ģimenēm, ar izvērtēšanām un sniedz emocionālo atbalstu, būtu jābūt skolā uz pilnu slodzi. Skolai ar ģimeni jāveido trīsstūris — ja skola nenāk pretī, bērnam krītas pašvērtējums, parādās sliktais tēls, un tas ļoti ietekmē bērna tālāko nākotni,»
uzskata S. Ziediņa.
To, ka vecākiem obligāti jāno-drošina bērnam izglītība pat tad, ja bērns ar dziļu garīgu atpalicību nav apmācāms, viņa sauc par absurdu. «Kad man zvanīja par manu īpašo bērnu no izglītības pārvaldes un jautāja, kāpēc Artūrs nekur nav pieteikts, paskaidroju viņiem, ka viņš nemāk ne lasīt, ne runāt. Ja cilvēkam ir smadzeņu bojājums un viņš ir gulošs, kāda izglītība? Ļoti skrupulozi vajadzētu izvērtēt, vai tas ir vajadzīgs. Artūram veselības uzturēšanai ir vajadzīgs tikai fizioterapeits.»
Atbalsta pakete — jau bērnam piedzimstot
Salīdzinot Talsu novadu ar citām vietām, trīs bērnu mamma atzīst, ka viens no plusiem ir plašās izvēles iespējas. «Mums ir daudz skolu, līdz ar to ir iespējams izvēlēties. Cik zinu, citos novados skolas ir noslogotas. Kopumā par Talsu novadu, manuprāt, nevarētu sūdzēties, mums ir pirmsskolas izglītības iestāde «Kastanītis», «Brīnumiņš», ir vēl citas opcijas… Tiek domāts gan par bērniem ar smagākām veselības problēmām, gan bērniem, kas spēj iekļauties parastajās skolās. Protams, man kā mammai gribas, lai tas notiek ātrāk, bet virziens ir pareizais.
Es vienmēr esmu teikusi, ka Talsu novads ir draudzīgākais ģimenēm, kur aug bērni ar īpašām vajadzībām. «Brīnumiņš» vispār ir zelta bedre — naktīs varu mierīgi gulēt, zinot, ka bērnam tiek sniegtas rehabilitācija un izglītojošās nodarbības, kas viņa dzīves labklājību kaut nedaudz uzlabo. Cik zinu, nevienā citā pašvaldībā šāda piedāvājuma un nodrošinājuma nav.
Svarīgi, lai valstiskā līmenī atbalsta pakete tiktu veidota jau bērnam piedzimstot. Kad bērns sāk iet skolā, reizēm jau ir par vēlu. Šobrīd platformā manabalss.lv tiek vākti paraksti par to, lai valsts nodrošinātu šāda veida paketi ģimenēm un bērniem, ja tiek konstatēta invaliditāte vai bērnudārzā pamanītas pirmās iezīmes. Lielākoties vecāki meklē palīdzību pie speciālistiem privāti, bet ne visi to var atļauties. Ja šis posms iztrūkst, sākas problēmas. Tas ir stāsts par kopdarbu.»
